Kad Turkmenistānā būs piemineklis Ulmanim? 0
Turkmenistānas prezidenta Gurbanguli Berdimuhamedova vizīte Latvijā likusi “LA” lasītājiem uzdot jautājumu, cik tālu pavirzījies process par pieminekļa “Sašķeltā pasaule” uzstādīšanu bijušā prezidenta Kārļa Ulmaņa piemiņai viņa iespējamajā atdusas vietā Turkmenbašī pilsētā. Preses konferencē šis jautājums netika pieminēts.
“Man ir vienošanās ar bijušajiem un esošo prezidentu, ka par šo jautājumu mēs runājam pēc Turkmenistānas prezidenta vizītes, jo pieminekļa liktenim jāatrisinās šonedēļ,” izvairīgi situāciju ap pieminekļa uzstādīšanu komentēja Rīgas Latviešu biedrības un Nacionālās kultūras attīstības fonda valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna. Viņas vadītais fonds piedalījies pieminekļa izveidē, un tas ir gatavs. Zinīgi avoti vēstī, ka pagaidām nav zināms, kad pieminekli varētu uzstādīt Turkmenbašī (senāk – Krasnovodska – Aut.) pilsētā, jo nav zināms, kad beigsies pilsētas rekonstrukcija. Vizītes laikā Turkmenistānas prezidents esot skāris arī šo jautājumu, un viņa valsts pozīcija pieminekļa uzstādīšanā esot pozitīva. “Viņi saprot Latvijas pozīciju un vēlmes,” zināja informēts avots.
“Turkmenistāna ir ļoti toleranta un draudzīga Latvijai. Prezidenta piemiņas vietas jautājums ir ļoti būtisks Latvijas sabiedrībai.” Kur Turkmenbašī pilsētā varētu tikt uzstādīts piemineklis, nav vēl zināms pilsētas rekonstrukcijas dēļ.
1940. gadā K. Ulmani apcietināja padomju vara. 1942. gadā pavēlēja cauri Vidusāzijai viņu pārvietot uz Krasnojarskas cietumu, taču viņa veselības stāvoklis pasliktinājās un viņš nomira Krasnovodskas (Turkmenbašī) cietuma slimnīcā 1942. gada 20. septembrī. Turkmenistānas prezidenta vizītes laikā lielākā uzmanība tika veltīta ārpolitiskiem un ekonomiskiem jautājumiem.
“Turkmenistāna ietur neitralitāti, un tai ir atvērtas durvis. Mūsu ārpolitiskā nostāja sakrīt ar Latvijas redzējumu – mēs esam par miera un drošības nodrošināšanu visai cilvēcei.” sacīja G. Berdimuhamedovs. Viņš atgādina, ka viņa valstij ir liels skaits dabas resursu un šajā jomā abas valstis varētu sadarboties. Pēc viesa vārdiem, viņa valsts nodomos ir plaši attīstīt transporta koridoru no Kaspijas jūras līdz Baltijas jūrai. Jautāts par to, vai Turkmenistāna varētu izmantot Latvijas ostas savu preču un resursu pārkraušanai, viņš atbildēja, ka viņu sagaida vēl Rīgas ostas apskate. “Ostu jomā Latvijai ir liela pieredze, un mēs to novērtējam. Turkmenistāna vēlas atjaunot multifukcionālas ostas Kaspijas jūras piekrastē,” atbildēja prezidents. Tikmēr Latvijas prezidents Andris Bērziņš piebilda, ka Latvijā kopumā ir trīs lielas ostas, kuras var izmantot potenciālajai sadarbībai.
“Ņemot vērā Turkmenistānas neizmērojamo dabas resursu bagātība, kura ir tik liela, ka to pietiek vēl tūkstošiem gadu, mēs atradīsim ciešākas iespējas, kā sadarboties,” piebilda A. Bērziņš.
G. Berdimuhamedovs aicināja pirms 2017. gada Turkmenistānā notiekošajām Āzijas sporta spēlēm iekštelpās un cīņas sporta veidos valsti apmeklēt Latvijas sporta trenerus un dalīties pieredzē. A. Bērziņam viņš uzdāvinājis Turkmenistānas tradicionālo paklāju.
