Tuklums var kļūt par slimību. Kā cīnīties ar aptaukošanos, iesaka Anatolijs Danilāns 0
Pārlieka ķermeņa masa un aptaukošanās ir strauji progresējoša globāla sabiedrības problēma. Ne tikai mazkustīga dzīvesveida un nepareizas ēšanas paradumu dēļ – sava nozīme ir arī iedzimtībai, traucētai iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbībai un citiem faktoriem.
Taču aptaukošanās nav vienkārši korpulence, bet gan slimība, kurai var sekot virkne nopietnu slimību, kā cukura diabēts, koronāro artēriju slimība, insults un pat strauja nāves sliekšņa tuvināšana.
Noteicošais – ķermeņa masas indekss
Aptaukošanās jeb adipozitātes novērtēšanai izmanto vienkāršu matemātisku formulu – ķermeņa masas indeksu (ĶMI). To aprēķina, svaru (kilogramos) dalot ar garuma (metros) kvadrātu.
Pasaules Veselības organizācija atkarībā no šā indeksa klasificē pazeminātu, normālu, lieku svaru un aptaukošanos. Ja runā tieši par aptaukošanos, tā sākas, ja ĶMI ir virs 30.
Kļūdainais sabiedrības viedoklis
“Jau labu laiku tiek uzskatīts, ka ļoti apaļīgie cilvēki ir slinki, nevīžīgi, nerūpējas par savu veselību, viņiem tiek piedēvēta virkne vēl daudz citu negatīvo īpašību, kuras it kā novedušas viņus līdz tādam veselības stāvoklim, kas rezultējies ar aptaukošanos,” teic Jūrmalas slimnīcas un dabiskās veselības centra ReCure sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande.
“Taču aptaukošanās ir slimība, un slimību klasifikatorā tai ir savs kods – gluži tāpat kā cukura diabētam, hipertensijai vai kādai citai slimībai. Šajā ziņā gan ir nianse – ja cilvēks kādam atklājis, ka viņam ir cukura diabēts, tad, protams, sagaidījis sapratni un attieksmi, ka ir slims. Savukārt, ja viņš ieminas par diagnosticētu aptaukošanos (īpaši, ja ĶMI ir virs 35), to par slimību neviens neuzskatīs. Šāda sabiedrības attieksme ir nepareiza, un to vajadzētu mainīt.”
Ģenētiskais mantojums
Lieko svaru neizraisa tikai ātro ēdināšanas uzņēmumu ēdienkarte un mazkustīgs dzīvesveids.
“Noteikta loma ir ģenētikai, videi, bioloģijai, psiholoģijai, arī ģimenes paradumiem. Bieži vien aptaukošanās ir dažādu metabolo, ģenētisko un citu saslimšanu rezultāts, ko visu papildina psiholoģiskie faktori. Sievietēm tie mēdz būt dažādi emocionālie zaudējumi,” skaidro Guna Bīlande.
“Aptaukošanās attīstība izskaidrojama ar vides faktoru un ģenētiskās predispozīcijas mijiedarbību. Tieši aptaukošanās izplatības pieaugums pēdējos 30 gados liecina par vides faktoru nelabvēlīgo ietekmi. Taču šobrīd arvien pieaug interese par epiģenētisko iespaidu uz aptaukošanos, kas saistīta ar mātes lieko svaru, diētu, grūtnieču cukura diabētu bērniņa gaidīšanas laikā,” skaidro Capital Clinic Riga endokrinoloģe Gita Erta.
Pētījumi liecina, ka topošās māmiņas uzturs var izraisīt epiģenētiskas izmaiņas, kad tiek aktivizēti vai, gluži pretēji, izslēgti daži gēni, līdz ar to mainīta funkcija, par kuru atbildīgs attiecīgais gēns. Tas nozīmē, ka gaidāmajam mazulim, vēl esot mātes miesās, var iedzimt tendence uz aptaukošanos.
Biežāk sastopamās gēnu mutācijas saistītas ar sāta kontroles traucējumiem hipotalāmā – starpsmadzeņu apakšējā daļā, ko var uzskatīt par ķermeņa vielmaiņas kontroles centru.
Klīniskās izpausmes parasti vērojamas jau agrā bērnībā, raksturīgas ar hiperfāgiju – nekontrolētu ēšanu – un tiek izskaidrotas ar sāta sajūtas trūkumu. Ir identificēti vairāki ģenētiskie cēloņi, no tiem visbiežāk sastopamā ir melanokortīna-4 receptoru (MC4R) mutācija, tās klīniskās izpausmes ir palielināta ķermeņa masa, vidēji smaga hiperfāgija (pārēšanās) un smaga hiperinsulinēmija (palielināta insulīna koncentrācija asinīs).
Otra biežāk sastopamā ģenētiskā mutācija saistīta ar FTO (fat mass and obesity associated gene) jeb tauku masas un aptaukošanos saistīto gēnu.
Sports, miegs, aukstums un prieks
“Mūsdienās zinātne nelielu zemādas tauku slāni uzskata pat par veselīgu, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem,” bilst gastroenterologs profesors Anatolijs Danilāns. “Tikai kauli un āda nav nekāda veselības pazīme. Atzīstami, ka slaidie ar nelielu tauku kārtiņu un labu ķermeņa uzbūvi ievēro sabalansētu uzturu un kustas.”
Aptaukošanās gadījumā Anatolijs Danilāns iesaka ievērot diētu. Īpaši svarīgi ierobežot cukura, saldumu un saldu augļu patēriņu – samazināt uzņemto kaloriju daudzumu. Tomēr daļai tāda diētas ievērošana nedod nekādu efektu. Diēta obligāti jāsavieno ar fiziskajām aktivitātēm.
Pastāv divu veidu fiziskās aktivitātes – kad cilvēks ikdienā daudz kustas, staigā, uzkāpj uz piekto stāvu, otrais veids – intensīva 1,5–2 stundu fiziskā slodze trīs reizes nedēļā.
“Nevajag uzreiz trakot, bet apaļīgam cilvēkam ir jānosvīst, jo pie kārtīgas slodzes liekie tauki organismā deg savas 12–13 stundas. Cilvēks pēc tam naktī guļ un zaudē svaru. Tātad obligāti jābūt divām fiziskajām aktivitātēm: parastai staigāšanas slodzei, kas kombinēta ar pakāpeniski kāpinātām smagām fiziskām slodzēm trīs, labāk četras reizes nedēļā,” iesaka Anatolijs Danilāns.
Zinātnieki pierādījuši – jādara tas, kas patīk, tātad sporta un tievēšanas veids katram var atšķirties, kādam tas būs teniss, citam nūjošana vai baseina apmeklējums. Lai zaudētu svaru, nepieciešams arī izgulēties – tik, cik bioloģiskais pulkstenis prasa.
“Nav uzreiz jālec aukstā ūdenī peldēties, bet jāstaigā plāni apģēr-btam, lai mazliet salst. Salstot cilvēka organisms uztur ķermeņa temperatūru, līdz ar to tiek dedzinātas kalorijas, jo, lai apkurinātu ķermeni, jāsadedzina tauki. Tātad, lai zaudētu svaru, jāņem vērā četri faktori: diēta, divu veidu kustības, izgulēšanās un neliela salšana. Piektais faktors ir labs noskaņojums, jo tas palīdz visus četrus minētos no teorijas pārvērst realitātē. Un tā visu mūžu,” stāsta gastroenterologs.
Aptiekās medikamentus meklēt lieki
Daļa cilvēku uzskata, ka visas veselības problēmas, arī aptaukošanos var atrisināt ar medikamentiem.
“Uztura bagātinātāji, kas mazina ēstgribu vai izraisa caureju, vemšanu, lai tādējādi cilvēks kļūtu nedaudz vieglāks, nerisina situāciju, bet var novest pie neatgriezeniskām veselības problēmām,” atklāj profesors un strikti piebilst, ka mūsdienās nav medikamentu, kas palīdzētu ievērojami samazināt svaru un atbrīvoties no tukluma. Tie, kas rodami aptieku plauktos, tikai maldina cilvēkus.
Uztura speciāliste Guna Bīlande piebilst, ka farmakoterapija un dzīvesveida izmaiņas parasti ļauj zaudēt 8–10% svara.
Taču šāda apjoma masas zudums var uzlabot ar lieko svaru saistītās veselības un psiholoģiskās grūtības tikai tām personām, kurām ir palielināts svars vai neliela aptaukošanās (ĶMI līdz 35), bet var nebūt pietiekams, lai atjaunotu veselību un dzīves kvalitāti tiem, kam ir nopietna aptaukošanās.
Balons, kas rada sāta sajūtu
Viens no risinājumiem, ko varētu mēģināt nopietna liekā svara gadījumā, ir kuņģa balona ievietošana kuņģī. Jūrmalas slimnīcas interniste, gastrointestinālās endoskopijas speciāliste Lilija Morozova skaidro: fizioloģisko šķīdumu saturošs silikona balons aizpilda kuņģi – tā tiek panākta sāta sajūta un var izvairīties no pārēšanās un lieku kaloriju uzņemšanas, jo balona nēsātāju vairs nevajā vēlme negausīgi ēst.
Kombinācijā ar sabalansētu diētu, fizisko aktivitāšu kompleksu un pareizu uzvedības algoritmu tas dod iespēju ievērojami samazināt svaru.
Šī ir īstermiņa svara korekcijas metode – balons kuņģī nedrīkst atrasties ilgāk par gadu, jo sālsskābe, ko satur kuņģa sula, pakāpeniski noārda balona sienas. Balons tiek ievietots un izņemts fibrogastroskopijas laikā.
Veselības centra 4 uztura speciāliste, uztura zinātniece Guna Rijkure uzsver, ka situācijās, kad cilvēks ar lielu ķermeņa masas indeksu visu ir izmēģinājis – gan ēdienkartes maiņu, gan sportošanu, bet nekas nav līdzējis, šāda balona ievietošana kuņģī faktiski varētu būt izšķirīga, lai atrisinātu situāciju. “Vienīgi jārēķinās, ka svara zudums būs straujš un ķermenis var nespēt pielāgoties, pēc tam var būt nokarena āda.”
Galējs risinājums – operācija
Guna Bīlande stāsta, ka ir pētījumi, kas liecina – smagas aptaukošanās gadījumā (ĶMI ir virs 40, dažkārt 45) vienīgais noturīgais risinājums ir bariatriskā ķirurģija – kuņģa samazināšana. Šī operācija ir pasaulē atzīta efektīva metode, kas ļauj atbrīvoties no iespaidīga liekā svara. Pasaulē ir vairāku veidu kuņģa samazināšanas operācijas, bet Latvijā tiek izmantotas divas: kuņģa apiešana (šuntēšana) un kuņģa rezekcija (vertikālā gastroplastika).
Ievērojot sabalansētu diētu un fizisku slodzi, pēc 1,5–2 gadiem svars stabilizējas. Pēc operācijas daudzas slimības, kas saistītas ar lieko svaru, piemēram, II tipa cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis, muguras sāpes, bezmiegs un hormonālās sistēmas problēmas, mazinās vai pilnībā izzūd.
“Tā ir populāra, efektīva metode, kas ārstē arī ar aptaukošanos saistītas slimības. Taču visiem gan šo metodi nevajadzētu izmantot. Vispirms jāmēģina svaru samazināt saviem spēkiem,” piebilst profesors Anatolijs Danilāns.
Viedoklis
Lelde: Vīrs katru rītu ceļas stundu agrāk un velk man vēnu zeķes, lai varu pastaigāt!
Man ir ļoti liels svars, pat kauns teikt – virs simta vēl kādi pārdesmit kilogrami. Izvēlos sev platas drēbes, lai apkārtējie neredz manus ķermeņa apmērus un cik ļoti pietūkušas kājas. Vispār nekad neesmu bijusi slaida. Ko tik visu esmu izmēģinājusi, lai atbrīvotos no daudzajiem kilogramiem! Mēģināju ieturēt dažādas diētas, iesaistījos Svara vērotājos. Uz īsu brīdi svars nokritās, bet ātri vien atgriezās, turklāt ar uzviju.
Reiz gan biju panākusi labus rezultātus, lietojot īpašus kokteiļus. Toreiz ēst drīkstēju tikai reizi dienā, pārējās ēdienreizēs bija jāiztiek ar kokteili. Notievēju tā, ka pašai bija prieks skatīties. Bet kokteiļi nebija no lētajiem, līdz ar to pārāk ilgi tos pirkt nevarēju atļauties. Lai arī tika solīts, ka ar kokteiļiem svars samazināsies uz neatgriešanos, tā, protams, nenotika – kad atsāku ēst, ātri vien kļuvu apaļa, un, protams, svars bija nācis vēl klāt.
Man ir visādas veselības problēmas: paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, muguras sāpes, tūska. Sāp sirds, ka tā arī netikām pie bērna… Par laimi, vīrs mani pieņem tādu, kāda esmu, un visādi atbalsta. Viņš katru rītu pirms darba ceļas stundu agrāk, lai man uzvilktu vēnu zeķes, turklāt katrai kājai vajadzīgas divas, citādi vispār nevaru pastaigāt. Konsultējoties ar ārstiem, esmu izšķīrusies par bariatriju, bet vispirms tai jāsakrāj nauda.
Jānis: Man uztaisīja operāciju, bet galvā nekas nebija mainījies!
Skolas laikā svēru normāli, biju tievs. Ap divdesmit gadu vecumu sāka parādīties liekais svars. Varbūt nepareizas ēšanas, mazkustīga dzīvesveida dēļ. Tagad man ir 32 gadi. Pirms gadiem pieciem man kuņģī ievietoja balonu. Lai arī bija norādījumi, kā jāēd un kā jākustas, es to neievēroju. Kad biju kādu pusgadu ar balonu nostaigājis, tā izņemšanas dienā man bija par kādiem diviem kilogramiem lielāks svars nekā pirms ielikšanas.
Kad svēru 158 kilogramus, gatavojos bariatrijai. Līdz operācijai nometu aptuveni sešus kilogramus – ārsti bija pateikuši, ka to varēs veikt, ja man sāks sarukt svars. Uztaisīja ķirurģisko manipulāciju, rezultātā svars samazinājās līdz kādiem 120 kilogramiem. Pa šiem gadiem svars atkal ir pieaudzis. Kāpēc tā? Droši vien iemesls tāds, ka man uztaisīja operāciju, bet galvā nekas nebija mainījies – praktiski turpināju ēst, kā biju paradis.
Egils: Jau sāku just veselības problēmas, kas bija liekā svara sekas.
Nesen man veica kuņģa samazināšanas operāciju. Pieņemt lēmumu bija grūti, pagāja diezgan ilgs laiks, līdz sadūšojos. Tagad varu teikt, ka tas bija viens no labākajiem lēmumiem manā dzīvē. Ar lieko svaru biju cīnījies visu dzīvi. Esmu jauns, bet lielā svara dēļ jau sāku just veselības problēmas, tas motivēja veikt operāciju. Nu jau pagājuši četri mēneši, esmu zaudējis gandrīz 30 kilogramu liekā svara. Jūtos lieliski, esmu sācis sportot, asinsspiediens ir noregulējies, garastāvoklis arī uzlabojies.
Iveta: tāda sajūta, ka resns cilvēks nav cilvēks.
Es visu mūžu esmu domājusi par to, ko drīkst ēst, bet ko ne, jūtot spiedienu no apkārtējiem. Tāda sajūta, ka resns cilvēks nav cilvēks vai ir sliktāks par tievajiem. Man vienmēr svars ļoti strauji palielinājies. Piemēram, ja Ziemassvētkos atļāvos ēst, ko gribu, pa nedēļu piepulcējās seši kilogrami, kurus nodabūt bija nereāli. Izlēmu veikt operāciju, bet darīju to sevis dēļ. Gada laikā zaudēju 70 kilogramus sava svara. Tagad jūtos lieliski, turklāt patīkami apzināties, ka nekad vairs nebūšu tāda, kāda biju kādreiz.
Mūsu eksperti
Guna Bīlande, Jūrmalas slimnīcas un centra ReCure sertificēta uztura speciāliste
Gita Erta, Capital Clinic Riga endokrinoloģe
Anatolijs Danilāns, profesors, gastroenterologs
Lilija Morozova, Jūrmalas slimnīcas interniste, gastrointestinālās endoskopijas speciāliste
Guna Rijkure, Veselības centra 4 uztura speciāliste, uztura zinātniece