Kad teātri nevar viedi klusēt. Kādi pārsteigumi jaunajā sezonā gaidāmi Latvijas teātros 4
Vita Krauja, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Uz katru jaunu teātra sezonu var skatīties no visdažādākajiem aspektiem. Var kā olekti likt Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa frāzi JRT sezonas atklāšanas preses konferencē, ka “varētu uzrakstīt grāmatu par latviešu teātra mākslinieku gļēvumu, jo arī tagad, kad varētu asi izteikties par aktuālo, visi viedi klusē…”. Protams, te jāpatur prātā tajā pašā rīta cēlienā cits Hermaņa izteikums, ka “JRT (un tā mākslinieciskais vadītājs pats. – V. K.) vienmēr bijis vietējā intelektuālā diskursa centrā, un, provocējot diskusiju, benzīns netiek žēlots, ugunskurā šļakstāmies, cik jaudas, lai jebkāda veida diskusijas par sociālpolitiskām tēmām būtu dzīvas”. Protams, arī šis izteikums uztverams kā izaicinājums, bet secinājumi par šīs sezonas drosmi vai gļēvumu būs izdarāmi tās beigās.
Jaunās sezonas iezīmes
Taču ar neapbruņotu aci redzama pēdējos gados nostabilizējusies sistēma, ka vieni un tie paši režisori iestudē te vienā, te otrā, te trešā teātrī. Tas ir labi vai slikti? Viedokļu līdera Alvja Hermaņa viedoklis ir šāds: “Īsti nesaprotu, kāpēc teātriem vajadzētu mainīties savā starpā ar režisoriem, jo katram teātrim ir kaut kāds savs DNS kods, savs konteksts, sava valoda. Un, ja teātri sāk mainīties ar režisoriem, tas varbūt ir interesanti aktieriem, bet tas noteikti ir superīgākais veids, kā padarīt visus teātrus vienādus. Vācijas piemērs to brīnišķīgi demonstrē, tur tā vien dara, līdz ar to nevienam teātrim vairs nav nekādas savas identitātes. Man tas neliekas pareizi, tāpēc mēs turamies pie sava režisoru loka un, godīgi sakot, arī citiem to iesakām.”
Jaunā sezona nākusi ar diviem svarīgiem faktiem. Nacionālais teātris atgriezies pie secinājuma, ka tam tomēr vajadzīgs mākslinieciskais vadītājs. Pēc spēku izmēģinājumiem tā dēvētajā neatkarīgo teātru laukā šis amats uzticēts Nacionālā teātra bijušajam štata režisoram Elmāram Seņkovam. Lai publikai atgādinātu viņa spilgtāko veikumu uz šīs skatuves, Nacionālais teātris jauno sezonu ne velti sāka augustā ar pēdējo iespēju noskatīties režisora Elmāra Seņkova izrādi “Pūt vējiņi!” – izrādi, kas triumfēja 2019. gada “Spēlmaņu naktī”, iegūstot “Grand Prix” un Gada lielās formas izrādes titulu.
Otrs tikpat nozīmīgs fakts – par Leļļu teātra valdes locekli jeb direktoru kļuvis režisors Mārtiņš Eihe.
Divi teātri – Liepājas un Nacionālais – pēc kovida pandēmijas izraisītā pārtraukuma atgriezušies pie abonementu sistēmas, kad skatītāji var iegādāties vienā piegājienā biļeti uz visām sezonas jaunajām izrādēm. Tiesa, Nacionālais teātris abonementus pārdevis, nevis iztirgojot visu Lielo zāli, bet tālredzīgi ar brīvām vietām kā šaha galdiņu, tā sakot, ja nu rudenī – tfu, tfu – atkal kādi ierobežojumi vīrusa dēļ.
Ko tad sola jaunā teātra sezona Latvijā?
Nacionālajā teātrī – 11 pirmizrādes, astoņi režisori
Šogad Nacionālā teātra repertuārā iekļautas arī izrādes bērniem un jauniešiem, lai ar teātri satiktos visdažādākā vecuma skatītāji. Un, kā vienmēr, visvairāk pirmizrāžu septembrī.
Lielajā zālē 15. septembrī pirmizrāde režisores Ināras Sluckas traģikomēdijai “Aizliegtais pianīns”, kas veidota pēc 2019. gadā iznākušā Māra Bērziņa romāna motīviem. Tiks izspēlēts asprātīgs un traģikomisks stāsts par to, kā mūsu dzīvi ietekmē birokrātija un absurdi likumi, kuri neuzrodas no zila gaisa. Tos sacer mūsu līdzpilsoņi.
21. oktobrī pirmizrāde Reiņa Suhanova izrādei bērniem “Pinokio piedzīvojumi”. Tajā tiks izspēlēts klasiskais stāsts par galdnieku Karlo, kas no koka pagales izgrebj Pinokio, tāpat vien – iedvesmots un iztēlē redzēdams koka pagalē cilvēka kontūras. Aktieru zālē 22. septembrī Deivida Harovera drāma “Naži vistās” režisores Ingas Tropas versijā būs stāsts par pieaugšanu, jo, lai dzīvotu, kaut kam ir jāmirst, atkal un atkal atkārtojot dabas mūžīgo mainības ciklu. Jaunajā zālē 29. septembrī ukraiņu režisore Larisa Semirozumenko iestudēs ukraiņu dramaturģes Marinas Smiļanecas drāmu “Suņa māja”, kurā stāsts ir par trim brāļiem, kas pazaudējuši saikni cits ar citu.
Jaunajam Rīgas teātrim – pēdējā sezona Miera ielā
Pagaidām lielākais notikums, ka teātra trupa no 14 štata aktieriem izaugusi līdz 28. Trupā iekļauta aktrise no Krievijas Čulpana Hamatova, atgriezusies aktrise un režisore Kristīne Krūze un pieņemts jauns štata aktieris Jānis Skutelis, kuram Alvis Hermanis jau sen piedāvājis darbu, saskatot viņā lielāku potenciālu nekā televīzijas raidījumu vadītājā, un Skutelis būšot “diezgan svarīgs JRT skatuves mākslinieks”. Vienā Alvja Hermaņa iestudētajā izrādē “Operācija “Mindfuck”” (pirmizrāde – 21. oktobrī) par mūsdienu informatīvās telpas labirintiem piedalīsies aktieris, bijušais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš. Bet lielākais papildinājums – sagatavots jauns aktieru kurss, kas pēc desmit gadiem, visticamāk, vilkšot vezumu. Jaunā sezona raksturīga ar rekordlielu jauniestudējumu skaitu, uz kādu JRT līdz šim nekad vēl nav atvēzējies. Kā saka Alvis Hermanis, teātris cenšas sekot visam jaunajam pasaules dramaturģijā un uz aktuālo pasaulē reaģēt maksimāli ātri. “Piemēram, pagāja pusgads kopš kara sākuma Ukrainā, bet nav dzirdēts, ka profesionālie vai tā dēvētie neatkarīgie teātri būtu uz to reaģējuši,” teica JRT mākslinieciskais vadītājs. “Mēs savukārt izmainījām repertuāru un pagājušās sezonas beigās notikumiem Ukrainā veltījām divas izrādes.”
Tāpat kā iepriekšējās sezonās, arī šajā vairākas izrādes veltītas nākotnei. Sezona tiks atklāta ar izrādi “Es atgriežos no tālienes” Elitas Kļaviņas režijā, bet vakara otrajā daļā tiks rādīta Elitas Kļaviņas dokumentālā filma par Iļģuciema sieviešu cietumu “Iļģuciema māsas”. Savukārt Gatis Šmits iestudēs I. Ronena “(Re) Evolūciju” (pirmizrāde – 30. septembrī), komēdiju par Izraēlas intelektuāļa Juvala Noa Harari nākotnes pareģojumiem. Kristīne Krūze iestudēs M. Cades lugu “Runāšanās par seksu”.
“Karalis Līrs” ir Gunas Zariņas projekts ar domu vienai aktrisei nospēlēt Šekspīra lugu. Kā atceramies, monoizrādes ampluā Guna Zariņa bija lieliska pēc A. Neibarta dzejas veidotajā uzvedumā “Dieviņš pillā”.
“Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis” Alvja Hermaņa režijā ir materiāls, pie kura strādāts jau apmēram pusotru gadu. Vilis Daudziņš iestudējumā parodēs slovēņu filozofu Slavoju Žižeku, lielāko “superstāru” kreiso nometnē, savukārt Kaspars Znotiņš – kanādiešu klīniskās psiholoģijas doktoru Džordanu Pītersonu no konservatīvo nometnes. Pirms trim gadiem abi pirmo un pēdējo reizi satikās publiskā intelektuālā divkaujā.
Vārds tiks dots arī jaunajam aktierim Gerdam Lapoškam, pašam iestudējot savu lugu “Pelēka vasara, saulaina ziema”. Kā sacīja Alvis Hermanis, jaunie režisori esot lielākais deficīts ne tikai Latvijas teātros, bet visur. Tāpēc Lāčplēša ielā, kur atradīsies trīs zāles, Mazā zāle būs vieta, kur jaunajiem režisoriem dos iespēju gan kļūdīties, gan pierādīt sevi.
Teātris turpinās iestudēt kirilicā sarakstītās lugas, bet acīmredzot tās parādīsies mazāk, jo pašiem režisoriem vairs nav tik liela entuziasma nodarboties ar krievu samezgloto dvēseli, no kuras sarežģītības visi tā kā mazliet noguruši. Taču Uldis Tīrons iestudēs Gogoļa “Veclaiku muižniekus”, kur dīvainas sakritības dēļ darbība notiek tieši tajā vietā, kur patlaban ir frontes līnija. Šī būs pirmā luga, kurā Čulpana Hamatova spēlēs latviski un, iespējams, vēl kādā valodā.
Teātris cer marta vidū saņemt restaurētās ēkas atslēgasLāčplēša ielā 25 un aprīlī atklāt to ar jaunām izrādēm, bet iepriekš iestudētās turpinās spēlēt Miera ielā līdz sezonas beigām. Ilgi ticis domāts, kas varētu būt pirmais vakars atjaunotajā ēkā. Konkurencē uzvarēja Milorada Paviča romāns “Hazāru vārdnīca” – leģenda par kādreiz dzīvojošu tautu hazāriem, kura mitusi turpat, kur tagad notiek karš, – starp abām jūrām. Bet šī sakritība neesot iemesls šī teksta izvēlei. Autors radījis leģendu, ka teiksmainajai tautai īstā dzīve ritējusi nevis nomodā, bet sapnī. “To varētu tulkot arī kā poētisku un metaforisku stāstu par teātra dabu,” sacīja Alvis Hermanis. “Pirmais vakars uz lielās skatuves būs “Sapņu tulkotāju sekta”, kur piedalīsies pilnīgi visi 28 Jaunā Rīgas teātra aktieri.”
Savukārt “Balss no kora” ir darbs, kura autors un režisors ir Dmitrijs Krimovs, ko Alvis Hermanis uzskata par pašu brīnišķīgāko krievu teātra režisoru. “Ar Krievijas mākslinieku piesaistīšanu darbā mūsu teātrī ir vienkārši. Viņiem ir jābūt izciliem savā jomā un publiski jānosauc lietas īstajos vārdos, nevis “mēs pret karu”, bet jāatklāj, kas šo karu izraisījis, kurš vainīgs. Dima Krimovs to izdarīja diezgan ātri, pašā kara sākumā sniedzot interviju amerikāņu avīzei “Washington Post”, un nākamajā rītā es viņam piezvanīju un uzaicināju iestudēt izrādi mūsu teātrī,” savu pozīciju pauž JRT mākslinieciskais vadītājs.
Pie restaurētās ēkas atklāšanas izrādēm pieder arī Pētera Krilova iestudētie “Mopasāna stāsti”. Alvis Hermanis pats iestudēs Dostojevska darbu “Idiots. Sākums”, kas iesākts ar studentiem pirms krietna laika kā viens no diplomdarbiem.
Bet Margaritas Ziedas un A. Hermaņa kopdarbs “Valija un Naumis” būs stāsts par Valentīnu Freimani un Normundu Naumani”.
Liepājas teātrī būs “Dziesmusvētki”
Liepājas teātrī pēc milzu finansiāliem satricinājumiem iepriekšējās sezonās šī nāk ar labu ziņu. Līdzīgi kā reģionālās koncertzāles un Rotko Mākslas centrs, arī Liepājas teātris beidzot atzīts par nozīmīgu reģionālu kultūras institūciju, kas var pretendēt uz Eiropas Savienības fondu atbalstu. Tas ļaušot nosegt jauniestudējumu izmaksas.
Šajā sezonā Liepājas teātris iecerējis četras lielās un trīs mazās zāles izrādes. Mazajā zālē jauno sezonu 1. oktobrī sāks Dmitrijs Petrenko ar Annas Džordenas lugu “Yen”, stāstu par diviem brāļiem pusaudžiem. “Autori un mani interesē, kāpēc mēs piedzimstam forši un jauni un kāpēc daži, ja ne visi, dzīves laikā kļūstam par egoistiskiem monstriem,” pārdomās dalās režisors. Viņa režijā priekškaru vērs arī Čehova “Kaija”. Ilgi tiek diskutēts par to, kāpēc autors šo darbu nosaucis par komēdiju. Kā saka Dmitrijs Petrenko, cilvēka ego bieži vien ir lielāks par viņa reālajām iespējām. Kā viesmākslinieks no Dailes teātra izrādē viesosies iepriekš ilggadējais Liepājas teātra aktieris Juris Bartkevičs.
Jaunajā sezonā jauns liela vēriena mūzikls nav iecerēts, taču nākotnē par tādu tiek domāts, jo šādus darbus teātris var atļauties iestudēt tikai cikliski.
Taču Regnārs Vaivars arī šajā sezonā atgriežas Liepājā. Viņa režijā top šīs sezonas pirmais lielās zāles iestudējums, populārā igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka luga “Igauņu bēres”, kas pirmizrādi pieredzēs 22. oktobrī. Apmēram pirms desmit gadiem šo lugu bija iestudējis Valmieras teātris un nesen Latvijas Televīzija rādīja igauņu filmu. Regnāra Vaivara iestudētās izrādes nosaukums viņam raksturīgi skan mazliet citādi – “Igauņu bēres 1999”. Režisors to pamato šādi: “1999. gads zīmīgs ar to, ka par Latvijas Valsts prezidenti kļuva Vaira Vīķe-Freiberga, Krievijā pie varas nāca Putins, bet Igaunijā sākās atmoda pēc atmodas. Sākot ar 1999. gadu, igauņi pamazām apjēdza, ka nekādas 20. un 30. gadu Igaunijas vairs nebūs. Pasaule tik ļoti mainījusies, ka jārod cita identitāte, kā Igaunijai būt interesantai pasaulei. Un igauņi sāka atteikties no tādiem mums labi zināmiem apzīmējumiem kā “mēs, maza tautiņa”, “septiņsimt gadu jūgs”, “bāreņu tauta”, “arāju tauta”, “zemnieku tauta”….” Galveno lomu režisors uzticējis Liepājas teātra mākslinieciskajam vadītājam un talantīgajam aktierim Herbertam Laukšteinam.
Divas sezonas Elmāra Seņkova komandā Liepājas teātrī režisora asistenta un labās rokas statusā izrādēs “Šekspīrs” un “Grimmi” darbojās Matīss Budovskis. Šajā sezonā Liepājā viņš debitēs kā pilntiesīgs režisors, mazajā zālē janvārī iestudējot šim teātrim īpaši rakstītu Rasas Bugavičutes-Pēces lugu “Dziesmusvētki”, kuras pirmizrāde plānota 2023. gada janvārī. Stāsts būs par to, kur mūsu spēja vienoties Dziesmu svētkos, šajā dievišķajā lūgšanā, pazūd ikdienā.
Diplomētu režisoru loku papildinājis arī Liepājas aktieris Mārtiņš Kalita, kurš absolvējis režijas kursu Latvijas Kultūras akadēmijā un nākamā gada maijā iestudēs Šeina Dileinija pirmo un visslavenāko lugu “Medus garša” par vecāku un bērnu attiecībām, kuras, kā jau trīs bērnu tēvu, režisoru interesē jo īpaši un personiski. Dž. Dž. Džilindžers iestudēs franču autora komēdiju “Vārdiņš”, bet sezonas noslēgumā priekškaru vērs Elmāra Seņkova triloģijas noslēdzošā daļa “Grieķu mīti”. Iespējams, ka nākamajā, 117. Liepājas teātra sezonā varēs parādīt Seņkova iestudēto Šekspīra triloģiju sēriju. Pēc Šekspīra un Grimmu vardarbības, haosa un apokalipses “Grieķu mītos” Seņkovs būvēs jaunu pasaules modeli un meklēs jaunus skaistuma ideālus.
Valmieras teātrī – spītības sezona
Kaut arī Valmieras teātra ēka ārēji joprojām atgādina drupas, augustā tā kolektīvs pulcējās pie netālu esošā režisoram Oļģertam Kroderam veltītā mākslas objekta “Krodera ābele”, lai atklātu teātra 100. sezonu, ko dažādu force majeure apstākļu dēļ varētu dēvēt par spītības sezonu. Tā kā rekonstrukcijas darbi turpināsies visas sezonas garumā, Valmieras teātris daudz laika pavadīs viesizrādēs Rīgā un visā Latvijā, turpinot spēlēt arī mājās – teātra Apaļajā zālē. Jaunajā sezonā plānoti 10 jauniestudējumi, kuros, līdzīgi kā pērn, spēcīgi atklājas ģimenes tēma.
Teātra štata režisoru vasaras festivālam iestudētās izrādes ar Valmieras teātra aktieriem un viesmāksliniekiem – Toma Treiņa 21. gadsimta absurds “Rinda” un Ineses Mičules dvēseles nemiers dejas valodā “Plaušas” – pāries teātra repertuārā un tiks spēlētas iekštelpās.
Pirmā sezonas pirmizrāde – režisora Elmāra Seņkova iestudējums “Nelabie. Pēc Dostojevska” – gaidāma 16. septembrī. Dramaturģisko materiālu tam veidojusi Justīne Kļava, iedvesmojoties no pasaules literatūras klasiķa 1872. gadā izdotā romāna “Velni”. Novembra sākumā pirmizrāde režisora Toma Treiņa un dramaturģes Lindas Rudenes veidotajai izrādei pēc leģendārā vācu kinorežisora Vernera Hercoga filmas “Ģimenes romāns” motīviem.
Turpinot domāt par mazajiem skatītājiem, decembrī gaidāms jaunās režisores Ilzes Blokas iestudējums bērniem – somu rakstnieka Petra Tamminena stāsts “Kā sagaidīt citplanētieti”. Norvēģu dramaturga Jūna Fosē ģimenes drāmu “Vārds” iestudēs režisors Reinis Suhanovs; pirmizrāde paredzēta janvāra vidū. Februāra beigās pie skatītājiem nonāks režisores Ineses Mičules iestudējums amerikāņu dramaturga Jūdžina O’Nīla lugai “Sēras piestāv Elektrai”.
Sezonas otrajā pusē plānoti vēl trīs jauniestudējumi – aprīlī pirmizrāde režisora Regnāra Vaivara darbam “Stāsti par dakteriem”, izrādi iestudēs arī režisore Indra Roga un gaidāms vēl viens Toma Treiņa jauniestudējums.
Daugavpils teātrī – “Makbets” angļu valodā
Šīs sezonas pirmizrāžu plejādi Daugavpilī 1. oktobrī atklās režisora Georgija Surkova asinis stindzinošs iestudējums “Latviešu šausmu stāsti”, kura pamatā ir seši latviešu autoru stāsti. Izrāde būs latviešu valodā. Oktobrī gaidāma pirmizrāde arī Gunāra Priedes lugas “Zilā” iestudējumam krievu valodā Ivara Lūša režijā. Novembrī jaunākos skatītājus iepriecinās izrāde latgaliski “Sprīdītis”, kuras režisors – Māris Korsiets.
Savukārt 2023. gada sākumā sadarbībā ar britu aktieri, režisoru, aktiermeistarības un skatuves runas pasniedzēju Polu Gudvinu taps starptautisks projekts – Viljama Šekspīra lugas “Makbets” iestudējums oriģinālvalodā, kurā kopā ar Daugavpils teātra aktieriem piedalīsies arī Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas studiju programmas “Teātra māksla” 2. kursa audzēkņi un pieaicinātie viesmākslinieki.
Leļļu teātrī – krāšņs leļļu kabarē
Jau no augusta darbu pie izrādēm uzsākuši divi režisori: Beatrise Zaķe iestudē Zanes Zustas bērnu grāmatas “Es esmu Boss” skatuves versiju, pētot trauksmes un bērnu emociju tēmu, savukārt Vija Blūzma latviešu valodā veido iestudējumu vismazākajiem skatītājiem marionešu tehnikā “Kā Brālītis Trusītis uzvarēja Lauvu”. 23. septembrī gaidāma “Es esmu Boss” pirmizrāde, savukārt 6. oktobrī pirmizrāde iestudējumam “Kā Brālītis Trusītis uzvarēja Lauvu”.
Rudenī teātrī sāksies darbs pie vērienīga visas trupas – aktieru un režisoru – kopdarba pieaugušo auditorijai. Taps krāšņs un muzikāls leļļu kabarē iestudējums, kam pirmizrāde gaidāma decembra sākumā. Muzikālos numurus iestudēs visi teātra štata režisori – Vija Blūzma, Edgars Niklasons un Edgars Kaufelds – režisora Mārtiņa Eihes virsvadībā. Par muzikālo noformējumu gādās Raimonds Petrauskis.
2023. gada sākumā mēģinājumu procesu sāks divi viesrežisori. Uz Leļļu teātra lielās skatuves debitēs režisors Intars Rešetins ar Marijas Parras darba “Vafeļu sirdis. Misija tētis” skatuves versiju, meklējot savu pieeju trosta leļļu tehnikai. Gaidāms arī Ernesta Setona-Tompsona darba “Divi mazi mežonēni” iestudējums pirmsskolas un skolas vecuma bērniem jaunā režisora Andra Zeļonkas režijā.
Pavasarī jaunumus skatītājiem gādās teātra štata režisori: Edgars Kaufelds veidos iestudējumu pieaugušo auditorijai “Smalkās kaites” pēc Ērika Ādamsona noveļu motīviem, savukārt režisors Edgars Niklasons Latvijas publikai adaptēs britu bērnu rakstnieka Deivida Valjamsa populāro romānu “Gangsteromīte”. Sezonu noslēgs aktiera un režisora Rūdolfa Apses iestudējums skolas vecuma auditorijai par savas patības meklējumiem, kam oriģināldramaturģiju veido Ance Muižniece.
Rīgas Krievu teātrī – no Vertinska līdz Cojam
Šogad teātris svin 140. sezonu. 1. oktobrī tā eksperimentālajā zālē notiks pirmizrāde “Vertinska ceļš”, kurai par iedvesmas avotu kļuvis dziedātājs, aktieris, dzejnieks un komponists Aleksandrs Vertinskis. Režisors, kā arī galvenās lomas atveidotājs un dziesmu izpildītājs ir teātra trupas aktieris Ivans Streļcovs.
27. oktobrī “Hanzas peronā” pirmizrāde “Lūk, tā” ar Viktora Coja dziesmām teātra dziedošo aktieru izpildījumā. Režisors – Romans Smirnovs (Sanktpēterburga), kurš bijis Viktora Coja tuvs draugs un līdzgaitnieks.
4. novembrī pirmizrādi piedzīvos “Trīs sivēntiņi”, uzvedums mazajiem skatītājiem, kā arī viņu vecākiem, režisore Paula Pļavniece (šīs sezonas “Spēlmaņu nakts” balvas ieguvēja). 24. novembrī priekškaru vērs “Suņa sirds” Dmitrija Petrenko režijā (šīs sezonas “Spēlmaņu nakts” balvas ieguvējs). 3. februārī – teātra mākslinieciskā vadītāja Sergeja Golomazova iestudējums – Vudija Alena luga “Centralpark West”.
Jau pierasts, ka M. Čehova Rīgas Krievu teātrī viesojas latviešu režisori.
Dailes teātra radošais direktors Viesturs Kairišs izvēlējies Šekspīra “Hamletu”, kas pirmizrādi piedzīvos 8. aprīlī, bet režisors Intars Rešetins – Raiņa “Induli un Āriju”, kas skatuves dzīvi sāks 12. maijā.
UZZIŅA
“Kultūrzīmju” visvairāk gaidītās izrādes
“Aizliegtais pianīns” (Nacionālais teātris)
“Žižeks. Pītersens. Gadsimta duelis” (JRT)
“Sapņu tulkotāju sekta” (JRT)
“Kaija” (Liepājas teātris)
“Igauņu bēres 1999.” (Liepājas teātris)
“Grieķu mīti” (Liepājas teātris)
“Latviešu šausmu stāsti” (Daugavpils teātris)
“Hamlets” (M. Čehova Rīgas Krievu teātris)
“Indulis un Ārija” (M. Čehova Rīgas Krievu teātris).
