Bet, lūk, manai māsai meita šajā vecumā… (runāja, skaitīja dzejoļus, rakstīja romānus). Mani absolūti neinteresē klausīties šādā stāstā par to, ko prata citi bērni, kad viņi bija tajā vecumā, cik ir manējam. Visi bērni attīstās atšķirīgi, katram ir savs temps, temperaments, savas intereses un raksturs. Nepastāv divu vienādu cilvēku, tas attiecas arī uz maziem bērniem. Nesalīdzini viņus, necenties visus pielīdzināt pēc viena šablona. Un vēl jo vairāk nevajag sievietei teikt, ka viņas bērns kaut kur atpaliek no cita bērna. Vienkārši norādi, ko bērns jau prot, atbalsti mammu – viņa nenoliedzami to novērtēs, pat, ja neizrādīs atklāti. 0
Kāpēc bērnu nosaucāt tādā vārdā? Mūsdienās ir tik daudz vārdu – katrai gaumei, tādēļ nevienu vairs nevar pārsteigt ar kādu senu vai eksotisku vārdu. Tad kāpēc vēl joprojām daži cilvēki bola acis un aizskarošā tonī vaicā, kāpēc bērnu nosaucāt tādā “dīvainā” vārdā? Vieniem tie ir reti un dīvaini, citiem – plaši pielietoti un populāri. Bet nevienam neienāk prātā, ka vecāki, izrādās, paši ir spējīgi izvēlēties, kādu vārdu bērnam dot, bez apkārtējo padomdevēju palīdzības.