Kad svētki ir darbdienas 0
Šā gada “Latvijas Avīzes” vēstuļu konkurss “Sieviete Latvijai” ir atšķirīgs no iepriekšējiem. Tā kā ir Dziesmu svētku gads, tad aicinām konkursam pieteikt un godā celt tautas mākslas un kultūras kopējas. Sievietes, kuras ar savu darbošanos iedvesmo, aizrauj līdzi citus un gādā par tautas gara mantojuma saglabāšanu.
Tālajā 2000. gadā, kad konkursu vēl sauca “Radoša sieviete laukos”, par vienu no laureātēm kļuva Mazsalacas kultūras dzīves organizētāja DACE JURKA. Toreiz viņa teica – domājusi, ka šajā konkursā uzmanību būs pelnījušas sievietes, kurām ir sasniegumi lauksaimniecībā, tāpēc bijusi īpaši gandarīta, ka tiek novērtētas arī kultūras darbinieces.
Kopš tā laika pagājuši trīspadsmit gadi un Mazsalacas novada kultūras centra direktore Dace Jurka saka: – Nekas jau nav mainījies, joprojām kultūras darbinieku veikums gaužām reti tiek novērtēts. Taču toreiz visvairāk pārsteidza tas, ka konkursam mani pieteica kaimiņu – Burtnieku – pagasta ļaudis. Man ir liels prieks, ka šogad konkursa rīkotāji pievērsuši uzmanību tieši sievietēm, kas kopj kultūras lauciņu. Aicinu “Latvijas Avīzes” lasītājus būt atsaucīgiem un pieteikt sievietes, kas par savu darbu ir pelnījušas atzinīgus vārdus.
Varbūt no malas liekas, ka kultūras darbiniekiem dzīve aizrit vienos svētkos, bet patiesībā mums svētku nav, jo svētku dienas ir darbdienas, – teic Dace.
Viņas darba lauciņš neaprobežojas tikai ar Mazsalacas novadu. Dace iesaistās arī lielajos kultūras pasākumu projektos, ko uzskata par savu izaicinājumu.
Šie būs jau septītie Dziesmu svētki, kuros Dace savā pārziņā ņems pasākumus Vērmanes parkā.
– Visas Dziesmu svētku nedēļas garumā Vērmanes parkā valdīs priecīga rosība. Amatnieki no visiem novadiem piedāvās savus darinājumus, un pirms tam būs rūpīga atlase, lai tirdziņā nonāktu mūsu amatnieku oriģināldarinājumi, nevis kāda Polijas prece. Būs amatu mājas, kurās novadu izcilākie meistari demonstrēs publikai savas prasmes un iesaistīs tajās arī skatītājus. Ieradīsies arī amata meistari no Igaunijas un Lietuvas. Vērmanes parka estrādē uzstāsies amatierteātri, tautas mūzikas ansambļi, folkloras kopas un mazākumtautību kori. Tur valdīs viens liels veselums, kam būs grūti paiet garām, – par gaidāmajiem svētkiem stāsta to organizatore.
No Mazsalacas uz Dziesmu svētkiem dosies apmēram 150 dalībnieku. Tas ir liels skaits, ņemot vērā iedzīvotāju daudzumu, kas ir aptuveni pieci tūkstoši.
– Vietējie ļaudis reizēm varbūt pat neaizdomājas, cik daudz iespēju piedāvā novada kultūras centrs. Mums ir divdesmit septiņi kolektīvi, pulciņi, kursi. Var dziedāt, vingrot, dejot, apgūt angļu valodu, amatniecības prasmes…
Šobrīd kultūras darbinieki pilda arī tādas kā sociālās funkcijas, profesionāli pilnveidojot iedzīvotājus, cik nu tas ir mūsu spēkos. Gribas jau, lai visiem ir labi, lai skatītāju zāle piepildītos, lai mākslinieciskie kolektīvi būtu daiļi tērpti, lai viņiem būtu laba programma. Reizēm aizdomājos, vai neesmu pārāk ilgi aizkavējusies šajā vidē, vai nesāku apaugt ar rutīnu. Būtu priecīga, ja mums pievienotos gados jauni spēki, lai jūtam viņu elpu pakausī.
Dace uzsver, ka kultūras darbiniekiem ir svarīgs ģimenes atbalsts. Ja no viņu puses trūkst sapratnes, tad, Daces vārdiem sakot, ir vāks.
– Mums jau nav tikai kultūra, bet pastāv arī privātā dzīve. Man ir dēls, vīrs un suns. Dēls Dāvis spēlē saksofonu Tautas pūtēju orķestrī “Rīga” un Radio bigbendā. Vienvakar viņš atbrauc ciemos, es vēl esmu darbā un dēls man zvana – būsi mājās uz vakariņām vai ēst bez tevis? Un man nākas atbildēt – vakariņojiet vien paši, es tik drīz mājās nebūšu, – teic Dace.
