Apsver iespēju ieviest budžeta vietas trūcīgiem jauniešiem 0
Kaut arī šobrīd jauniešu skaita krituma dēļ samazinājusies konkurence uz valsts apmaksātajām studiju vietām, daļai sabiedrības augstākā izglītība joprojām ir nepieejama vai grūti pieejama.
Tāpēc nākotnē, iespējams, daļa valsts apmaksāto studiju vietu varētu tikt rezervētas tieši jauniešiem, kam trūkst ģimenes atbalsta studijām.
Šāda ideja pagājušajā nedēļā izskanēja Saeimā, kur Izglītības, kultūras un zinātnes un Sociālo un darba lietu komisijā tika spriests, kā veicināt augstākās izglītības pieejamību Latvijā.
Tā ir svarīga gan tāpēc, lai valstī būtu pēc iespējas vairāk augsti kvalificētu darbinieku, gan tāpēc, ka augstākā izglītība ir iespēja no mazturīgā slāņa nonākt vidusšķirā.
Tātad tās ieguve palīdz mazināt sociālās atšķirības. Kā norādīja Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina, Latvija ir viena no tām valstīm Eiropas Savienībā, kur ir vislielākā plaisa starp turīgajiem un mazturīgajiem; turklāt Latvijā nabadzības riskam pakļauts katrs piektais jaunietis.
Grūti pabeigt pat vidusskolu
Vītolu fonda, kas piešķir stipendijas studijām centīgiem un spējīgiem jauniešiem, kuri ir maznodrošināti, valdes priekšsēdētāja Vita Diķe secinājusi, ka visgrūtāk tikt pie augstākās izglītības ir bāreņiem, kā arī jauniešiem, kuri nāk no viena vecāka ģimenes un daudzbērnu ģimenēm.
“Ja ģimenē ir seši bērni, tad tā bieži ir trūcīga pat tad, ja vecāki strādā vairākās darbavietās,” novērojusi V. Diķe.
Deputāte Evita Zālīte-Grosa piebilda, ka teju neiespējami studēt ir bērniem, kas auguši ārpus ģimenes. Jo uzturlīdzekļus viņi var saņemt līdz 21 gada vecumam, bet tikai tad, ja mācās vispārizglītojošā vai profesionālā skolā, studiju laikā atbalsts nav paredzēts.
Ir pašvaldības, kas tādos gadījumos cenšas sniegt materiālu atbalstu, taču, ja pašvaldības iespējās ir maksāt, piemēram, 60 eiro mēnesī, tad liela labuma no šāda pabalsta nav.
Tāpēc viņa rosināja mainīt likumu, nosakot, ka uzturlīdzekļus var saņemt līdz 24 gadu vecumam, ja jaunietis studē. Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride solīja, ka attiecīgs likumprojekts varētu tapt tuvāko mēnešu laikā.
V. Diķe piebilda, ka audžuģimenēs augušajiem bērniem mēdz būt grūtības pat pabeigt vidusskolu. Valsts pabalstu audžuvecākiem pārtrauc maksāt, tikko sasniegti 18 gadi. Ja bērns ģimenē pieņemts tikai naudas dēļ, pēc pilngadības sasniegšanas audžuģimenes atbalsta vairs nav. Daļai gan paveicas, piemēram, kāds no Vītolu fonda stipendiātiem līdz skolas pabeigšanai pieņemts klases audzinātājas ģimenē.
V. Diķe arī uzskata, ka jāmaina sistēma, kādā aprēķina ģimenes ienākumus, tāpat nepieciešama lielāka sociālo darbinieku ieinteresētība jauniešu liktenī. Diemžēl ir gadījumi, kad sociālo dienestu darbinieki atsakās sadarboties ar Vītolu fondu, kas cenšas uzlabot jauniešu likteni.
Savukārt ģimenes ienākumu aprēķināšana mēdz būt absurda. Piemēram, bijis gadījums, kad tēvs reāli nedzīvo ģimenē un materiāli to neatbalsta, bet viņa ienākumi tiek ņemti vērā, rēķinot, vai ģimene uzskatāma par maznodrošinātu.
Sievietes, kas audzina bērnus vienas un nesaņem uzturlīdzekļus, vai vecvecāki, kuri uzņēmušies audzināt savu paklīdušo bērnu atvases, bieži vien kaunas par savu situāciju un nevēršas pēc palīdzības sociālajā dienestā, līdz ar to ģimene ir pārāk nabadzīga, lai bērni varētu atļauties studēt.
Tāpat ir gadījumi, kad jaunietis nevar iegūt bāreņa apliecību, kas atvieglo valsts apmaksātu studiju vietu ieguvi, ja vecāki nomiruši īsi pirms bērna pilngadības.
Lauciniekiem mazākas iespējas studēt
Pat, ja izdevies iegūt valsts apmaksāto studiju vietu, dzīve Rīgā vai citā pilsētā, kur ir augstskola, ir gana dārga. Kopmītne mēnesī izmaksā, sākot no 50 eiro, taču par šādu summu jādzīvo ļoti pieticīgos apstākļos.
“Nav tikpat kā nekādu iespēju izvēlēties, ar ko kopā dzīvosi, tur var satikt žurkas, tarakānus, istabās ir pelējums,” stāstīja J. Širina.
Modernizētās dienesta viesnīcas savukārt ir dārgas. Turklāt ir augstskolas, kas nenodrošina visiem studentiem kopmītnes. Lai veicinātu studiju pieejamību, LSA rosina meklēt iespējas trūcīgākajiem studentiem palīdzēt apmaksāt kopmītnes, kā arī atjaunot atlaides studentiem braukšanai starppilsētu transportā.
Iespējams, dzīvesvietas trūkums augstskolu tuvumā ir iemesls, kāpēc lielākā daļa studentu ir rīdzinieki: turklāt, kamēr rīdzinieku skaits augstskolās pieaug, pārējo Latvijas iedzīvotāju tajās kļūst aizvien mazāk.
Tā 2014. gadā augstskolās studēja 9236 pirmkursnieki no Rīgas un 5247 no reģioniem, bet pērn uzņemto vidū jau bija 10 452 galvaspilsētas iedzīvotāji un tikai 4311 ārpus Rīgas dzīvojošie.
Valsts gan piešķir studentiem stipendijas, taču tās nav lielas – 99, 60 eiro mēnesī. Turklāt stipendijas saņem tikai katrs desmitais students. Doktorantu stipendijas ir tikai nedaudz lielākas – 113,83 eiro, kamēr Igaunijā doktoranti saņem no 722 līdz 836 eiro mēnesī, bet Lietuvā – no 640 līdz 1000 eiro.
J. Širina atgādināja, ka pirms vēlēšanām teju katra šobrīd Saeimā ievēlētā partija solījusi stipendijas celt vismaz līdz 200 eiro mēnesī, taču pagājis jau gads pēc vēlēšanām un nekas nav darīts, lai solījumu pildītu.
Rīgas Tehniskās universitātes attīstības prorektors Artūrs Zeps teica, ka daļa studentu krītot ātro kredītu valgos, savukārt nespēja tos atmaksāt dzenot viņus depresijā. RTU plāno veidot studentu labklājības centru, kur būtu pieejami dažādi sociālie pakalpojumi, tostarp psihologi.
Tāpat augstskolā pasniedzējiem mācot, kā atpazīt studentus, ko nomāc sociālas problēmas, lai mācībspēki nedomātu, ka sliktās sekmēs vienmēr vainojams slinkums vai nespēja mācīties.
Darbs traucē studijām
Lai izdzīvotu studiju laikā, daudzi jaunieši spiesti strādāt. LSA veiktā studentu aptauja liecina, ka 2017. gadā strādāja 49 procenti pilna laika studējušo, bet starp maģistrantūras studentiem jau bija 83 procenti strādājošo. Tikai 52 procenti nodarbināto studentu strādāja atbilstoši iegūstamajai specialitātei.
37 procenti strādājošo studentu atzina, ka nevarētu atļauties studēt, ja nestrādātu. J. Širina norādīja: tieši augstā studentu nodarbinātība varētu būt viens no iemesliem, kas traucē sasniegt augstu studiju kvalitāti.
Pētījumi pierāda: ja students strādā vairāk par 20 stundām nedēļā, būtiski krītas studiju kvalitāte. Latvijas studenti vidēji strādā 31 stundu nedēļā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Anita Muižniece apgalvoja, ka ministrijā apzinās, ka studiju pieejamība ir problēma un ir gatava situāciju risināt, tomēr kavē finanšu trūkums.
Viens solis pieejamāku studiju virzienā gan jau sperts. Proti, drīzumā tiks ieviesta jauna studiju kreditēšanas sistēma un studentiem vairs nebūs jāatrod bankas prasībām atbilstošs galvotājs. Jāpiebilst gan, ka līdz ar šīs sistēmas ieviešanu varētu samazināties valsts atbalsts studiju kredītu dzēšanai.
Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks teica, ka vajadzētu ieviest papildu valsts apmaksātās studiju vietas, ko piešķirt, ņemot vērā sociālos kritērijus. Aprēķināts, ka tam būtu nepieciešami papildus seši miljoni eiro gadā. Šādas “sociālās” tā sauktās budžeta vietas varētu ieviest, sākot no 2021. gada.
Arī A. Zeps piekrita, ka vismaz daļa valsts apmaksāto studiju vietu būtu jārezervē mazturīgajiem. Šobrīd mazturīgie jaunieši tā kā tā izvēlas valsts apmaksātās studijas – mazāk pieprasītās studiju programmas, kur ir daudz tā saukto budžeta vietu, pat ja attiecīgā zinātņu joma neinteresē, jo maksāt nevar atļauties, bet studēt gribas. Taču studējot sev neinteresantā studiju programmā, ir zemāka motivācija, līdz ar to arī vājāki studiju rezultāti.
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece gan iebilda, sakot, ka tā sauktās budžeta vietas arī turpmāk vajadzētu piešķirt, ņemot vērā mācību sasniegumus. Iespējams, stipendijas varētu piešķirt, lielāku uzsvaru liekot uz sociālo atbalstu.
I. Parādnieks gan iebilda: stipendijas vajag tiem, kuri studē. Ja nav iespējas iestāties augstskolā, nevajadzēs arī stipendijas. Viņš piemetināja, ka sevišķi būtu jāatbalsta jauno vecāku centieni studēt.
Piemēram, būtu jāievieš valsts apmaksātās studiju vietas arī nepilna laika studijās, paredzot tās tieši jaunajiem vecākiem.
A. Muižniece solīja, ka IZM rakstīs vēstuli Labklājības ministrijai, aicinot kopīgi meklēt risinājumus, kā palīdzēt tikt pie augstākās izglītības mazturīgiem jauniešiem. Arī J. Širina sacīja, ka studenti lielāku iesaisti šo problēmu risināšanā sagaida tieši no ministrijas, kas atbildīga par labklājību.
