“Kad skaties Sprīdīti un tev saceļās…” Latvijā radītas spēles kārts samulsina pircējus. Kas ar to domāts?
82
Redakcijā saņēmām ziņu no kāda vīrieša, kuru pārsteigusi kādas Latvijā radītas spēles kārtas, tādējādi radot dažus jautājumus.
Vīrietis raksta: “Kādā jautrā vakarā spēlējām ar draugiem spēles, taču viena kārts mani samulsināja. Nosūtu jums fotogrāfiju. Manā prātā ir tēmas, par ko nesmejas, un Sprīdītis ir viena no tādām. Liela vērtība mūsu literatūrā, pret ko jāizturas ar atbilstošu cieņu. Kas darījās galvā cilvēkiem, kas to izdomāja?”
Sazinājos ar spēles autoriem, lai noskaidrotu, par ko tad viņi domājuši, radot šo spēli. Un saņēmu laipnu skaidrojumu. Izrādās, šī kārts ir no spēles, kas domāta cilvēkiem no 18 gadu vecuma, tās nosaukums ir “KurPrikols”.
Uzņēmuma pārstāvji skaidro: “Spēle ir radīta un ražota Latvijā, bez jebkādiem nodomiem kādu aizskart.
Gan pamata spēlē, gan īpaši tās 18+ paplašinājumā atrodami necenzēti, absurdi un brīžiem stulbi joki vai frāzes. Tā ir veidota kā joku spēle, kas iemieso Latvijas un pasaules interneta kultūru – situācijas vai joki, kas jāapvieno ar atbilstošiem interneta memēm, radot smieklīgākos, stulbākos, jautrākos savienojumus.
Ņemot vērā spēles humoristisko dabu, būtu grūti iedomāties situāciju, kur tās saturs varētu izraisīt patiesu sašutumu. Par cik “dank” humors ieņem savu vietu interneta plašumos, šāda tipa tekstus pievienojam spēles 18+ paplašinājumam. Tā ir domāta tiem, kas spēj pasmieties arī par absurdiem jokiem! Sprīdītis ir super, bet melnais humors ir melnais humors.”
Vēlējāmies arī noskaidrot, vai melno humoru saprot Annas Brigaderes muzeja “Sprīdīši” vadītāja Rasma Rapa, tāpēc pajautājām arī viņas viedokli.
“Nezinu šo spēli, lai varētu teikt ko vairāk. Vērtējot tikai šo kārti, skaidrs, ka tā ir provokācija. Kas saceļās? Mati uz galvas vai spalvas uz rokām? Varbūt dusmas uz Sprīdīti? Savulaik jau bija dažādi bērnu skaitāmpantiņi, piemēram: “Jānis Rainis – galvā spainis” vai “Andrejs Upīts lec kā krupīts”. Tagad izklausās naivi un smieklīgi, bet mums mācīja, ka tā nav smuki. Kas šodien pateiks, kas nav smuki? Manuprāt, šodienai noder A.Alunāna kupleja: “Ka mums ir brīvība, to jūt, Nav liegts nevienam stulbam būt,” komentē muzeja vadītāja.
Kādas emocijas tevī izsauc šāda kārts ar šādu tekstu?
