“Kad šis murgs vienreiz beigsies?” Vecāki klases čatos atkal mēģina vienoties par dāvanām pedagogiem 325
“Facebook” grupā “Domāšanas attīstīšanas uzdevumi” raidījusies kvalitatīva diskusija par dāvanām pedagogiem Ziemassvētkos. Ieskatījāmies, jo tur komentārus snieguši ne tikai vecāki, bet arī paši pedagogi, atklājot, vai un kādas dāvanas viņi priecājas saņemt.
Tēmas pieteikumā rakstīts: “Grupas čatā nespējam vienoties par Ziemassvētku dāvanām pedagogam. Viena daļa vecāku ir par to, lai uzdāvinātu SPA apmeklējumu, citi atkal vēlas dāvināt biļetes uz kādu pasākumu, vēl daļa grib dāvināt Latvijas dizainera vāzi. Bet, ko patiesībā vēlas pedagogs, nezinām. Varbūt varat uztaisīt balsošanu? Paldies.”
Ieskatāmies dažās atbildēs/balsojumos pie ieraksta!
– Pati labākā dāvana Ziemassvētkos ir dzirdēt no vecākiem vārdu “paldies“.
– Es kā skolotāja savas klases vecāki sapulcē teicu, kā redzu Ziemassvētkus un to nozīme ir devalvēta. Pirktas dāvanas es nepieņemšu. Jāsāk ir pašiem pedagogiem būt savai nostājai, tad iespējams šis absurds beigsies.
– O sākas. Un katru gadu no jauna. Es vienkārši nesaprotu, nu ko var mocīties? Skolotājai pagājušajos Ziemassvētkos uzdāvinājām kasti ar dažādiem gardumiem un viņa bija svētlaimē! Pagrabā katram var atrasties kāda burciņa ar pašu taisitiem gardumiem jeb nu tak piparkūkas un cepumus visi cepam. Tad nu, liekot galvas kopā, var izveidot jauku, mīļu un skaistu dāvanu!
– Esmu skolotāja un liela rokdarbniece, tāpēc priecātos par kādu dzijas špicīti, kurai klāt būtu bērnu zīmējumi, apsveikumu kartītes. Ne jau dārgas dāvanas skolotājai vajag, bet gan priecīgus, laimīgus bērnus un saprotošus , pretīm nākošus vecākus.
– .Man šķiet, ka pedagogi pārāk maz domā par sevi! Un dāvanu karte SPA vai biļešu servisā utt ir kā stop podziņa, lai nedaudz atslēgtos no ikdienas un pievērstos arī sevis palutināšanai. Un tas nav jāuztver kā kukulis, jo vecāki šo dāvina no sirds, jo mīl savus pedagogus un vēlas, lai viņi justos labi. Tāpat kā ar mammām – ja mamma jutas labi, tad arī bērns jūtas labi.
– Kad šitais murgs vienreiz beigsies. mēs katrs darām savu darbu, par kuru saņemam algu. Pilnīgi pretīgi paliek. Dāvanas jau aiziet naudas ziņa bezgalībā. Daudzi vecāki jau izmisumā, kura kuru pārspēs bagatībā. Tas pats par izlaidumiem. Pilnīgs marazms.
– Visjaukākie “paldies” ir bērna rokām gatavota kartīte/piparkūka vai jebkas cits. Daudzi pedagogi neapmeklē SPA un dizainera vāzes, sveces, ziepes, ticiet man, ir pilni plaukti.
– Es nesaprotu, kàpèc kaut kas jàmetas kopà un jàpèrk? Kapèc katrs vecàks, kurš vèlas, nevar atsevišķi nopirkt dàvanińu skolotàjai?un kas nevèlas nepèrk neko?
– Esmu gan mamma, gan pedagogs, un vienmēr iestājos par to, lai manu bērnu pedagogi saņemtu dāvanu Ziemassvētkos. Praktiskākās, manuprāt, ir dāvanu kartes, jo nu nepazīstam pedagogus tik labi, lai zinātu, vai viņi dzer kafiju, nēsā šalli utt. “Cepiens” par to, ka pedagogs saņem algu par savu darbu un neko nevajag.. Nu nezinu. Es nereti darbā palieku ilgāk (par ko man nemaksā), lai sagatavotu interesantas nodarbības, izdarītu citus darbus, tādējādi “nozogot” laiku maniem pašas bērniem. Par labu servisu restorānā vai pie kāda skaistumkopšanas speciālista atstājam dzeramnaudu. Kāpēc reizi gadā nevar novērtēt pedagoga darbu, ja tas apmierina?!
– Man iešāvās ideja par dāvanu nevis skolotājai, bet grupiņai. Bet to derētu gan saskaņot ar skolotājām, iespējams grupā ir vajadzīgs jauns pulkstenis, varbūt grāmatas bērniem, varbūt vispār jauns paklājs utt. Varbūt jaunas galda spēles. Jo tas paliks grupiņai arī nākamajiem bērniem, kautkas tāds, kas netiks nomests malā un neizmantots.
– Vienu gadu, atceros, bija abām skolotājām un auklītei, bērnu kopā ar vecākiem darinātas vai iegādātas egļu rotas – bumbas aplīmētas, uz stieples pērļu parsliņa, šūts zvēriņš, māla figūriņa nokrāsota. Katrai no mums vesela kaste pārsteigumu.
Bērnu 22-25 tad bija grupā… Pagājuši gadi 10 noteikti. Tās Ziemassvētku rotas joprojām mīļi mājās karinam eglītē. Siltas atmiņas par to grupu.
– Es esmu pedagogs, un ir bijušas daudz un dažādas dāvanas un pārsteigumi. Īpašas noteikti ir tad, kad ir padomāts tieši par mani nevis kārtējā krūzīte ķeksīša pēc. Un es priecātos, ja vecāki ikdienā biežāk sniegtu pozitīvu atgriezenisko saiti, tad arī nevajadzētu ne mantas, ne dārgas dāvanas.
– Gada sākumā iedevām skolotājiem lapu ar jautājumiem – kas garšo, kas smaržo, ko vislabpràtāk saņem dāvanās. Tā arī uzzinàjām, ka vienam garšo šokolāde un patīk vaniļa, bet otram garšo gumijas lācīši un patīk dārza darbi.
– Elektroniskā dāvanu karte ir vislabākais risinājums. To var izmantot jebkur kā parasto bankas karti. Audzinātāja varēs pielietot to kā vēlas bez ierobežojumiem (tik cik summa būs).
– Mūsu dārziņā ir aizliegts kaut ko dāvināt skolotājām, jo tas rada liekas problēmas gan čatā, gan tālākajā komunikācija vecāku starpā. Berniem savukārt dāvanas ir no pašvaldības.
– Maniem trīs bērniem arī ir pedagogi, un uz svētkiem vācam naudiņu kādai iepriecinošai dāvaniņai vai dāvanu kartei.
Teikšu godīgi, nabagāka par tiem 2-5 eiro, ko katrai savācam nepalikšu, bet tā ir forša sajūta ka varam kaut mazliet kopā iepriecināt un pateikties par darbu ar mūsu bērniem.
– Ir bijis prieks gan par dizaina trauku, gan latvisku šalli un rotu. Ar pateicību esmu pieņēmusi arī SPA un dāvanu kartes. Tomēr pārlasot komentiņus sapratu ka Latvijas pelēko zirņu paka (kafijas vietā) šogad mani ļoti iepriecinātu. Vecāki ļoti sirsnīgi un radoši vienmēr mūs jauki pārsteidz.
– Reiz 1.klasnieku vecāku čatiņā ierosināju uzdāvināt skolotājai amatnieka darinātu akmens svečturi, lai jaunajai skolotājai ir neliela, fundamentāla piemiņa par savu pašu pirmo 1.klasi. Vecāki mani gribēja apēst bez sāls, ka taču akmeņus skolotājai vēl daudzi sadāvināšot. Tā nu pārējie vienojās par Maxima, jā, MAXIMA dāvanu karti… Citā gadā uz Ziemassvētkiem savācu no visiem skolēniem zīmējumus ar aprakstu par skolotāju un paldies skolotājai, iesēju skaistā grāmatā par piemiņu, jo skolotāja mācīja viņus pēdējo gadu. Bija mīļi un sirsnīgi. Protams, liela daļa vecāku uzstāja joprojām, ka klāt jāliek dāvanu karte. Manuprāt, būtu pieticis arī ar skaisto grāmatu un saldumiem.
