Kad sirds netiek līdzi. Kāpēc rodas sirds mazspēja un kā ārstēties 0
Sirds jaudā daudz. Tās mazspēja ir vispārējs apzīmējums, kad sirds ir novājināta. Šīs izplatītās slimības iemesli ne vienmēr ir zināmi.
Ielaistu problēmu sekas
Vecums, laikus nediagnosticētas un neārstētas sirds un asinsvadu slimības novājina sirds muskuli. Sākumā mazspējas pazīmes var pat nepamanīt vai tām nepievērst uzmanību.
Bieži vien par situācijas nopietnību liecina kāju tūska jau no potītēm, elpas trūkums, nogurums un nespēks, paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī. Trauksmes simptomi ir arī vēdera apjoma palielināšanās, sauss klepus, apetītes mazināšanās, reiboņi un nogurums.
Visbiežāk mazspēja attīstās koronārās sirdsslimības, pārciesta miokarda infarkta vai paaugstināta asinsspiediena, dažādu sirds muskuļa un vārstuļu problēmu dēļ. Iemesls var būt vairogdziedzera darbības traucējumi, cukura diabēts un citas endokrīnās slimības.
Kad sirds nav pietiekami stipra, lai tiktu galā ar nepieciešamo slodzi, pieaug sirds muskuļa prasības pēc skābekļa un enerģijas un cilvēkam samazinās arī fiziskā izturība. Mazspēja pasliktina citu orgānu apgādi ar asinīm un dažkārt pat to funkcijas. Tāpēc kardioloģe Ginta Kamzola iesaka regulāri pārbaudīt sirds veselību, īpašu uzmanību pievēršot pulsam un asinsspiedienam, pat ja nekas neliecina par traucējumiem. Ja kāds no šiem rādītājiem ir paaugstināts vai vēl kādi simptomi liecina par sirds mazspēju vai citu kardioloģisku slimību, jākonsultējas ar ģimenes ārstu. Nepieciešamības gadījumā var veikt papildu izmeklējumus un iespējami ātri sākt ārstēšanu.
Ārste noraida mītu, ka veciem ļaudīm paaugstināts asinsspiediens ir norma, tāpēc sirds mazspēja nav novēršama. Svarīgākajiem dzīvības rādītājiem visos vecumos jāatbilst normai – tas ir 120/80 mm Hg asinsspiediens un aptuveni 60 sitienu minūtē liels pulss miera stāvoklī.
