Ināras stāsts 13
90. gados būt par lielas pilsētas ar finansēm saistītas iestādes priekšnieci nebija vienkārša lieta. Vīrs man bija miris. Iepazinos ar Andreju, kurš atnāca uz mūsu iestādi strādāt. Muļķis viņš nebija, cilvēcīgs, turklāt bijušais bokseris. Tas man palīdzēja justies drošāk, pildot darba pienākumus. Tomēr Andrejam ar darbiem neveicās, kaut gan mēģināju viņam palīdzēt taisīt biznesu, vēlāk, jau dzīvojot Rīgā, iekārtoju apsardzes firmā. Pamazām izlaidās, arī mājās neko negribēja darīt. Par viņa mīļākajiem draugiem kļuva iedzeršana un nīkšana dīvānā pie televizora. Bet pati es vēl papildus darbam strādāju augstskolā par pasniedzēju. Biju nostrādājusies un pārgurusi, bet ienākumi man bija labi. Savukārt Andrejs mūsu astoņu kopdzīves gadu laikā, pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, no 1998. līdz 2005. gadam bija nopelnījis 896,69 latus. Viņš pat sevi nespēja uzturēt. Trīs gadus Andrejam vispār nebija nekādu ienākumu. Patērētājs, kas nevēlējās strādāt un apgādāt ģimeni. Skaidrs, ka mūsu attiecības sāka šķobīties, un es piedāvāju šķirties.
Andrejs nepiekrita. Teica – visu atņemšu un tevi pa tiesām izvazāšu. Pavazāja. Vairs uz tām neeju — sūtu savu advokātu. Notikušas apmēram 40 tiesas sēdes dažādās tiesās, un nevienā viņš nav uzvarējis.
Es vīram sākumā piedāvāju mantu sadalīt uz pusēm, neskatoties uz ārkārtīgi dažādo ieguldījumu mantas vairošanā. Viņš nepiekrita. Vienu brīdi man bija ļoti smagas veselības problēmas, varēju neizdzīvot. Varbūt Andrejs cerēja uz visu?
Kad savu stāstu uzticēju advokātei, viņa teica: ejam uz 100%, varbūt izdodas, tu jau visu esi sapelnījusi, vīrs tevi tikai izmantoja. Piekritu. Tiesās Andrejs mani pazemoja, pat alimentus pieprasīja. Vīra uzvārdu paturēju, jo pēc tā mani tagad pazīst biznesa aprindās, kurās darbojos. Tagad gan esmu pensijā.
Es uz Andreja īpašumiem nepretendēju, tā, piemēram, viņš pārdeva savu vasarnīcu. Savukārt es vasarnīcai naudu no draudzenes aizņēmos, lai to sakārtotu un tajā varētu dzīvot. Un pēc tam naudu atdevu. Par šo aizdevumu ierosināts kriminālprocess, kurā esmu liecinieces statusā, bet neviena pārbaude un ekspertīze neko nelikumīgu atrast nevar. Domāju, ka drīz šis process tiks izbeigts.
Tie ir meli, ka bijušajam vīram neatdodu viņa privātās mantas. Tās Andrejs izvāca jau pirms šķiršanās, palikuši tikai sīkumi, par kuriem viņš neinteresējas. Lai brauc pakaļ – atdošu.
Andrejam vajadzēja ar mani palikt konstruktīvam, runāt. Viņš izvēlējās iet uz visu banku, cīnīties un pazemot mani, beigās nedabūja neko. Tagad patiešām mums ir nelabi vienam no otra.
***
Kā lasāms, katram no bijušajiem laulātajiem ir savs skats uz bijušo kopdzīvi. Pēc abu iesaistīto lūguma dažas personiskas detaļas un norādes par notikušo neminu. Joprojām notiek tiesvedība, par kuras gala rezultātu var tikai izteikt minējumus. Arī advokātu meistarībai var būt liela nozīme. Kur patiesība, taisnība – jautāsiet. Gan jau kaut kur ap vidu vien svārstās. Kā parasti.
