Kad savējie nedzird, citi saklausa 0
Pagājušonedēļ jau rakstīju, ka mecenāta un sabiedriskā darbinieka Viļa Vītola aicinājums valdošajiem politiķiem kļūt izlēmīgākiem un asākiem neatrada dzirdīgas ausis pat viņa paša pārstāvētās partijas “Vienotība” līderu vidū. Toties koalīcijas “mazākie brāļi” un opozīcijas pārstāvji Vītola kunga viedoklī ieklausās uzmanīgāk.
“Es ne tikai pilnībā piekrītu Viļa Vītola aicinājumam politikā kļūt izlēmīgākiem un nebaidīties parādīt zobus, bet arī savā līdzšinējā darbībā to esmu centies ievērot,” apgalvoja Nacionālās apvienības (NA) Saeimas deputāts Jānis Dombrava. Lūgts minēt piemērus, viņš atstāstīja vairākus gadījumus no savas darbības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Pašlaik šajā organizācijā tiek gatavots ziņojums par neonacisma un ksenofobijas atdzimšanu Eiropā. “Pēc Krievijas uzstādījuma šajā dokumentā lielu vietu bija paredzēts atvēlēt problēmām Baltijas valstīs. Tādēļ es tikos ar ziņojuma autoriem, skaidroju viņiem, ko nozīmē 16. marts un kāda bija latviešu leģiona loma, kā arī atstāju informatīvos materiālus par latviešu leģionu,” atstāstīja Saeimas jaunākais deputāts. Savukārt vakar Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Tūrbjērns Jaglanns, viesojoties mūsu parlamentā, aizrādīja uz “neatrisināto mājasdarbu nepilsoņu jautājumā”. Dombrava uz to nekautrējās paskaidrot, ka nekāda neatrisinātā jautājuma nav, ikvienam nepilsonim ir iespēja naturalizēties, bet, ja viņi nevēlas to darīt, tad tā ir viņu, nevis Latvijas valsts problēma. Deputāts arī atbalstītu ierosinājumu izraidīt no Latvijas dažādus provokatorus, bet vispirms esot nepieciešami likuma grozījumi:
“Turklāt šādos gadījumos jābūt skaidrībai, kura valsts būtu gatava viņus pieņemt. Mēs nevaram, ignorējot citu valstu intereses, piespiest to uzņemt kādu iedzīvotāju pie sevis.” Viņš novērojis, ka Latvijas politiķi ar retiem izņēmumiem sarunās ar saviem ārvalstu kolēģiem bieži vien cieš no kāda neizprotama mazvērtības kompleksa un paši sevi nonicina, nevis sarunājas no līdzvērtīgām pozīcijām.
“Ja šo kaiti varētu izārstēt un viss valsts aparāts, nevis tikai atsevišķi cilvēki, stingri un noteikti darbotos, tad mums šobrīd būtu daudz labāka gan politiskā, gan ekonomiskā situācija, kā arī saliedētāka sabiedrība,” pārliecināts politiķis.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis augstu vērtē gan Viļa Vītola paveikto Likteņdārza izveidē, gan uzmanīgi ieklausās viņa pārdomās par politiku. “Lielos vilcienos viņam ir taisnība, ka mūsu politiķiem būtu jābūt uzstājīgākiem un izlēmīgākiem. Pašreiz valdošās partijas uz to īsti nav spējīgas, un viņš tur droši vien jūtas vientuļš. Interesanti, ka arī NA puiši bieži vien nāk pie mums un lūdz atbalstu saviem ierosinājumiem, jo viņu partneri koalīcijā baidoties tos atbalstīt,” teica ZZS līderis un pa pusei nopietni, pa pusei jokojot piebilda, ka valdošie politiķi kļūst izlēmīgi tad, kad tos “paņem aiz čupra un piespiež pie sienas”. Tā, kā ZZS izdarīja apmaiņā pret atbalstu Eiropas fiskālās disciplīnas līgumam, piespiežot premjeru Valdi Dombrovski (“Vienotība”) atbalstīt vietējo zemes pircēju kreditēšanas programmu un Briselē stingrāk aizstāvēt tiešmaksājumus Latvijas zemniekiem.
“Kas attiecas uz provokatoru izraidīšanu, man tiešām liekas dīvaina situācija ap [Vladimiru] Lindermanu. Krievijā viņu vajāja un lika cietumā, bet mēs Latvijā ļaujam brīvi darboties, dibināt partiju. Iespējams, kādam viņa aktivitātes ir izdevīgas,” sprieda Brigmanis.
Reformu partijas līderis Valdis Zatlers, vaicāts par V. Vītola aicinājumu, filozofiski atbildēja, ka demokrātijas ir tik vājas vai stipras, cik to pilsoņi: “Ja paši cilvēki būs iecietīgi pret likuma pārkāpējiem vai bailīgi no provokatoriem, tad arī politiķi būs tādi paši.” Runājot par pretvalstisku personu izraidīšanu, bijušais prezidents bija piesardzīgs – nevienu nevarot izraidīt tikai tāpēc, ka viņš nepatīk. “Izraidīt varam aģentus vai atklātus nelabvēļus, kas lielākoties ir citu valstu pilsoņi, skaidroja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs.
