Kad sāp un dedzina pakrūtē… Par ko tas liecina? 18
Autors: Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējā laikā pēc ēdienreizēm jūtu nepatīkamu dedzināšanu pakrūtē. Kādas zāles var lietot šādos gadījumos, un vai jāveic izmeklējumi? KRISTĪNE VENTSPILĪ
Latvijas Universitātes profesors, Gremošanas slimību centra Gastro gastroenterologs Mārcis Leja stāstīja, ka rudens ierasti ir laiks, kad cilvēkiem mēdz saasināties kuņģa problēmas. Kādreiz šajā periodā izteiktākas bijušas sūdzības saistībā ar kuņģa čūlu, bet patlaban ar medikamentiem tā labi padodas ārstēšanai, tāpēc šī vairs nav tipiskākā kaite, par ko pacienti vairāk sūdzas rudeņos. Vairāk ir sūdzību par kuņģa skābes pastiprinātu izdalīšanos. Kāpēc tā?
“Tas ir vairāku apstākļu kopums. Cilvēki pēc labas atpūtas vasarā atgriežas darba vai mācību vidē, ir uztraukumi, līdz ar to arī negatīvais stress. Ikdienas steigā tiek izlaistas ēdienreizes, pamainīta ēdienkarte. Protams, vēl jāņem vērā katra cilvēka fizioloģiskās īpatnības,” stāsta ārsts. Rudens ir arī ražas laiks, kad biežāk un vairāk lietojam pašmāju augļus un dārzeņus, kas var pastiprināt kuņģa skābes izdalīšanos. Ja gremošanas sistēma ir jutīgāka, cilvēks var just sāpes, nepatīkamas dedzinošas sajūtas aiz krūšu kaula vai pakrūtē.
Cik bieža dedzināšana ir norma
Dedzinošas sajūtas vai diskomfortu pēc maltītes retu reizi var just ikviens cilvēks. To izraisa gastroezeofagālais reflukss jeb atvilnis, kas ir kuņģa satura nonākšana barības vadā vai mutē. Tas ir normāls fizioloģisks process, kas pēc ēšanas īslaicīgi var piemeklēt arī veselu cilvēku, it īpaši, ja lietoti treknāki, kalorijām bagātāki vai piparoti, asi ēdieni, skābas ogas, augļi vai dārzeņi, piemēram, tomāti, bijuši svētki un lietots alkohols. “Uzēdot vairāk šādu pārtiku, ir tikai normāli, ka kuņģī tiek provocēta pastiprināta skābes veidošanās, kas citādi veselam cilvēkam ar noslieci uz šādām problēmām izņēmuma gadījumos varētu izraisīt vieglu dedzināšanu,” skaidroja Mārcis Leja.
Taču, ja šādas sajūtas atkārtojas bieži, ļoti traucē un pasliktina dzīves kvalitāti, tam jāsāk pievērst nopietnāku uzmanību. Visbiežāk regulāra dedzināšana pakrūtē vai aiz krūšu kaula, kam var pievienoties skāba sajūta kaklā vai mutē, rīšanas traucējumi vai klepus, var liecināt par atviļņa slimību vai tās komplikācijām. Šī kaite piemeklē aizvien vairāk cilvēku. “Kritēriji, pēc kā ārsts nosaka, vai cilvēks sirgst ar atviļņa slimību, ir tas, cik ļoti pašam pacientam dedzināšana traucē un cik bieži nepatīkamās sajūtas atkārtojas. Vidējais rādītājs ir divas reizes nedēļā, taču vēl jāņem vērā tas, cik izteiktas tās ir. Var būt divas reizes nedēļā, bet ne ļoti izteiktas, vai viena ļoti izteikta dedzināšanas epizode,” par atviļņa slimības diagnosticēšanu stāsta gastroenterologs.
Atviļņa slimības cēlonis ir starp kuņģi un barības vadu esošā gredzenveida muskuļa (sfinktera) darbības traucējumi. Proti, kad ēdiens no barības vada nokļuvis kuņģī, veselam cilvēkam gredzenveida muskulis aizveras. Ar kuņģa sālsskābes palīdzību pārtika tiek šķelta un tālāk aizplūst uz zarnu traktu. Bet, ja šis muskulis strādā nepareizi, kuņģa skābais saturs nokļūst atpakaļ barības vadā un rodas dedzinošas sajūtas, kas var izraisīt barības vada iekaisumu jeb ezofagītu.
Ātrā palīdzība, ja dedzina
Ja sūdzības par dedzināšanu kuņģī ir vien retu reizi, piemēram, pēc svinībām, kurās lietots alkohols, vai ēsti produkti, kas veicina kuņģa skābes izdalīšanos, aptiekās bez receptes var iegādāties skābi neitralizējošus preparātus jeb antacīdus, kas iedarbosies tūlīt. “Visefektīvākie ir aļģināti jeb no aļģēm veidoti preparāti,” stāstīja Mārcis Leja, bet uzsver, ka šī būs tikai īslaicīga palīdzība. “Ja dedzināšana kuņģī jūtama retu reizi, šos preparātus drīkst lietot. Taču ikdienā bieži nākas saskarties ar pacientiem, kas antacīdus lieto pat trīs četras reizes katru dienu. Šiem preparātiem nav ilglaicīga ārstējoša efekta. Ja dedzināšana kuņģī atkārtojas bieži, antacīdu lietošana nav pieņemama. Būs nepieciešama jau pavisam cita ārstēšana un ārsta izrakstītu medikamentu lietošana kursa veidā.”
Uzmanīgiem jābūt arī ar tautas līdzekļiem. Ja jūtama dedzināšana, noteikti nav ieteicams lietot pienu, kartupeļu sulu vai dzeramo sodu. Iespējams, pirmajā brīdī tas mazinās dedzinošās sajūtas, taču svaigs piens patiesībā ir produkts, kas skābes veidošanos stimulē, līdz ar to dedzināšanu tikai saasinās.
Kad nepieciešami izmeklējumi
Ja dedzinošās sajūtas traucē un atkārtojas, svarīgi ir doties pie ģimenes ārsta vai gastroenterologa, kas var nosūtīt uz kuņģa izmeklējumu jeb endoskopiju. “Ja vien gadījums nav ļoti komplicēts, endoskopijas izmeklējums atviļņa slimību neuzrādīs. Tomēr, ja sūdzības par dedzināšanu ir regulāras vai atkārtojas vairāku gadu garumā, endoskopiju vismaz reizi dzīvē nepieciešams veikt,” skaidroja Mārcis Leja un sacīja, ka rindas uz šo izmeklējumu mēdz būt ļoti garas, jo nereti pacientiem tas tiek veikts lieki.
“Ja gados jauns cilvēks regulāri sūdzas par kuņģa dedzināšanu, ir konstatēta atviļņa slimība vai nosliece uz tās simptomiem, endoskopiju nebūt nav vajadzīgs atkārtot katru gadu. Ir zināms, ka šīs sūdzības var atkārtoties, un neko jaunu katra nākamā endoskopija neuzrādīs. Bet ir gadījumi, kad ārsts kuņģa apskates laikā konstatē izmaiņas un iesaka novērošanu un atkārtotus endoskopiskos izmeklējumus arī tad, ja izteiktas sūdzības par dedzināšanu nav jūtamas,” sacīja ārsts.
Vai atviļņa slimība ir ārstējama
Atviļņa slimību var ārstēt, taču, cik ilgstoša būs ārstēšana, rādīs tikai laiks. Cilvēkam, kuram ir konstatēta atviļņa slimība, kādu periodu regulāri jālieto medikamenti, kas piebremzēs pastiprinātu skābes veidošanos. Ir cilvēki, kuriem jau pēc viena medikamentu kursa sūdzības zūd un vairs neatkārtojas. Tas gan nav vairumam ar šo slimību sirgstošo. “Lielākajai daļai atviļņa slimības simptomi mēdz atkārtoties, bet, kā saku saviem pacientiem, tas var notikt gan pēc pieciem gadiem, gan arī trīs dienas pēc medikamentu kursa pabeigšanas,” stāsta ārsts un piebilst: ja medikamenti ir izrakstīti, tie noteikti jālieto. Dažkārt tas jādara pat gadiem ilgi. “Tā nav varonība vai pareizākais lēmums – dzīvot ar sūdzībām un paciest dedzināšanu.”
Neārstējot atviļņa slimību, var rasties komplikācijas – gan barības vada sašaurinājumi, kas var izpausties ar rīšanas traucējumiem, gan barības vada vēzis.
Ja cilvēkam ir nosliece uz atviļņa slimības simptomiem vai atviļņa slimība jau konstatēta, svarīga nozīme ir arī uzturam un ēšanas režīmam. “Uzmanīgāk jāizvērtē to produktu lietošana, kas varētu izraisīt dedzināšanu, tostarp arī kofeīnu saturošu dzērienu (kafijas, stipras zaļās un melnās tējas), citrusu augļu un sulas, alkohola, piparu lietošana, kas var veicināt pastiprinātu skābes izdalīšanos ne mazāk kā tomāti vai skābas ogas. Ja medikamentus lieto regulāri, iespējams, no vairākuma produktu pat nebūs jāatsakās. Taču ir jāizvērtē un jāatrod balanss,” iesaka Mārcis Leja.
Uztura ieteikumi*
• Ēdiet 5–6 reizes dienā (trīs pamata maltītes un divas uzkodas) mazām porcijām, regulāri. Lielas maltītes palielina spiedienu kuņģī un tādējādi pasliktina simptomus. Tāpat jāizvairās no maltīšu izlaišanas.
• Ieturiet maltīti mierīgā un komfortablā vidē, ēdiet, sēžot taisni, mierīgi un nesteidzīgi, kārtīgi sakošļājot ēdienu.
• Vakariņās uzņemiet samazinātu pārtikas produktu daudzumu un neēdiet 2–3 stundas pirms gulētiešanas.
• Daži produkti (piemēram, trekni produkti un piparmētra) veicina barības vada apakšējā muskuļa atslābumu, kas savukārt veicina atvilni. Izvairieties vai ievērojami samaziniet uzturā tos produktus, kas pastiprina sūdzības, provocē dedzinošo sajūtu pakrūtē. Lai to veiktu, var ieviest uztura dienasgrāmatu, pierakstot, kādi produkti dienas laikā uzņemti, un secinot, kurš no produktiem izraisa nepatīkamas sajūtas.
* No Veselības ministrijas materiāliem Uztura ieteikumi pacientiem ar gastroezeofagālā refluksa (atviļņa) slimību
