Kad sals beidzot klāt 0
Mūsu nepastāvīgā ziema ir nopietns pārbaudījums automobiļiem, īpaši tiem, kuri savus labākos laikus jau pārdzīvojuši. Tādēļ braucējiem ļoti ieteicams saviem spēkratiem pievērst papildu uzmanību, lai izvairītos no dažādām kaitinošām situācijām.
Autoķīmijas iespējas
Kad pēc iepriekšējās dienas atkušņa naktī ir piekniebis saliņš, automobilis savam steidzīgajam saimniekam mēdz sagādāt ne vienu vien nepatīkamu pārsteigumu. Saprotams, ja vien nav glabāts siltā garāžā. Pirmām kārtām problēmas jau var sagādāt iekļūšana mašīnā. Aizsalusi slēdzene liedz atslēgt durvis vai arī piesalušās gumijas neļauj tās atvērt. Šādos gadījumos var izlīdzēties ar šķiltavu liesmiņu vai vienkāršiem spēka paņēmieniem. Taču prātīgāk ir jau savlaicīgi ar speciālu mazās pudelītēs vai aerosolos pieejamu šķidrumu apstrādāt visas slēdzenes un ar īpašu silikona zīmuli vai aerosolu noklāt durvju blīvgumijas. Slēdzenēm ērtāks ir pūšamais, kurš efektīvi atkausē arī jau aizsalušas durvis. Bet gumijām izdevīgāks ir zīmulis, jo aerosols ar silikonu noklāj ne tikai apstrādājamo virsmu. Nedrīkst aizmirst arī bagāžnieka un degvielas tvertnes vāciņa slēdzeni.
Vēl ar daudzfunkcionālu eļļojošu līdzekli ieteicams apstrādāt durvju eņģes un slēdzeņu mehānismus. Bet šaubīgiem elektrības vadiem ir speciāls izolācijas aerosols uz silikona bāzes.
Pēc veiksmīgas durvju atvēršanas pavecākiem spēkratiem problēmas var vēl nebeigties, jo negrib iedarboties dzinējs, kaut arī starteris griež kā nākas. Tad atliek ņemt talkā tā sauktās starta gāzes aerosola baloniņus, kas ir paredzēti motora iedarbināšanai aukstā laikā. To saturu nepieciešams iesmidzināt motora ieplūdē, apejot gaisa filtru. Šo produktu var izmantot gan benzīna, gan vecāka izlaiduma dīzeļdzinējiem. Vienīgi dīzeļiem jāievēro, ka nedrīkst izmantot kvēlsveces. Tas nozīmē, ka pēc starta gāzes iepūšanas motors uzreiz jādarbina, nevis jāsilda sveces. Daudzi vecu spēkratu īpašnieki šo līdzekli ļoti iecienījuši un ziemā izmanto regulāri, motora gaisa ieplūdes caurulē pat ierīkojuši speciālu atveri, lai vienkāršotu starta gāzes iepildi.
Pēc motora iedarbināšanas tikai paši pacietīgākie un nesteidzīgākie spēj mierīgi nosēdēt un gaidīt, kamēr auto uzsils un logi lēnām atkusīs. Vairums tomēr ņem dažādus skrāpjus un birstes, lai ātrāk atbrīvotos no ledus un sniega.
Noledojušiem stikliem ir paredzēti speciāli aerosoli, tomēr jāatzīst, ka biezu ledus kārtu ātrāk ir nokasīt. Tiesa, atbrīvojoties no ledus ar mehāniskiem paņēmieniem, ir liels risks saskrāpēt stiklus vai sabojāt logu slotiņas. Vēl ir īpaši līdzekļi stiklu apstrādāšanai no iekšpuses, kas palīdz pret aizsvīšanu.
Logu skalošanai vairs der tikai nesasalstošs šķidrums. Ja, uznākot aukstumam, tvertnītē palicis vasaras pildījums, atliek pieliet ziemas skalotāja koncentrātu.
Iedarbināšana salā
Lai akumulatoram būtu vieglāk, iedarbinot mašīnu lielā salā, ieteicams izspiest sajūgu. Tā starteri atvieglo no papildu slodzes, iegriežot stīvās eļļas bremzētos ātrumkārbas zobratus. Ja dzinējs neierūcas ar pirmo mēģinājumu, pirms nākamā piegājiena jāļauj spēka avotam nedaudz atpūsties. Ilgstoši startēt bez pārtraukuma nav jēgas, jo tā akumulatoram ir nevajadzīga pārpūle.
Ja nu tomēr baterija ir nosēdusies, atliek tikai divas iespējas – vai nu no citas mašīnas piepīpēt ar vadiem, vai arī mēģināt auto iedarbināt ievelkot. Piepīpēšanas vadiem svarīgākais ir kabeļu šķērsgriezuma diametrs, kā arī knaibļu un to stiprinājumu kvalitāte. Tirdzniecībā pieejami arī visai apšaubāmi vadi, kuri savu uzdevumu nespēj veikt, it īpaši lielāku motoru iedarbināšanai.
Parasti vadus pievieno pie akumulatora attiecīgajām klemmēm, taču pareizāk ir mīnus vadu stiprināt devēja baterijas mīnus klemmei un ņēmēja auto dzinējam pie masas. Turklāt moderno mašīnu dzinēji, dodot piepīpēt, ir jāizslēdz, jo pretējā gadījumā pastāv iespēja sabojāt tā elektrosistēmu.
Nedrīkst aizmirst arī par abu šāda veida iedarbināšanā iesaistīto mašīnu svara kategorijām. Nekas prātīgs neiznāk, ja strāvas devējs ir kāds mazauto, bet ņēmējs – daudzcilindru limuzīns.
Vēl var mēģināt ievilkt. Speciālā trose arī noder, ja kāds auto jānogādā darbnīcā vai vienkārši jāizpalīdz nelaimē nonākušam kolēģim. Vienīgi jāatceras, ka mašīnas, kurām ir automātiskā ātrumkārba, iedarbināt ar ievilkšanu nevar. Turklāt tās drīkst vilkt tikai kādus pārdesmit kilometrus un nelielā ātrumā, jo automātiskā ātrumkārba tad neeļļojas un garākā ceļā var sabojāties. Visērtākie vilkšanai ir elastīgā pinuma striķi, kas nopērkami katrā degvielas uzpildes stacijā. Tie paši saraujas, tāpēc pat iesācējs virsū neuzbrauks. Tomēr, lai veiksmīgi varētu auto pavilkt, kaut kādas iemaņas ir nepieciešamas – gan tam, kurš velk, gan tam, kuru velk. Galvenais ir izvairīties no straujiem rāvieniem, jo tad var saplēst pat visstiprāko trosi.
Akumulators un tā kopšana
Parasti par akumulatoru atceramies tikai tad, kad automobilis saviem spēkiem vairs nav iedarbināms, un visbiežāk šis brīdis pienāk kādā aukstā ziemas rītā. Auto rezerves daļu tirgotāji akumulatorus, tāpat kā riepas, pieskaita sezonas precēm.
Ziema akumulatoram ir smagāko pārbaudījumu laiks, jo aukstums vistiešākajā veidā ietekmē tā spējas. Jo lielāks sals, jo vairāk samazinās atdotās strāvas daļa, salīdzinot ar maksimāli iespējamo siltā laikā. Asāk to izjūt dīzeļdzinēji, kuriem jau konstruktīvi ir nepieciešama lielāka iedarbināšanas strāva.
Normālos ekspluatācijas apstākļos akumulators nokalpo vismaz piecus gadus. Ja mūžs ir īsāks, tas visbiežāk norāda uz nepareizu elektrosistēmas darbību vai pārāk nesaudzīgu lietošanu. Optimālais spriegums, ar kādu mašīnas ģeneratoram jālādē akumulators, ir 14,4 volti. Dažādu elektrosistēmas bojājumu dēļ var gadīties novirzes gan uz vienu, gan otru pusi, kad baterija tiek vai nu nepietiekami barota, vai pārlādēta. Pārsniedzot pieļaujamo strāvas stiprumu, sākas pārlādes process, un tas var būtiski samazināt akumulatora kalpošanas laiku. Savukārt nepietiekamas lādēšanas strāvas dēļ ar laiku var pienākt brīdis, kad tam, bada maizē sēdot, vienkārši pietrūkst spēka, lai auto iedarbinātu. Turklāt šajā gadījumā lādēšanas signāllampiņai panelī nebūt nav jāiedegas, jo novirzes no normas ir pārāk niecīgas. Ņemot vērā, ka visu laiku braucam ar iedegtiem tuvo gaismu lukturiem un piedevām ziemā intensīvi lietojam apsildes ierīces, elektrosistēmai tā ir papildu slodze. Pārvietojoties pilsētas satiksmē, dzinējs ilgstoši strādā ar maziem vai tukšgaitas apgriezieniem, kas var traucēt ģeneratoram saražot daudzajiem patērētājiem nepieciešamo strāvu, un tad to kompensē akumulators. Braucot tikai nelielus attālumus pa pilsētu, jau pie nedaudz pazemināta lādēšanas strāvas stipruma akumulators pamazām sāk izjust bada diētu. Tam par cēloni var būt gan ģeneratora nolietojums, gan kāds elektrosistēmas bojājums, gan arī ģeneratora piedziņas siksnas nepietiekams spriegojums.
Daļa auto īpašnieku ar salīdzinoši vienkāršiem mašīnas apkopes darbiem aizvien noņemas paši. Arī akumulatora baterijas uzlādēšanu tādiem var pieskaitīt. Ko tad der ielāgot?
Ja lādējamai ierīcei nav automātiskā režīma, process ir jāieregulē ar strāvu, kura nepārsniedz desmito daļu no akumulatora ietilpības. Piemēram 55 Ah akumulatoram tie ir 5A. Parasti pilnīgi izlādētai baterijai pietiek ar 8 stundu barošanu, bet profilaktiskai uzlādēšanai – ar divreiz mazāku laiku.
Daudzām mūsdienu automašīnām ir tik sarežģīta elektrosistēma, ka pat akumulatora nomaiņa var prasīt datorsistēmas restartēšanu, tādēļ ieteicams ar pašdarbību tomēr pārāk neaizrauties.
