Franks Gordons: Pirms 15 gadiem: 9/11 14
Plašākā un dziļākā skatījumā gadsimts nav mērāms skaitļos ar divām nullēm: 20. gadsimts būtībā sākās 1914. gada 28. jūnijā Sarajevā ar serbu jaunieša šāvieniem, kas nogalināja Austroungārijas troņmantnieku. Sekoja Pirmais pasaules karš, boļševisms un nacisms, Otrais pasaules karš, “aukstais karš”, Berlīnes mūra krišana un PSRS sabrukums… un atkal karš Balkānos, tostarp Sarajevā.
Un šis 21. gadsimts – kad tas sākās plašākā un dziļākā skatījumā? 2001. gada 11. septembrī! Islāma nāvinieku uzbrukums Ņujorkas Dvīņu torņiem, kas iegājis vēstures annālēs ar amerikānisko datuma apzīmējumu – 9/11. Tas bija globāls atskaites punkts: Bin Ladena “Al Qaeda” pieteica džihādu ne tikai Savienotajām Valstīm, bet Rietumiem kā tādiem, rietumnieciskajām vērtībām un dzīvesveidam. No “Al Qaeda”, var teikt, stafeti pārņēma murgainais veidojums “Islāma valsts” jeb ISIS, kas tagad turpina tracināt pasauli.
ASV prezidents Džordžs Bušs juniors, tikko atkopies no šoka, devās Tuvo Austrumu mutulī. Sekoja karš Afganistānā, karš Irākā, “arābu pavasara” cerības un vilšanās, Sīrijas traģēdija un – pastarpināti – bēgļu plūdi.
Amerikas rīcība 9/11 pēdās, manuprāt, pamatā nebija aplama, tā bija labi domāta, bet pietiekami nepārdomāta: nebija ņemta vērā Tuvo Austrumu un islāma specifika, gaisotne, kurā ticības dogmas, cilts un kopienas, dzimtas, klana intereses stāv augstāk par jebkādām indivīda tiesībām, nemaz jau nerunājot par apziņas un vārda brīvību, izpildvaras atbildību vēlētu likumdevēju priekšā u. tml.
Milzīgais dūmu un putekļu mākonis, kas tajā septembra dienā aptumšoja Ņujorkas debesis, vēl nav izklīdis cilvēces apziņā.
Un tagad, kad pienākusi šīs drausmīgās dienas 15. gadskārta, Krievijas impērisko, reizē pareizticīgo un staļinisko aprindu darboņi un rakstoņi gāž savu žulti ne jau uz islāma nāviniekiem, bet uz ASV kā ļaunuma iemiesojumu, piedēvējot tām vainu arī par 9/11, kas esot bijis izperināts kādās velnišķīgās kosmopolitiskās smadzenēs.
Abi Buši bija republikāņi, Klintoni ir demokrāti, bet līdz baltkvēlei sakarsētajā priekšvēlēšanu atmosfērā akurāt tagad, 9/11 piecpadsmitajā gadskārtā, vislielākās aizdomas par bijušiem un nebijušiem grēkiem minēto Maskavas impēristu rakstos krīt uz Hilariju Klintoni “un viņas šlaku”, nevis uz Donaldu Trampu, kurš ar katru dienu kļūst Kremlim simpātiskāks.
Piemēram, publicists Andrejs Fursovs, “Zavtra” portālā rakstīdams par 9/11, ne no šā, ne no tā apgalvo, ka “aizejošajam hegemonam”, t. i., Amerikai, Sīrijā varot “neizturēt nervi”, īpaši , “ja par prezidenti kļūs sieviete, kuru ASV nokristījuši par “Killary Klintoni” (kill – slepkavot). Fursovs noslēgumā nāk klajā ar šādu teikumu: “Amerikāņu žurnālisti (!) saskaitījuši, ka uz Klintonu laulāto pāri krīt ap 400 dīvainu nāves gadījumu.”
Te nu gan nāk šermuļi – un ne jau 9/11 dēļ.
