Kad sabiezēja tumsa. Egila Līcīša reportāža no pašvaldību vēlēšanām 2
Pēc pašvaldību vēlēšanām “LA” korespondents devās uz adresēm prestižos Rīgas rajonos.
Ekskluzīvu klubu, iestādījumu noslēgtībā partijas saviesīgi gaidīja rezultātus. Ziemīgā 3.jūnija vakarā sirdi sildīja pie galvaspilsētas balsošanas iecirkņiem salasītie provizoriskie aprēķini, pēc kuriem šķita, ka aptaujātie vēlētāji nobalsojuši par labāku Rīgu un mūsdienīgiem pilsētas vadītājiem, lai mūs atpūtinātu no Ivetas Strautiņas- Ušakovas lauleņa – kaķu vīra. Kad kuranti tornī sita 22, “Saskaņas” uzdzīves vietā tirgus spīķeros ieradušies īpašie viesi un tie, kuri iekuģojuši diezi kāda loča vadībā, nemeklēja pēc virves gabala, nediedza slīcināties garām rāmi plūstošā Daugavā. Neviens nešķendējās māmiņas vārdiem – kur nelabais šodien bij parāvis līdz nāvei uzticamo rižāņinu vēlētāju, bet saglabāja drūmu apņēmību, un jūs arī to saglabātu, lai nesagrūtu miljoniem vērts uzņēmums. Saskaņieši nemaz neslēdza LTV translāciju, melīgo ziņu kanālu. Tā vietā mājasmāte Regīna Ločmele – Luņova pa nakti šūtā, no rīta pletētā baltā kleitē klātesošos drošināja – ir zināmi cipari, tiem uzticēties nav iemesla, ko galvoju kā sociālo zinātņu maģistre. Bet pat cipari liecina, ka Rīgā esam uzvarējuši, un no rīta modīsimies, pārliecinoties, cik absolūta ir mūsu uzvara!
Ar gudrās sievietes muti runāja tīra patiesība. Pat sašļukušākie viesi atgriezās pie dzīrošanas, sizdami uz pleca – rasslabsja, būs labi! 8 gadu ilgā Nila valdīšanas periodā ir diezgan cilvēku, kas dzīvi sākuši treniņkostīmā, bet pagarā karjerā tikuši pie laba pašuvuma uzvalkiem un tērpsies vēl glītāk. Arī pats lielvecākais, vienkāršs Purčika puika – re, mežaparcēns!
Informējušies it kā latviešiem laimējies savākt vairāk balsu, “K.Suņa”restorācijā pie vīna un smalku uzgriežamo asorti mielojās draugi no “Latvijas attīstībai” un Reģionu apvienības. Turklāt saietā bija vēl formīgākas dāmītes par Ušakova izstīdzējušo freileņu pielūdzēju armiju.Kā nu ne, ja Nila gāzēju listes 1.numurs ir štramais Bondars, slavenākais 27.troleja pasažieris, kam jau pielaikoja mēra zelta ķēdi. Pa iemērīto ceļu ar minēto transportlīdzekli mēram Mārtiņam būtu gauži ērti doties uz darbu, jo divdesmit septītais akurāt pietur Rātslaukumā, domes durvjpriekšā. Bondara – Pūces lipinātā savienība svinēja pirmo iespaidīgāko uzvaru, jo vēlētāji tos apbalvoja ar teju tikpat atbalsta, kā trim valdības partijām kopā ņemtām. Tādu spēku der finansiāli atbalstīt turpmākajās gaitās, un vēlēšanu nakts viesībās tika lieliski pavadīts laiks. Par restorācijas lielo logu atpakaļ iestiklošanu samaksāts.
Pastiprinātu laikabiedru uzmanību izcīnīja otri vinnējušie “jauniņie” – Jaunā konservatīvā partija, it īpaši ar līderes Strīķes uguntiņu. Blēžu ķērāja priekšvēlēšanās izcēlās garlaikotai publikai par patikšanu, un turpmāk līdzekļu lāpstotājiem no Rīgas kases pārtrauks sanatorijas režīmu. Būs nosists garīgais, piezagsies nervozitāte, ka nedabū brāzienu no Jutas, Jāņa un Jura. Konservatīvie cilvēki droši un ar pašatdevi “Radisson Daugava” hotelītī varēja izpildīt “Rīga dimd” un “Neskumsti, neskumsti, mīļotā”.
Greznākos apartamentus atelpai glaunajā “Bibliotēka Nr.1” restūzī bij noīrējusi Nacionālā apvienība. Taču šeit korespondentiem jāstrādā apstākļos kā kara ziņotājiem, jo presi pie nacionālajiem kungiem pielaida tikai, kad bija “saskaņots”. Sadrūvējušos “unikālo komandu” centās uzmundrināt Raivis Dzintars, ka vēlēšanās gadās kāpumi, kritumi, tak NA, kas dzīvo savā burbulī, ir mūžīga vai vismaz ilgtermiņa – bet labai pusei Rīgas deputātu nāksies izkravāties no domes 3 dienu laikā. Tinoties laukā no lepnā baltā galdauta svētkiem, kaut kas it kā čukstēja – Egil, dārgais, ved mani prom no šejienes. Kaut kas nebija latvju zeltene ar bizi un Latgales ezeru zilām acīm, bet svabadais patriotisma gars, kas reiz bij mājojis “Visu Latvijai” puišos.
Balsojot par “Vienotību”, atlikušo piekritēju sirdis vai pušu plīsa, ka biļetenus ar slavenās firmas vārdu nogremdē urnā pēdējoreiz, jo ar Ķirša izgāšanos akmeņainais ceļš vestu Vecpiebalga partiju nebūtībā. Ak, mēs būtu satriekti par eiropeiskā gaišā spēka pāragro bojāeju! Tomēr Ķirsis ar populāro demagogu sacentās tīri pieklājīgi, kaut lienot caur adatas aci un mangojot pēdējās balsis. Tādēļ “Vienotības” ofisā no vīnadārziem atvilka šļūtenes, cienāja ar sulīgām ķiršogām, rasoliņu, neraugoties uz pārāk skopi saņemto kabatas naudu no ziedotājiem.
Ak vai, maldījās tie, kas štukoja, ka pēc zāģa Rīgā ZZS štāba mītne Kalnciema ielā degs liesmās. Vai tad tas saucas kloķis, ja zemsavieši uzvarējuši pus Latvijā! Skaidrs, ka zaļais nams neatgādināja YMCA vai ar gremošanas traucējumiem vārgstošo vakarēšanu, kur pat kukurūzas pārslas dod uz skaita! Vairāki pūtēju orķestri un kantrī ansambļi pat sakāvās, kuram spēlēt dejas ballītē pie Krauzes! Prezidenta partijā valdošais biedriskums uzvilka himnu par zelta kviešu krājumu un ar zupaskausu smeltin smēla no boles trauka.
Tiem, kam vilšanās, ka Rīgu pārklāj tumsas sega un saulīte uzmirdzējusi uz stundiņu. Ka rīdziniekiem neatradās ne piemērota katla, ne pannas, kur pacepināt “Saskaņas” velnus. Ka galaiznākums salauzis latvieša lepnumu un spītu. Iztēlojieties, kas notiktu, ja 5 sauktie latviskie spēki par purna tiesu pievārētu Nila kompāniju. Jau vēlēšanu nakts vakariņās pie galdiem ēda un notiesāja mīļāko ēdienu, ka šņakst. Jā, jā, latvieti no otras partijas. Un liels domes politisko pažobeļu pārzinātājs teica – lai vakarā 31 balsi savākušie nedomā, ka letiņi būs tie, kas no rīta pārvaldīs Latvijas galvaspilsētu. Kāds kauns būtu piedzīvot, ka varoņi, kurus iepazinām no uzražotām savādajām īso stāstu avīzēm, izrādītos čista latvieši, pērkami plušķi. Tāpēc labāk “mūsējiem”pasēdēt pie saujas sausu zirņu bez speķa opozīcijā. Vienoti presēt un eskalēt pretstāvi Ivetas Strautiņas- Ušakovas vadītai kopai. Un mieriniet sevi – neveicās vēlēšanās, veiksies kāršu spēlē un mīlestībā.
