Kad princis vēršas par krupi – interneta mīlas slazdos 0
”Man ir divi iemesli, kāpēc iepazīstos internetā,” teic četrdesmitgadīgā mūziķe Jūlija. ”Pirmkārt, to daru valodas dēļ, tāpēc izvēlos tikai ārzemju portālus un sarakstos angļu valodā. Otrs iemesls, protams, ir patīkama flirtēšana. Diez vai es simtprocentīgi ticu, ka ar ārzemnieku varētu rasties tik dziļas jūtas, kas rosinātu apsvērt kopdzīves iespēju. Un tomēr, tomēr – ja nu pēkšņi manā dzīvē tā notiek?”
Brīvs un neprecēts
Kad interneta portālā ievietoju sludinājumu, vienmēr to papildinu ar savu foto. Nekad neatbildu uz vēstulēm bez bildes, kā arī uz tām, kas sākas ar seksuāliem mājieniem. Tātad – attēls, mani sauc tā un tā, es esmu tas un tas, un tikai tad var sākties saruna. Tieši tā notika ar vīrieti, vārdā Džeralds Holms. Pēc tam kad apstiprināju mūsu kontaktu, viņš atsūtīja garu, bagātā un tēlainā valodā rakstītu vēstuli. Tulkoju to divas dienas – tik daudz man nezināmu vārdu tajā bija! Jā, īstā angļu valoda ļoti atšķiras no sarunu versijas, ko lietojam šeit! Izdrukātais vēstījums izskatījās kā vidusskolas mācību darbs – no vienas vietas aprakstīts ar jaunajiem vārdiņiem. Burvīgi!
Džeralds dzīvo Anglijā, ir tik un tik garš, sver tik un tik. Kāda nozīme, cik tu sver? Vēl uzzināju, ka bērnībā viņš dzīvojis Grieķijā un vēlāk pārcēlies uz Angliju. Laulībā nodzīvojis 16 gadus, bet tad pieķēris sievu ar labāko draugu gultā… Džeralds notikušo smagi pārdzīvojis. Pēc šķiršanās astoņus gadus vecā meitiņa palikusi pie sievas. Taču Džeralds esot vinnējis tiesas prāvā un ieguvis aprūpes tiesības – no 12 gadu vecuma bērns dzīvošot pie viņa. Ekselents vīrietis, turklāt izskatīgs. Attēlos viņš allaž smaida un zobi ir vislabākajā kārtībā…
Nākamā vēstules daļa bija veltīta detalizētam aprakstam, ko Džeralds sagaida no savas partneres. Cieņa, uzticēšanās, godīgums, atklātība vienam pret otru – pašas svarīgākās īpašības. Džeralds bieži pieminēja Dievu, jūtams, ka viņam tas ļoti svarīgi. Vēstules beigās viņš tēlaini jautāja: ”Vai mēs esam vienā vilcienā?” Man nebija ne mazāko šaubu, ka piedāvājums ir tieši tāds, par kādu sapņo jebkura sieviete.
Desmit vēstules dienā
Nākamajā vēstulē Džeralds atsūtīja savu tālruņa numuru ar piebildi, ka ļoti gribētu dzirdēt manu balsi. Nosūtīju pretī savējo. Vēl pēc dienas saņēmu ziņu, ka Džeraldam nekādi neizdodas mani sazvanīt. Vai man grūti? – piezvanīju pati. Džeralda balss skanēja kā no milzīga attāluma un sarunā nemitīgi bija tehniski traucējumi. Vienojāmies, ka turpināsim saraksti, apmaiņa ar e-pastiem kļuva arvien intensīvāka – reizēm pat desmit vēstules dienā. ”Ko tu dari? Ko gatavo pusdienām? Es, piemēram, šobrīd taisu rīsus ar dārzeņiem. Man ļoti patīk ēdiena gatavošana!”, vai: ”Ko dari? Es lasu grāmatu. Vai tev patīk lasīt?”
Iztēlojoties, ko cilvēks dara tieši šajā brīdī, veidojas tuvība, un tā neizbēgami radās arī starp mums. ”Labi, uz brīdi iziešu – došos uz baznīcu.” Pamazām kļuvu arvien atkarīgāka no mūsu sarunām, un tās pārgāja jaunā gultnē, skarot nākotnes plānus un taustoties, vai mums tā varētu būt kopīga.
”Vai esi domājusi par pārcelšanos uz dzīvi citā valstī? Vai tev tas būtu pieņemami?” Ko domāju? Neko. Nav bijis vajadzības. Bet mans dēls ar ģimeni bija devies peļņā tieši uz Angliju. Visticamāk, mani vistuvākie cilvēki vairs Latvijā neatgriezīsies, tāpēc šī valsts vēl jo vairāk šķita pieņemama. Turklāt izrādījās, ka Džeralds dzīvoja mazpilsētā, kas bija aptuveni 120 kilometru attālumā no vietas, kur mājoja manējie. Brīnišķīgi, vai ne?
Mīļā, tev – pārsteigums!
Tad Džeralds atsūtīja savas mājas foto. Raugoties pagātnē, saprotu, ka šis attēls manī radīja neskaidras aizdomas, jo ļoti atgādināja bildi no kataloga. Taču visu aizēnoja sirsnīgais mīļums. Uzrunas kļuva arvien intīmākas: ”Mīļā! Dārgā! Kā es tevi mīlu! Gribu būt ar tevi kopā!” Lai arī šādas uzrunas man patika, tomēr nespēju atbildēt ar to pašu un tāpēc aizrakstīju: ”Piedod, varbūt šķietu tev skarba, bet tādas nu ir latviešu sievietes! Mēs nekad priekšlaikus neizplūstam mīļos vārdos, vispirms tomēr vajadzētu satikties. Un arī pēc tikšanās latviete, iespējams, vēl nedēvēs tevi par dārgo!” Taču Džeralds turpināja apgalvot, ka esot atradis savu sapņu sievieti. Savu īsteno sievu.
Pēc pāris dienām Džeralds sāka sarunas par braukšanu ciemos. Man bija cits plāns – lētajos avioreisos jau pirms kāda laika biju iegādājusies biļetes, lai paviesotos pie bērniem. Varbūt apvienot patīkamo ar lietderīgo un satikties viņa teritorijā? Jā, tas būtu labi, bet te pēkšņi saņēmu vēsti: ”Es tev gatavoju pārsteigumu!” Man gan esot jābūt pacietīgai, bet vai es varot pateikt, kāds ir mana gredzena izmērs? Biju tik ieintriģēta, ka devos uz veikalu ”Dimants”, lai to noskaidrotu. Jāatzīst, Džeralds bija paspējis ieperināties manās domās, un es daļēji jau biju noticējusi brīnumainai laimes iespējamībai. Ar gredzenu pirkstā turklāt!
Un tad pienāca TĀ vēstule: ”Beidzot varu visu atklāt! Tikko atgriezos no pasta, es tev sūtu paku!” Tajā esot dārglietas – gredzens, auskari, rokassprādze, bet, galvenais, dators.
Džeralds bija uztaustījis manu vājo punktu un zināja, cik ļoti to vēlos. ”Gribu, lai arī brīvdienās no mājām mēs varētu sazināties.” Visbeidzot – pakā esot arī 8500 dolāru! Džeralds rakstīja: ”Tu šajā dzīvē esi pelnījusi visu labāko! Turklāt, tevi apciemojot, nevēlos dzīvot uz tava rēķina.” Vēstulē gan bija piebilde, lai, paku saņemot, nedaudz naudas ziedoju bērnunamam. Proti, tāpat kā es dalos ar tevi, tev jādalās ar citiem. Klāt transportēšanas firmas mājas lapa ar visiem datiem, kas attiecas uz šo paku – izsūtīšanas datums, svars, piegādes veids un vieta. Turpat redzams mans uzvārds un transportēšanas punkti – Londona, Frankfurte un galapunkts Rīga.
Soda nauda
Pēc pāris dienām savā tālrunī saņēmu īsziņu angļu valodā ar Malaizijas kodu: ”Madam tāda un tāda, lūdzu, apskatiet savu e-pastu un sazinieties ar mums!” Transportēšanas kompānija informēja: Malaizijā piegādes punktā atklāts, ka pakā ir skaidra nauda. Tas ir pārkāpums, par kuru man trīs dienu laikā jāsamaksā 1500 dolāru liela soda nauda. Ieguglēju transporta firmas darbinieka vārdu – tāds neatrodas. Taču e-pasta adrese bija norādīta, tāpēc aizrakstīju: nezinu, vai man nosūtītajā pakā ir nauda, un nevaru par to pārliecināties. Ja paka pienāktu Latvijas muitas zonā, tad es varētu pārliecināties un, protams, samaksāt sodu, citādi ne. Turklāt man nav skaidrs, kāpēc soda naudas apmērs ir tieši tāds. Bez tam, kā izskaidrot faktu, ka vakar šī paka bija Frankfurtē, šodien Malaizijā, bet pēc soda samaksāšanas tā sešu stundu laikā būs Rīgā, ja lidojums, kā noskaidroju, ilgst deviņas stundas? Kādas ir garantijas, ka samaksājusi šo paku tomēr saņemšu? Atbilde no kāda anonīma darbinieka skanēja: ”Mans vārds ir mana garantija!”
Arī atbilde no piegādes firmas mājas lapā norādītās adreses Anglijā bija tikpat nenoteikta, turklāt parakstīta – vienkārši Elvins! Es pretī:
”Hai, Elvin, kāds ir tavs uzvārds un ieņemamais amats?” Pēc ilgas klusēšanas saņēmu atbildi: ”Piedod, esmu ļoti aizņemts!” Šajā mirklī sapratu, ka esmu iekritusi krāpnieku izliktā slazdā.
Nekavējoties sazinājos ar Džeraldu, jautājot, ko man darīt. Viņš atbildēja: ”Vai saproti, ka tajā pakā ir daudz vairāk naudas un vērtību, nekā tev jāsamaksā? Mēs to visu varam zaudēt tikai tādēļ, ka tu esi ietiepusies.” Es pretī: ”Varētu maksāt, bet tikai oficiāli, ar visiem līgumiem un čekiem.” Džeralds saniknojās, tad es ieteicu viņam pašam samaksāt soda naudu. Nē, viņš esot Skotijā un netiekot līdz bankai. Informēju, ka pastāv arī internetbanka. Džeralds: ”Bet varbūt tu vari aizņemties no sava uzņēmuma?” Tas mani satricināja: ”Nekad neesmu aizņēmusies naudu un kur nu vēl lai dzēstu kāda būtībā man sveša vīrieša ugunsgrēku!” Džeralds: ”Esmu tevī ļoti vīlies! Tu ārkārtīgi vieglprātīgi izturies pret manu naudu.” Es: ”Trešdien, kad to paku konfiscēs, gribētos redzēt, kur ir tava tā sauktā mīlestība!”
Pati sev Šerloks Holmss
Veicu pati savu izmeklēšanu – ievietoju Džeralda foto meklētājā un man izkrita gluži cits cilvēks, turklāt no Amerikas. Nokopēju failu un nosūtīju tā saucamajam Džeraldam, pajautājot, kurš ir kurš, un nikni piebilstot, lai viņš ar steigu pazūd no visiem portāliem, citādi par viņa dēkām uzzinās visas pasaule. Aizrakstīju arī, domājams, īstajam Džeraldam Holmam, apjautājoties, vai viņš maz zina, ka viņa personību izmanto krāpnieki. Diemžēl atbildi nesaņēmu. Pēc pāris nedēļām viltus Džeralds man atrakstīja pēdējoreiz: ”Sveika! Tu gan esi viens attapīgs objekts!”
Interesējoties par šo krāpniecības veidu un ierakstot meklētājā vārdu ”scamer”, atradu vairākas mājas lapas, kurās pulcējas sievietes, kas bija iekritušas un pārskaitījušas prasīto naudas summu. Visticamāk, ar to nodarbojas nevis viens cilvēks, bet vesela grupa, kas izgudro leģendas, sacer vēstules, psiholoģiski pēta objektu, lai varētu to veiklāk uzķert uz āķa.
Lai šādus krāpniekus atšifrētu, pirmkārt, jāsāk ar fotogrāfijas pārbaudi. Fotogrāfija nav garantija, ka personāžs ir reāls.
Arī tā saucamais Džeralds savā vietnē bija ievietojis veselu fotogrāfiju kolekciju – normālas sadzīves situācijas, kas neviesa aizdomas. Daudzām sievietēm mānīgi šķiet, ka krāpnieki atpazīstami tikai pēc tā, ka pievieno acīmredzamas modeļu bildes no apakšveļas reklāmām. Tik vienkārši tomēr nav!
Otrkārt, ar aizdomām jāizturas pret amerikāņu karavīriem, kuri it kā dienējuši Irākā. Reāli personāži izprasa no sievietēm palīdzību, piemēram, fotoaparātus un pēc tam pazūd. Iespējams, kareivji to dara aiz gara laika. Atradu mājas lapu, kurā sievietes cita citu brīdina par konkrētiem cilvēkiem. Viena dāma pat vēstīja: ”Mēs sarakstījāmies piecus mēnešus, līdz kļuvām tuvi…” Elektroniskā tuvība!? Kā var kļūt tuvs ar cilvēku otrā pasaules malā! Tad viņš paprasījis naudu, lai apciemotu šo sievieti…
Treškārt, vīrieši, kuri medī sievietes krāpšanai, cenšas tās iežēlināt. Manā gadījumā blēdis izmantoja garu un detalizētu stāstu par nejauko sievu, nodevīgo draugu un izjukušo laulību. Tātad – ja lasāt sirdi plosošu stāstu par krietnu un mīlošu vīru, kuru piekrāpj sieva, vai arī par dzīves draudzeni, kas mirusi ar vēzi vai gājusi bojā autoavārijā, – uzmanieties! Kā likums, šie vīrieši ir palikuši vieni ar mazgadīgiem – 8, 10 vai 11 gadus veciem bērniem, kuriem ir nepieciešama māte. Kura sieviete spēj turēties pretī tik aizkustinošam stāstam?
Ceturtkārt, jānoskaidro, no kādas valsts ir vīrietis, un jāpadomā, vai būtu reāli nodibināt daudzmaz normālas attiecības ar amerikāni no Ohaio? Ieskaties kartē! Attālums ir pārāk liels, un mentalitātes neizbēgami būs atšķirīgas. Jārēķinās arī, ka braukšana viesos no tik tālas vietas laika un naudas ziņā ir apgrūtinoša. Tā nevar būt, ka vīrietis mīl sievietes visā pasaulē, bet naudas trūkuma dēļ nav bijis tālāk par blakus pilsētiņu. Bez tam reāli vīrieši neiemīl sievieti jau otrajā e-pasta vēstulē. Tikai satiekoties noprotams, vai drīkst ticēt tam, ka tevi mīl. Piektkārt, nepieņemiet dāvanas un sūtījumus vai palīdzības un materiālā atbalsta piedāvājumus no elektroniskajiem sirdsāķīšiem!
Vai var cerēt, ka internetā atradīsi savu mūža mīlu? Es to uztveru kā spēli. Galvenais – vīrietim ir jābūt gatavam pie tevis atbraukt. Kas tālāk – dzīve rādīs. Katrā ziņā joprojām ar interesi iepazīstos internetā, trīs jauki kungi mani ir apciemojuši Rīgā, kaut turpmākas attiecības mums nav izveidojušās. Taču ne ar vienu no viņiem man nav palikušas tik rūgtas mieles kā ar Džeraldu – kad princis nemaz nav jāskūpsta, lai tas pārvērstos par krupi.
