Kad potēm jābūt “plecos, nevis noliktavās”. Cēsīs daži vakcīnu saņēmēji rindā stāvējuši pat septiņas stundas 47
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nedēļas nogalē trīs dienas septiņās Latvijas pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs – bija iespēja vakcinēties pret Covid-19 ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš to vēlas, stājoties rindā pie vakcinācijas centriem.
Brīvās rindas princips raisīja lielu ažiotāžu daļā sabiedrības, īpaši šo iespēju izmantoja jaunāka gadagājuma cilvēki. Aktivitāte bija tik liela, ka daudzviet rinda jau tika slēgta priekšpusdienā un vakcinācija tika noslēgta vēl pirms plānotā darba laika beigām, jo gaidītāju skaits jau bija sasniedzis pieejamo pošu skaitu.
Un tas nemaz nebija tik liels – nedēļas nogales brīvās rindas vakcinācijai bija ieplānots izmantot aptuveni 5300 vakcīnu devas. Piemēram, Liepājā pieejamo vakcīnu daudzums bija 600, Jelgavā – 460, Jūrmalā – 500, Rēzeknē – 390, Daugavpilī – 670 (uz sestdienu un svētdienu), informē Veselības ministrija. Cēsīm sestdienai bija iedalītas 300 devas, bet svētdien – tikai 140 devas.
Tieši Cēsis sestdien nonāca īpašā uzmanības lokā, jo tur rinda virzījusies ļoti lēni. Sociālajos tīklos daži ļaudis ziņoja – lai tiktu līdz potei, esot gaidījuši septiņarpus stundas.
Izrādījās, ka Cēsīs sestdien strādājušas tikai divas brigādes, kas rindas kustību palēninājis, tāpēc pēcpusdienā nosūtīti palīgi no Rīgas. Kaut vairāki tviterlietotāji priecājās par beidzot saņemto vakcīnu un slavēja Cēsu pilsētas varasiestāžu atsaucību, piegādājot ūdeni un krēslus rindā stāvētājiem, tomēr daudzi vērotāji no malas šo situāciju neuzskatīja par normālu vakcinācijas organizēšanas procesu, ja pēc potes stāv rindā sešas septiņas stundas.
Tāpat sabiedrībā izskan kritika, ka Latvijā vakcinācijas procesa organizatori izvēlējušies piedāvāt brīvo vakcinēšanos jebkuram, kaut Latvijā ir vismazākais pieejamo vakcīnas devu skaits Eiropas Savienībā.
Kritiķi aizrāda, ka 20–30 gadus vecie jaunieši, no kuriem daudzi tagad lielās ar savas vakcīnas kartītes attēlu sociālajos tīklos, nebūt nav riska grupa, kuru īpaši apdraud slimība Covid-19, toties daudzi seniori, kuriem šī kaite ir bīstamāka, joprojām gaida savu poti, jo daudzviet ģimenes ārsti nesaņem viņu pieprasīto vakcīnu devu skaitu.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts piektdien žurnālistiem pavēstīja, ka aizpagājušās nedēļas beigās “AstraZeneca” vakcīnu atlikums bija aptuveni 24 000 devu. Sestdien tviterī ministrs skaidroja, ka pēc nedēļas nogales potēšanas “AstraZeneca” vakcīnas devas būs palikušas nelielā daudzumā un turpmāk tās tiks izmantotas prioritāro grupu potēšanai vistuvākajā laikā.
Šādi viņš atbildējis uz jautājumu par iespēju sestdien nodrošināt papildu vakcīnas devas vakcinācijas centriem, ziņo LETA. Pārējās “AstraZeneca” vakcīnu devas esot izkliedētas pa dažādām ārstniecības iestādēm. Pēc Pavļuta paustā, pagājšnedēļ arī ģimenes ārstiem esot iedalīts un piegādāts pilnais pieprasīto devu apjoms.
Jāatgādina, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, pagājušās nedēļas valdības sēdē dusmodamies par gauso vakcinācijas procesu, sacīja: “Veselības ministrijas atbildība nav izdabūt vakcīnas ārā no centrālās noliktavas, bet gan nodrošināt, ka pote ir cilvēka plecā. Iesaku ministrijai mazāk pievērst uzmanību formalitātēm, un, šķīst vai plīst, jāgādā vakcīnas tur, kur ir gatavi potēt. [..] Šāds temps nav pieļaujams.”
