Kad piķēt tomātus? 5 galvenās kļūdas dēstu audzēšanā! 0
Evita Gūtmane, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Tomātu sējeņus piķē, kad pilnībā atvērušās dīgļlapas, bet sakne vēl nav sākusi zaroties. Tas ir 14.–16. dienā pēc iesēšanas. Piķēt vajag, jo augiem, ko audzē bez piķēšanas, sakņu sistēma veidojas mazāk zarota. Ja tomātus piķē vēlāk – ar pirmo īsto lapu, sakņu sistēma tiek traumēta, un pieaug inficēšanās risks.
Sējeņus izpiķē kūdras substrātā plastmasas podiņos, kūdras podiņos, kastītēs, kas nav labākais variants izstādot, jo tiks traumēta sakņu sistēma. Tomātu dēstiem optimālais lielums ir 10–12 cm diametra podiņi.
Stādiņus salaista 20 minūtes pirms piķēšanas. Substrātam, kurā tos izpiķē, jābūt mitram, siltam un irdenam. Kā stādu dabūt ārā no kastītes? Visērtāk to izdarīt ar irbulīti, ar kuru uzmanīgi izcilā augsni, lai atbrīvotos saknītes.
Stāda nedaudz dziļāk, nekā tie auguši iepriekš, citādi stādiem būs tieksme stīdzēt. Pēc piķēšanas laista ļoti maz vai pirmajā dienā nelaista. Viegli aplaista nākamajā dienā.
Izpiķētos dīgstus pirmajās dienās neliek spēcīgā saulē, bet atrod pusēnu vai nedaudz noēno, lai stādiņš jaunajos apstākļos labāk iedzīvojas. Pēc tam gan tiem vajadzīga gaisma.
Stādus laista ar telpas temperatūras ūdeni vai par grādu siltāku. Laista, kad virsējā kārta ir apžuvusi. No rīta laistītie aug drukni, bet novakarē laistītie aug straujāk garumā. Laistīšanai labākais ir sniega vai lietus ūdens. Tomātiem patīk arī dīķa, ezera vai upes ūdens. Ja laistīšanai izmanto krāna ūdeni, labāk to iepildīt traukā un diennakti nostādināt. Laistīšanai izmanto 2/3 ūdens no trauka augšējās daļas.
Ja, dēstus audzējot, temperatūra ir zemāka par optimālo (ap 18 °C ), sakņu sistēmas attīstība kavējas, stādiņi aug lēni.
Sākumā podiņus var izvietot cieši citu pie cita, bet, augiem augot lielākiem, tie jāizkārto retinātāk, lai nodrošinātu labākus gaismas apstākļus.
Dēstu audzēšanas laikā papildmēslojums nav obligāts, jo augus audzē substrātā vai augsnes maisījumā, kurā jau ir nepieciešamās barības vielas, un to pietiek visā stādu fāzes periodā.
5 galvenās kļūdas dēstu audzēšanā!
1. Viena no biežākajām kļūdām, ko pieļauj dēstu audzētāji, ir neatbilstīga substrāta izvēle. Dēstu audzēšanai nevajadzētu izmantot augsni ne no kurmju rakumiem, ne pagājušā gada siltumnīcas krājumiem. Šādi pašu sagatavoti dēstu audzēšanas substrāti var būt pārāk blīvi, pārāk skābi vai bāziski, saturēt slimību ierosinātājus, kaitēkļus. Vislabākā izvēle ir dēstu audzēšanai paredzētie substrāti.
2. Sēklu dīgšanas laikā var trūkt siltuma un gaismas. Katrai kultūrai ir sava optimālā dīgšanas temperatūra un dīgšanas nosacījumi. Siltumā un nepietiekamā apgaismojumā dēsti stīdzē.
3. Lai mazajiem dēstiem nesāktos stress, neapstātos to augšana, nedrīkst tos laistīt ar aukstu ūdeni. Rezultātā augi var saslimt ar melnkāju vai sakņu puvi (melnkājas dēļ augi aiziet bojā).
4. Dēstu nevēdināšana. Ja pa dienu spīd saulīte, ir karsts, vēlams vēdināt telpas dēstu augšanas vietā.
5. Lai sēkla uzdīgtu, vajadzīgs mitrums, bet dēstiem, kurus audzē uz palodzes, kur parasti no loga velk aukstums, mitrā kūdra vai augsne ilgi neiesilst. Aukstumā saknes nespēj attīstīties un uzņemt barības vielas, augi nīkuļo, kļūst zilgani vai bāli, var pat aiziet bojā.
Vairāk par tomātu audzēšanu lasiet žurnālā Padoms Rokā Tomāti.
