Kad piešķir bezalgas atvaļinājumu 0
Esmu izņēmis kārtējo atvaļinājumu, taču ģimenes apstākļu dēļ vajadzēja vēl vienu mēnesi bezalgas atvaļinājumu. Pēc pārrunām ar priekšnieku dabūju brīvas tikai divas nedēļas. Pirms gada, kad uzņēmumā īsti nebija darba, mūs palaida mēnesi garā bezalgas atvaļinājumā. Vai ir kādi noteikumi par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu? DĀVIS RĪGĀ
Kad bezalgas atvaļinājums obligāti jāpiešķir
Likums paredz trīs gadījumus, kad darba devējam šāds atvaļinājums obligāti jāpiešķir, ja to pieprasa darbinieks:
• ja darbinieka aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas nodots adoptējamais bērns,
• ja darbinieks kā audžuģimene vai aizbildnis aprūpē bērnu vai faktiski kopj un audzina citas personas bērnu līdz pusotra gada vecumam,
• ja darbinieks pilda dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē.
Pamatojums atvaļinājuma piešķiršanai ir bāriņtiesas lēmums vai Zemessardzes izziņa. Turklāt visos trijos gadījumos darba devējam ir pienākums saglabāt darbiniekam līdzšinējo darbu, bet, ja tas nav iespējams, nodrošināt ar līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.
Darbinieks pieprasa, lemj darba devējs
Jebkādos citos gadījumos likums nosaka, ka darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Parasti tie ir gadījumi, kas saistīti ar darbinieka ģimenes apstākļiem vai citiem svarīgiem iemesliem. Likums nenosaka šāda atvaļinājuma ilgumu (dažas nedēļas, mēnesis vai pusgads). Viss atkarīgs no abu pušu vienošanās.
Tā kā darba devējam nav obligāts pienākums piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu, darbiniekam vajadzētu pietiekami pamatot sava atvaļinājuma nepieciešamību. Darba likums gan nenosaka šādu pamatojumu. Darba devējam ir tiesības ierobežot pieprasītā atvaļinājuma ilgumu vai vispār to nepiešķirt. Turklāt šādos gadījumos darba devējam savs lēmums nav jāpamato, un darbiniekam arī nav tiesību darba devēja lēmumu apstrīdēt.
Bezalgas atvaļinājums piespiedu kārtā
Nereti ir gadījumi, kad atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas ierosina darba devējs, piemēram, uzņēmums nevar nodrošināt darbu, bet nevēlas maksāt par dīkstāvi. Bezalgas atvaļinājuma piešķiršanai vajadzīgs darbinieka iesniegums. Taču darba devējam nav tiesību prasīt, lai darbinieks pret savu gribu rakstītu iesniegumu.
Arī tad, ja sākotnēji darba devējs pirmais ir piedāvājis neapmaksātu atvaļinājumu, bet darbinieks tam nav piekritis, darba devējam ir jāmeklē cits likumīgs risinājums savu saimniecisko jautājumu sakārtošanai.
Darba devējs nedrīkst sodīt darbinieku vai radīt citas nelabvēlīgas sekas, ja darbinieks nav piekritis izmantot neapmaksātu atvaļinājumu. Šāda darba devēja rīcība ir prettiesiska.
Sekas
Darbiniekam, izmantojot atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas, jāņem vērā, ka šāds atvaļinājums var ietekmēt viņa nākamā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu, kā arī samazināt vidējo izpeļņu un samaksāto nodokļu apmēru.
Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neieskaita atvaļinājuma laiku bez darba samaksas saglabāšanas, kas ir ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā. Piemēram, ja darbinieks gada laikā izmanto 6 nedēļas bezalgas atvaļinājumu, tad četras nedēļas neietekmēs nākamā ikgadējā atvaļinājuma ilgumu, bet par 2 nedēļām nepienāksies kārtējā apmaksātā atvaļinājuma dienas.
UZZIŅA
Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas jeb tā dēvētais bezalgas atvaļinājums ir viens no atvaļinājuma veidiem. To regulē Darba likuma 153. pants.
