Kad pienāks brīdis, kad vismaz 1000 eiro saņems katrs otrais darbinieks, vērtē ekonomisti 0
Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece: Darbaspēka trūkums cels algas arī šogad
Pērn vidējās darba algas izaugsme uzrādīja straujāko kāpumu pēdējo desmit gadu laikā. Vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 8,4%, sasniedzot 1004 eiro.
Salīdzinot ar 2000. gadu, kad vidējā bruto alga bija 213 eiro, pieaugums ir nepilnas piecas reizes.
Algu pieaugumu pērn veicināja gan minimālās algas kāpums (no 380 eiro uz 430 eiro), gan darba ņēmējam labvēlīgā darba tirgus situācija.
Apstākļos, kad bezdarbs ir desmit gadu zemākajā līmenī un turpina sarukt un ekonomikā ir izteikts darbaspēka trūkums, saasinās konkurence par darbiniekiem, kas veicina darba samaksas pieaugumu.
Algu kāpumu, visticamāk, sekmēja arī ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, kuru rezultātā pieauga oficiāli izmaksāto algu īpatsvars.
Vidējā alga pērn palielinājās pilnīgi visās nozarēs. Visstraujākais kāpums bija veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 15,9%, kas saistīts ar veselības aprūpes sistēmas reformu.
Savukārt vislēnāk vidējā alga auga finanšu un apdrošināšanas nozarē – par 3,6%, kas daļēji saistīts ar biznesa modeļa maiņu vairākiem nozares spēlētājiem. Pārējās nozarēs vidējās algas kāpums bija robežās no 6-12%. Privātajā un sabiedriskajā sektorā algu pieaugums bija ļoti līdzīgs, proti, par 8,4% un 8,5%.
Privātajā sektorā algu kāpums gada otrajā pusē nedaudz palēninājās, savukārt sabiedriskajā sektorā tas tieši otrādi kļuva straujāks.
Darbaspēka nodokļu sloga samazināšanas ietekmē, lielākajai sabiedrības daļai alga pēc nodokļiem auga straujāk nekā alga “uz papīra”. Vidējā neto alga jeb tas, kas paliek pāri pēc nodokļu nomaksas, palielinājās par 9,9% un sasniedza 742 eiro.
Ņemot vērā mēreno inflācijas kāpumu (2,5%), iedzīvotāju pirktspēja uzlabojās par 7,1%.
Šogad vidējā alga pirms nodokļu nomaksas varētu augt par aptuveni 7%, kas joprojām ir diezgan strauji. Algu kāpumu turpinās veicināt darbaspēka trūkums, taču pieaugums būs nedaudz lēnāks nekā pērn, jo izzudīs minimālās algas celšanas efekts.
Algu kāpums uzlabos iedzīvotāju finanšu situāciju un veicinās mājsaimniecību patēriņa pieaugumu, kas šogad būs galvenais ekonomikas izaugsmes virzītājs.
Uzņēmējiem būs aizvien vairāk jādomā ne tikai par to, kā atrast un noturēt darbiniekus, bet arī par to, kā uzlabot efektivitāti, kur investēt, lai varētu tikt galā ar augošajām darbaspēka izmaksām.
Ja ražīgums netiek līdzi algu kāpumam ilgāku laiku, šāda situācija var negatīvi ietekmēt uzņēmumu pelnītspēju un konkurētspēju.
“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: Algas – šogad pēc jaunām virsotnēm
2018. gadā bruto darba samaksa pārsniedza zīmīgo 1000 eiro atzīmi un veidoja 1004 eiro. Gada laikā tā kāpusi par 8,4% jeb 78 eiro. Turklāt pieaugums bija vērojams visās jomās.
Pozitīvo virzību dažādās atalgojumu grupās apliecina arī bruto darba samaksas mediānas kāpums par 9,5%, kas pērn veidoja 774 eiro.
Straujš algu kāpums un saspringtā situācija darba tirgū ir raksturīga ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Centrāl un Austrumeiropas valstīs, kurās atalgojuma kāpums ir līdzīgs vai pat straujāks.
Tas parāda, mūsu uzņēmēji nav unikālā situācijā, bet, ka pieaugoša izmaksu spiediena apstākļos atrodas viss reģions. Tādejādi, pat, ja ekonomikas izaugsme palēnināsies, augstā jaudu noslodze un demogrāfiskās tendences darba devējiem lielu atslodzi nesniegs.
Lēnīgais investīciju apjoms nozīmē, ka straujais algu kāpums turpinās noēst peļņu. Aktivizēsies ārvalsts darbinieku piesaistīšana un darba devēju konkurence par darbiniekiem.
Lai mazinātu spiedienu, aktīvi būs jāstrādā pie darbības optimizācijas un efektivizācijas.
Darba samaksas pieaugums bez lieliem izņēmumiem nozaru vidū turpināsies, kaut var parādīties krasākas atšķirības tempos. Šogad pieauguma temps varētu nedaudz palēnināties un būt ap 7%, bet bruto darba samaksa pietuvosies 1100 eiro.
Uzmanības centrā būs būvniecība un veiksmīgi darbojošies uzņēmumi jebkurā nozarē, kas stiprinās savu konkurētspēju, kā arī sektori, kuri konkurē savā starpā, piemēram, tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumi.
Nozīmīgs spiediens būs ne tikai privātajā, bet arī sabiedriskajā sektorā un valdībai nāksies uzturēt reformu gaitu, lai mazinātu spiedienu uz budžetu.
Kā rāda būvniecības sektors, daudzi uzņēmēji nonākuši finansiālās problēmās straujo izmaksu kāpuma dēļ. Tādēļ ikviens pieaugums jāvērtē no tā, cik tas ir samērīgs ilgtermiņā, jo pazīmes noteiktos segmentos atgādina iepriekšējās krīzes pirmsākumus.
Protams, ka individuālā līmenī, šādi riski kādu maz uztrauc un situācija darba tirgū nosveras arvien vairāk par labu darbiniekiem. Jāpiezīmē, ka atalgojuma pieaugums nebūs visaptverošs un darba devējam pienākumu uzliekošs.
Dažādas aptaujas liecina, ka darba samaksu parasti plāno 40-50% aptaujāto uzņēmēju, kas arī nosaka kopējās tendences virzību. Nīgrs noskaņojums būs sabiedrības daļās, kur kāpums būs minimāls, vai tāds izpaliks.
Īpaši reģionos vai sfērās, kur peļņas iespējas tik rožainas nav.
Rezultātā jāpalielinās darbinieku migrācijai. Lielākās cerības uz algu pieaugumu var lolot jaunpieņemtie darbinieki un jomu speciālisti, lai gan tas atkarīgs gan no uzņēmēju spējas šādu kāpumu nodrošināt, gan darbinieku spējas kāpumu pamatot.
“Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš: Dzīve kļūst labāka. Pakāpeniski.
Pērn vidējā mēneša bruto alga pirmo reizi pārsniedza 1000 eiro, pieaugot par 8,4%. Tā ir interesanta robežšķirtne statistikas gardēžiem, taču šī sliekšņa šķērsošana, protams, nenozīmē, ka dzīve tāpēc būtu ļoti krasi mainījusies.
Tas ir kārtējais datu punkts uz garas līnijas, kas vēsta par patiešām nozīmīgām pārmaiņām ilgākā laikā. 2010. gadā vidējā bruto alga bija vien 633 eiro, bet vidējā neto alga tikai 450 eiro (pērn jau 742 eiro).
Šī sliekšņa šķērsošana nenozīmē arī to, ka pāri 1000 eiro “uz papīra” pērn saņēma vairāk nekā puse strādājošo. Bruto algas mediāna pērn bija 774 eiro.
Brīdis, kad vismaz 1000 eiro saņems vismaz katrs otrais darbinieks, varētu pienākt 2022. vai 2023. gadā.
Tas, ka arī pie šadas algu mediānas pērn ārējās migrācijas plūsmas strauji tuvojās līdzsvaram, varētu būt apliecinājums Latvijas iedzīvotāju patriotismam, kā arī tam, ka dzīves kvalitāti nenosaka tikai ienākumi.
Nākotne ir neprognozējama, taču 2019. gadā bruto visdrīzāk algas augs nedaudz lēnāk, nekā pērn, kāpums varētu būt 7-8% robežās. Pakāpeniski palēnināsies IKP kāpums, turklāt darba devējiem būs grūti strauji palielināt savu daļu kopējos ienākumos, kā tas ir noticis pēckrīzes periodā.
Jau izskan bažas, ka pašreizējais algu kāpums nav labvēlīgs ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai, kam var piekrist, bet ņemot vērā svarīgas nianses. Dažkārt uzņēmumi ir spiesti palielināt algas pat tad, ja tas vājina investīciju potenciālu un attīstības iespējas.
Taču algu/IKP attiecība var augt arī ilgtspējīgu pārmaiņu virzīta. Piemēram, ekonomikā un eksportā aug biznesa un IT pakalpojumu īpatsvars. Šajā biznesā amortizācijas izdevumi var būt ļoti mazi, savukārt algās izmaksātā pievienotās vērtības daļa — augsta.
Pagājušajā gadā algu/IKP koeficients Latvijā varētu būt sasniedzis Eiropas Savienības vidējo. Latvijā tas bija 47,3%, ES tas 2017. gadā bija 47,2%, iepriekšējos gados svārstoties bez noteiktas tendences.
Šīs robežas šķērsošana varētu bremzēt algu kāpumu, taču tas ir tikai aptuvens indikators. Algu un IKP attiecība ES valstīs ļoti atšķiras. Ir valstis ar īpaši lielu pakalpojumu lomu ekonomikā, kā Dānija un Francija, kurās algu/IKP attiecība ir virs 50%.
Itālijā, ar tās augsto rūpniecības īpatsvaru, šī attiecība ir ilgstoši svārstījusies ap 40%.
Postenis, kas ietver uzņēmējdarbības peļņu (darbības koprezultāts un jauktais kopienākums), pērn Latvijas IKP ienākumu aspekta datos ir audzis par 6,3%.
Tas ir lēnāk par nominālā IKP (+8,4%) vai algu fonda (+9,9%) pieaugumu, bet nevar apgalvot, ka uzņēmumu pelnītspēja būtu kritiski pasliktinājusies. Turklāt pat šīs mērenās atšķirības daļēji varētu būt radījusi algu legalizācija.
Ir svarīgi atzīmēt, ka starp septiņām nozarēm ar straujāko algu kāpumu, sešās algu līmenis pērn bija zem vidējā. Tātad darba tirgus dinamika šobrīd drīzāk varētu būt nevienlīdzību mazinoša. Pretējs efekts, savukārt, ir vidējās algas un vidējās pensijas pieauguma tempu atšķirībām.
Pirmie signāli par darba algu izmaiņām 2019. gadā ir iepriecinoši no algoto darbinieku viedokļa. Sociālās apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākumu nodokļa summa janvārī gada griezumā auga par 12,1%.
