Zinātniskie pētījumi norāda uz to, ka hormoni – oksitocīns un vazopresīns, kas veicina tēva pieķeršanos un piesaisti bērnam, visaugstākajā līmenī ir tiem tēviem, kas piedalījušies dzemdībās, kad viņi tur savu mazuli rokās un rūpējas par jaundzimušo vai ir tuvumā sievietei, kas baro mazuli ar krūti. Līdz ar to var teikt, ka vīrietis piedzimst par tēvu dzemdībās. 0
Vīrieša “piedzimšanu” par tēvu dzemdībās var veicināt viņa aktīva iesaistīšanās grūtniecības periodā (kopīga iešana uz ultrasonogrāfiju, daktera vizītes, vecmātes vizītes, dūlas vizītes, kursu apmeklēšana), iedrošināšana, lai vīrietis jau grūtniecības laikā runā ar mazuli grūtnieces vēderā. Zinātniski ir pierādīts, ka mazuļi pēc piedzimšanas spēj atšķirt sava tēva balsi no citu vīriešu balsīm, ja grūtniecības laikā tēvs ir runājis ar viņu.
Tomēr ne visi vīrieši “piedzimst” par tēvu dzemdībās un šī piedzimšana var notikt vēlāk. To var kavēt grūtas dzemdības, veselības problēmas, sievietes neapzināta atgrūšana no mazuļa. Turklāt par tēti piedzimst ar katru bērnu un ar katru bērnu tētis “piedzimst” citādāk un ir savādāks/atšķirīgs tētis.