Kad “piedzimst” tētis? Kas ir tēva instinkts un kā tas mostas? 0
Raksta autore: Iveta Odiņa
Ļoti bieži runā par to, ka dzemdībās/radībās „piedzimst” māte, bet kurā mirklī „piedzimst” tētis? Vai līdzīgi mātes instinktam pastāv arī tēva instinkts? Vai ir kādas pazīmes, pēc kurām uzreiz var noteikt, ka vīrietis būs labs tēvs saviem bērniem?
Konsultē ģimenes psiholoģijas centra LĪNA ģimenes psihoterapeite Ilze Mizāne-Novikova (vada nodarbības grūtniecēm un partneriem par komunikāciju ar mazuli grūtniecības laikā, kā arī grūtnieču psiholoģiskā atbalsta grupas).
Zinātnieku viedokļi par tēva instinktu atšķiras
Vieni uzskata, ka tēva instinkta pamošanos sekmē hormons oksitocīns un tas maksimālo līmeni sasniedz, kad vīrietis ir 35-40 gadus vecs. Citi zinātnieki apgalvo, ka tādā nozīmē kā mātes instinkts, par tēva instinktu vispār nevar runāt. Veikts eksperiments – bērnu fotogrāfijas rādītas tēviem un mātēm. Konstatēts, ka aktivitāte novērota dažādos smadzeņu apvidos. Sievietēm aktivitāte novērota daļā, kas atbild par instinktiem, bet vīriešiem – emocionālajā zonā. Ja tēvs ar bērnu nesatiekas ikdienā, emocionālā saikne vājinās un līdz ar to vājinās arī tēva instinkts.
Plaši izplatīts uzskats, ka vīriešiem raksturīgs dzimuminstinkts, bet tēva instinkts ir sociāla, nevis bioloģiska parādība. Tas atkarīgs no audzināšanas, no attieksmes pret bērniem vecāku ģimenē. Pareizāk to būtu saukt nevis par instinktu, bet par tēva jūtām, tēva mīlestību un tās var parādīties uzreiz, laika gaitā vai nekad.
Kā pamodināt tēva jūtas, tēva mīlestību
Laiks, kad vīrietis „dzimst” par tēvu, ir garāks nekā mirklis, kad piedzimst mazulis. Dzirdēti gadījumi, ka pa īstam sevi par tēvu vīrietis apzinājies tikai tad, kad bērns kļuvis par „saprātīgu būtni” – tas ir, kad ar viņu var sarunāties. Jā, tas ir ilgstošs process un to ietekmē vairāki faktori. Taču savā ziņā var teikt, ka tēva jūtām var palīdzēt pamosties.
Pamata aizmetņi „būšanai par tēvu” un faktoriem, kas ietekmēs vīrieša kā tēva kompetenci, to, kāds viņš varētu būt tēvs, sakņojas jau vīrieša bērnībā, viņa dzimtas vēsturē un attiecību musturos. Tādi ir katra cilvēka mantojumā no senčiem. Bērnībā bērni neapzināti pārmanto vecāku attiecību modeli un to, kā veidot attiecības ar saviem bērniem, jo vecāki ir visnozīmīgākie skolotāji. Turklāt jāņem vērā, ka bērni mācās nevis no vārdiem, bet no darbiem un reāliem piemēriem.
