Kad pārkarsīs un uzsprāgs Zaporižjas AES? 128
Autors: Dr. Phys. Nucl. Agris Auce
Tagad pēc Kahovkas ūdenskrātuves dambja uzspridzināšanas mēs gandrīz visi zinām, ka no šī HESa ūdenskrātuves tiek padots ūdens Zaprožjes AES dzesēšanai. Tāpat ir zināms, ka, ja ūdens līmenis ūdenskrātuvē nokritīsies par vairākiem metriem no 16 līdz 12,6 metriem, tad ūdens vairs nevarēs nonākt no HESa ūdenskrātuves AES dzesēšanai.
No Fukušimas avārijas Japānā mēs atceramies, ka pēc tam, kad cunami appludināja visus Fukušimas AES avārijas dīzeļgeneratorus un kādu laiku Fukušimas AES netika dzesināta, tā uzsprāga. Daudzu galvās tagad ir jautājums: kad uzsprāgs Zaprorižjas AES?
Domājams, ka nekad neuzsprāgs. Kāpēc neuzsprāgs? Uz to ir vairākas atbildes. Pirmām kārtām AES, tai skaitā arī Padomju Savienībā būvētām un arī pēc tam Ukrainā būvētām AES ir vairāki drošības līmeņi un tās ir būvētas un tiek uzturētas tā, lai varētu izturēt vairāku kļūdu un atsevišķu negadījumu sēriju.
Zaprorižjas HES ir būvētā tā, ka tās avārijas dīzeļģeneratori atrodas virs HESa ūdenskrātuves līmeņa. Tātad tie nevar applūst. Ja nu izrādītos tā, ka AES dzesēšanas sūkņu darbināšanai netiek padota elektrība no tīkla tad, dzesēšanas sūkņus vismaz vairākas nedēļas ar elektrību var nodrošināt avārijas dīzeļa ģeneratori.
Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, kuras misija atrodas uz vietas pašā AES apgalvo, ka dīzeļdeviela vēl nav nozagta.
Kas notiks, ja no HESa ūdenskrātuves vair nekāks dzesēšanas ūdens uz AES? Tas droši vien notiks visai drīz vai ir jau noticis. Ziņojumi par ūdens noplūdes ātrumu no ūdenskrātuves saka, ka līmenis krītas par 5-20 cm stundā vai pat ātrāk. Tas nozīmē, ka dažas dienas pēc dambja uzspridzināšanas dzesināšanas ūdens vairs nepienāks.
Atbilstoši vispārpieņemtām normām atomelektrostaciju un kodolreaktoru būvē AES ir rezerves dzesēšanas ūdens avoti. Pie AES ir speciāli izveidots dīķis, kurā ūdens dzesēšanai pietiks vairākām nedēļām vai pat mēnešiem.
Jāatceras, ka bez pašu reaktoru dzesēšanas ūdens ir vajadzīgs arī izlietotās kodoldegvielas dzesēšanai. Izlietotā kodoldegviela arī izdala ievērojamu karstuma daudzumu un tāpēc atrodas speciālos ar ūdeni pildītos baseinos un arī ir jādzesē.
Kopīgais radioaktīvo materiālu daudzums, kas ir jādzesē ir liels – ne tikai 6 reaktori, bet arī vēl to vairāku gadu laikā izlietotā kodoldegviela.
Domājams, ka šo vairāku nedēļu un mēnešu laikā, kuriem ūdens ir nodrošināts no speciāli izveidotā dīķa, tiks izveidota arī avārijas ūdens padeve un dzesēšana varēs turpināties.
Tomēr paliek jautājums – bet ja nu tomēr krievu darbību rezultātā pēc kāda laika dzesēšana vairs nav iespējama – vai Zaporižjas kodolreaktori viens pēc otra uzsprāgs tāpat kā Fukušimā? Un pēc tam uzsprāgs arī izlietotās kodoldegvielas baseini?
Te jāņem vērā , ka Fukušimā uzsprāga nevis kodoldegviela, vai kodolreaktors, bet gan ūdeņradis, kas bija radies no pārkarsušās kodoldegvielas un uzkrājies kodolreaktoru ieskaujošajā betona drošības apvalkā. Savas nolaidības un Japānas atomdrošības uzraudzības nolaidības dēļ Fukušimas AES nebija ierīkotas autonomas barošanas ūdeņraža mierīgas sadedzināšanas ierīces.
Bet tādu nebija. Pēc Fukušimas avārijas visām AES ir jābūt aprīkotām ar ūdeņraža mierīgas sadedzināšanas iekārtām un tādas ir arī Zaporižjas AES visās reaktoru ēkās. Tātad ūdeņradis tur nesprāgs.
Jāņem vērā vēl viena ļoti svarīga atšķirība no Fukušimas, kur AES strādāja ar pilnu jaudu pirms tās appludināja cunami. Zaporižjas AES ir jau vairākus mēnešus izslēgtas, tāpēc to siltuma jauda ir ievērojami samazinājusies – tagad kodolreaktori izdala tikai 0,07% no siltuma, kas tiek izdalīts AES strādājot ar pilnu jaudu.
Tātad tagad ar rezerves dīķa ūdeni pietiktu dzesēšanai vairākus simtu dienu un vēl ilgāk. Un pat, ja beigtos ūdens dīķis, tad AES jauda būs tā nokritusies, ka to spēs nodzesēt parastie ārkārtas siltuma novadītāji, kas pēc Fukušimas avārijas ir uzstādīti tā lai spētu nodrošināt 24 stundu pilnas jaudas dzesēšanu. Tie tika uzstādīti lai veiktu avārijas dzesēšanu, ja iespējamās zemestrīces gadījumā tiktu pārtraukta ūdens padeve no HES ūdenskrātuves.
Tātad Kahovkas ūdenskrātuves dambja spridzināšanas rezultātā Zaprorižjas AES neizkusīs un neuzsprāgs un mums joda tabletes nav jāmeklē. Te mēs varam redzēs, ka atomenerģija ir daudz drošāka par hidroenerģiju, jo jau tagad ir zināms, ka dambja spridzināšanas izraisītajos plūdos ir gājuši bojā daudzi vietējie iedzīvotāji. Varbūt pēc kāda laika uzzināsim cik.
Tāpat kā pēc kāda laika varbūt no mūsu valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta uzzināsim cik cilvēki ir noslīkuši Rīgas HES ūdenskrātuvē. Par to cik daudz cilvēki ir sacirsti ar cirvi, cietuši no zāģa vai citādā veidā sakropļoti vai gājuši bojā iegūstot malku nemaz nerunāsim, lai nerastos vainas apziņa un bailes no krāsns kurināšanas.
Visos nopietnos karos līdz šim dambji ir tikuši spridzināti un kā redzam, kad Ukrainas karš nav izņēmums.