Kad par valsts karoga neizkāršanu drīkst sodīt? Kāds sods pienākas? 0
Valsts svētkos pie savas privātmājas vienmēr izkaru Latvijas karogu. Mani kaimiņi to parasti aizmirst, jo pārlieku aizraujas ar alkoholu. Kad viņiem par karogu atgādinu, dusmojas, bet nekas nemainās. Vai tad par karoga neizkāršanu nav paredzēts sods? PĒTERIS RĪGĀ
Likumi un pienākumi
Valsts karoga likuma 7. panta pirmā un otrā daļa nosaka: Latvijas valsts karogu pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām jānovieto 1. maijā, 4. maijā, 21. augustā, 11. novembrī un 18. novembrī, bet sēru noformējumā – 25. martā, 14. jūnijā, 17. jūnijā, 4. jūlijā un decembra pirmajā svētdienā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 201.43 pants paredz, ka par Latvijas valsts karoga vai citu valstu karogu nepacelšanu Saeimas, Ministru kabineta, republikas pilsētu domju vai novadu domju noteiktajās dienās vai gadījumos, kā arī par Latvijas valsts karoga pacelšanas veida vai kārtības pārkāpšanu izsaka brīdinājumu, bet, ja tas notiek atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 40 eiro.
! Šādas prasības un sodi tagad vairs neattiecas uz privātpersonām piederošām ēkām.
Vārda brīvība nav ierobežota
Savulaik kāda persona iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā par šo likuma normu apstrīdēšanu. Pēc pieteikuma iesniedzējas ieskatiem, Valsts karoga likuma un LAPK normas aizskar Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā garantētās tiesības uz vārda brīvību. Spriedumā Satversmes tiesa norādīja uz Latvijas valsts karoga kā simbola konstitucionālo nozīmi un secināja, ka pienākums Saeimas noteiktajās dienās novietot pie dzīvojamām ēkām karogu ir noteikts, lai stiprinātu demokrātisko iekārtu un informētu sabiedrību par būtiskiem vēsturiskiem notikumiem.
Satversmes tiesa atzina, ka pienākums Saeimas noteiktajās dienās novietot Latvijas valsts karogu kā valsts simbolu pie privātpersonām piederošām dzīvojamām ēkām nav uzskatāms par nesamērīgu vārda brīvības ierobežojumu. Valstī, kurā joprojām nepieciešams stiprināt valstisko apziņu, sabiedrības ieguvums no šā pienākuma ir lielāks nekā indivīda tiesībām nodarītais zaudējums.
! Tātad apstrīdētās Valsts karoga likuma normas atbilst Satversmes 100. pantam.
Bailes no soda
Savukārt attiecībā uz LAPK 201.43 pantu Satversmes tiesa norādīja: tas, ka par Latvijas valsts karoga nenovietošanu pie privātpersonām piederošām dzīvojamām ēkām Saeimas noteiktajās dienās ir paredzēts sods, maina indivīda pamattiesību ierobežojuma juridisko dabu. Proti, pastāv pamatota iespējamība, ka Latvijas valsts karogs pie dzīvojamās ēkas tiek novietots noteiktā soda dēļ, nevis atceroties nozīmīgus vēsturiskos notikumus.
To uzsvēra arī vairākas lietā pieaicinātās amatpersonas. Tieslietu ministrija, piemēram, atzina soda ietekmi uz indivīdu rīcību, jo, ja sods nebūtu paredzēts, pienākums novietot Latvijas valsts karogu pie dzīvojamām ēkām, ļoti iespējams, daudzviet netiktu pildīts. Arī tiesībsargs uzsvēra paredzētā soda ietekmi uz indivīda rīcību, proti, Latvijas valsts karoga novietošanu pie dzīvojamās ēkas “bailēs no iespējamā administratīvā naudas soda”.
Bez pavēlēm un obligātām prasībām
Satversmes tiesa atzina, ka indivīdam ir pienākumi pret sabiedrību un šādu pienākumu noteikšana ar likumu ir pamatota, tomēr soda noteikšana pilsonisku pienākumu izpildes nodrošināšanai ir atzīstama par samērīgu tikai izņēmuma gadījumos. Demokrātiskā valstī līdzās imperatīviem līdzekļiem (pavēlēm un obligātām prasībām) jārada arī vispārīgi priekšnoteikumi labprātīgai pilsonisko pienākumu izpildei, kas primāri balstās nevis bailēs no soda, bet gan valstiskajā apziņā un atbilstīgi izpaužas indivīda rīcībā un uzvedībā.
Ja tiesiskā kārtība valstī nodrošina to, lai indivīds netiktu sodīts par uzskatu paušanu tiesiskā veidā vai par to nepaušanu, tiek nodrošināta arī optimāla tiesiskā vide indivīda pašizpausmei. Apstrīdētā LAPK norma ietekmē indivīda tiesības uz vārda brīvību, tāpēc ir atzīstama par nesamērīgu indivīda tiesību ierobežojumu, kas demokrātiskā sabiedrībā nav nepieciešams. Demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujams sodīt par viedokļa nepaušanu.
Ar šo Satversmes tiesas spriedumu, kas stājās spēkā 2015. gada 6. jūlijā, LAPK 201.43 pants, kas nosaka sodu par Latvijas valsts karoga nenovietošanu pie privātpersonām piederošām dzīvojamām ēkām atbilstīgi Latvijas valsts karoga likuma 7. panta pirmajai un otrajai daļai, tika atzīts par neatbilstīgu Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam.
Svarīgi
• Privātpersonas par Latvijas valsts karoga nenovietošanu pie tām piederošām dzīvojamām ēkām sodīt nedrīkst.
• Ja karogs netiks izkārts pie pašvaldībai piederošas dzīvojamās ēkas, sods būs jāmaksā.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
