Kad palīdz enzīmu preparāti 0
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Enzīmi jeb fermenti atrodas mūsu organisma šūnās, paātrinot bioķīmiskos procesus, kuri bez to klātbūtnes notiktu ļoti lēni. Vieni piedalās gremošanas procesā, šķeļot olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus – svarīgākās uztura sastāvdaļas, otri – paaugstina organisma aizsardzību pret infekcijām, vēl citi – mazina iekaisuma procesus. Lai pastiprinātu to darbību, reizēm papildus jālieto enzīmu preparāti.
Pasteidzina norises
“Enzīmi ir bioloģiskās vielas – olbaltumvielas, kuras paātrina un uzlabo dažādas organisma bioķīmiskās reakcijas. Organismā esošie enzīmi veic ļoti svarīgus uzdevumus, sākot ar uzņemtās pārtikas sadalīšanu ēšanas laikā līdz toksīnu iznīcināšanai. Enzīmi organismā tiek sintezēti dabiski, piemēram, enzīmi, kuri nepieciešami gremošanas sistēmas darbībai, galvenokārt tiek ražoti aizkuņģa dziedzerī, kuņģī un tievajās zarnās. Pat mūsu siekalu dziedzeri ražo enzīmus, lai ēdiena sašķelšanās mazākās daļiņās sāktos jau tad, kad tā tiek košļāta. Ne mazāk svarīga enzīmu loma ir elpošanas, muskuļu, nervu funkcijas nodrošināšanai,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.
Organismā enzīmi nodrošina vielmaiņas procesus. Enzīmu trūkums, piemēram, aizkuņģa dziedzera mazspējas gadījumā, rada uztura šķelšanās traucējumus. Zarnu baktēriju ietekmē nesagremotās uztura daļiņas izdala gāzes, izraisot meteorismu jeb pastiprinātu gāzu veidošanos zarnās, caureju. Vēdera burkšķēšana, uzpūšanās, šķidra izeja, sāpes, diskomforts ir raksturīgākie simptomi, kas apgrūtina pacientu ikdienu. Ja organismā trūkst gremošanas fermentu, organisms nesaņem visas nepieciešamās uzturvielas un taukos šķīstošos vitamīnus, tādēļ var rasties avitaminoze, anēmija, imunitātes pavājināšanās, zarnu disbakterioze un citas veselības problēmas.
Arī medikamentu sastāvā
Lai palīdzētu gadījumos, kad organismā esošie enzīmi netiek galā ar savu uzdevumu, radīti preparāti, kuri satur dažādu enzīmu kombinācijas, piemēram, lipāzi, amilāzi, papaīnu, bromelaīnu, tripsīnu, proteāzi (šobrīd zināmi ap 3000 enzīmi). “Līdz ar to var uzskatīt, ka šo preparātu sastāvā ir dabiskās vielas,” uzsver farmaceite.
Enzīmu preparātus bieži vien lieto, lai mazinātu vai novērstu gremošanas sistēmas darbības traucējumus, tajā skaitā aizkuņģa dziedzera mazspējas, hroniska vai akūta iekaisuma gadījumā, slimojot ar cistisko fibrozi, celiakiju, aknu un iekaisīgām zarnu slimībām. Papildus pamata terapijai tos izmanto arī traumatisku tūsku un hematomu, herpes vīrusa infekciju, hronisku mutes dobuma, ausu, kakla un deguna blakusdobumu, elpceļu, locītavu, vēnu un citu orgānu iekaisumu ārstēšanai, pēc ķirurģiskām operācijām.
“Lai gan enzīmu preparātu vidū ir recepšu medikamenti, kurus pārsvarā izraksta pacientiem, kuriem ir problēmas ar aizkuņģa dziedzera darbību, lielākā daļa ir bezrecepšu zāles,” norāda Ērika Pētersone, iesakot tomēr pirms to iegādes un lietošanas konsultēties ar ārstu, lai pārliecinātos, ka šis medikaments būs atbilstošs risinājums pacienta veselības problēmai, un noteiktu nepieciešamo devu. “Iegādājoties enzīmu preparātus, noteikti ir jāpastāsta farmaceitam par ikdienā lietotajiem medikamentiem, jo tas ļaus samazināt zāļu mijiedarbības risku. Atsevišķus preparātus nav ieteicams lietot vienlaikus ar ārsta izrakstītajiem antikoagulantiem vai antiagregantiem – medikamentiem, kuri samazina trombu rašanās risku. Jābūt izmanīgam arī tad, ja paralēli tiek lietotas antibiotikas, jo pastāv iespēja, ka organismā var palielināties aktīvo vielu koncentrācija.”
Vajag lietot pareizi
Dažādiem enzīmu preparātiem lietošanas noteikumi var atšķirties. Piemēram, gremošanas uzlabošanai paredzētie jālieto maltītes laikā vai īsu brīdi pēc tās, uzdzerot glāzi ūdens.
Farmaceite stāsta, ka atsevišķos gadījumos, piemēram, ja ir apgrūtināta rīšana, kapsulu drīkst vērt vaļā un tās saturu pievienot skābenam mīkstas konsistences ēdienam vai šķidrumam, piemēram, ābolu biezenim, jogurtam, augļu – ābolu, apelsīnu, ananasu – sulai.
Savukārt, ja enzīmu preparāts paredzēts citu veselības problēmu risināšanai, piemēram, iekaisuma ārstēšanai, tas noteikti jālieto vismaz pusstundu pirms vai pusotru stundu pēc ēšanas, tāpat uzdzerot glāzi ūdens. “Šo zāļu formu nedrīkst košļāt vai dalīt, lai nebojātu tabletes apvalku,” uzsver Ērika Pētersone.
Kā jebkuram medikamentam, arī enzīmu preparātiem var būt blaknes – caureja, slikta dūša, samazināta apetīte, fekāliju konsistences, smaržas un krāsas izmaiņas, vēdera pūšanās, pilnuma sajūta, taču tās izpaužas reti. Gadījumā ja attīstās nevēlamās blakusparādības vai alerģiskas reakcijas, zāļu lietošana jāpārtrauc un jākonsultējas ar ārstu. Farmaceite teic, ka arī enzīmu preparātus iespējams pārdozēt. Tādā gadījumā simptomi var būt tādi paši kā jau minētās nevēlamās blaknes un parasti izzūd pēc zāļu devas samazināšanas.
