Kad ovāciju vietā – auto signāli! Kā mākslinieki “uztausta” vēl nebijušus ceļus pie klausītājiem 0
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “LAtvijas Mediji”
Pakāpeniski mazinot pulcēšanās ierobežojumus, mūziķi, mākslinieki un kultūras iestādes uztausta vēl nebijušus ceļus, kā sasniegt klausītāju, skatītāju un viens otru. Par dažiem no tiem stāsta “KZ” uzrunātie kultūras ļaudis.
“Ļoti interesē šis tiešraides formāts”
IMANTS KALNIŅŠ, komponists: “Šogad savas dzimšanas dienas koncertu vērošu tiešraidē no Liepājas – 26. maijā Daumants Kalniņš un Kaspars Zemītis, atskaņojot manu mūziku, uzstāsies uz “Lielā Dzintara” skatuves, bet skatītājiem tas būs pieejams ekrānos. Šī gan nebūs radikāli jauna pro-gramma, esmu to jau baudījis dzīvajā skanējumā, taču reizē mani arī ļoti interesē šis tiešraides formāts. Nekādā ziņā neuzskatu, ka cilvēki tiek aplaupīti, baudot mūziku ekrānā. Kas tad tur var pazust?
Tie paši mākslinieki, tā pati mūzika. Protams, esot skatītāju zālē, iespaids ir atšķirīgs, klātiene un ekrāns ir divas atšķirīgas lietas. Šajā gadījumā tā ir drusciņ spiesta lieta, jo ir jāievēro piesardzība. Domāju tomēr, ka tam ir pārejošs raksturs. Dzimšanas dienu, kā vienmēr, pavadīšu mājās, priecīgā noskaņojumā. Izolācija mani īpaši neietekmē – mākslinieki ir tādi cilvēki, kuri nepārtraukti “atrodas” savā pasaulē, un arī es, tāpat kā daudzi, šīs epidēmijas laikā sēžu mājās un strādāju.”
“Piedzīvoju īstu izlaušanās sajūtu”
MĀRCIS AUZIŅŠ, ģitārists, mūzikas autors: “Auto koncerta ideja ir aizgūta no “drive-in cinema” idejas. Ievēroju, ka tā pandēmijas laikā atdzima Vācijā un citās valstīs. Vēl pirms valdība pieņēma lēmumu atļaut pasākumus, zvanīju producentam Jānim Kļaviņam un kopā ar Ādažu pašvaldību to domu novedām līdz galam – līdz diviem auto koncertiem Ādažu vidusskolas stāvlaukumā, cilvēkiem sēžot savos auto un klausoties koncertu austiņās.
Pirms koncerta bija nedrošības sajūta, jo šis bija pirmais šāda veida auto koncerts Latvijā, mūsu gadījumā – eksperiments. Nebija pārliecības, vai caur auto stikliem varēšu “noķert” saiti ar skatītāju. Tā bija arī ļoti liela atbildība, ievērojot drošības nosacījumus. Galu galā piedzīvoju īstu izlaušanās sajūtu no pašreizējās situācijas! To, ka dzīvā satikšanās vajadzīga ne tikai man kā mūziķim, bet arī skatītājiem, liecināja kaut vai fakts, ka biļetes uz pirmo no diviem koncertiem tika izpārdotas 15 minūtēs.
Varēja just – cilvēki bija atbalstoši – auto “pīpināja”, bet otrajā koncertā pustumsā līdzi mūzikai mirgoja mašīnu avārijas gaismas. Protams, ir skaidrs, ka šis formāts tāpat kā “online” koncerti nekad neaizstās dzīvu koncertu, bet tas ir risinājums šajā brīdī, un tas strādā. Reizē ir jāsaprot, ka bez papildu atbalsta šāds koncepts nav rentabls.”
Skaņu studija koncertzālē
BAIBA BARTKEVIČA, koncertzāles “Lielais dzintars” mākslinieciskā vadītāja: “Jau būvējot “Lielo dzintaru”, bija paredzēta skaņu ierakstu studija – līdzīgs piedāvājums ir, piemēram, Berlīnes filharmonijā, taču tas prasīja līdzekļus, pirmkārt, aparatūras iepirkšanu, un tika atlikts. Aizvadītajā rudenī, vēl pirms Covid iestāšanās, izdevās to izdarīt, un šobrīd mums ir viena no labākajām ieskaņošanas aparatūrām Baltijā.
Šobrīd, kad māksliniekiem jādomā par jaunām tikšanās formām ar skatītāju, dzima ideja, ka ir īstais brīdis viņiem piedāvāt iespēju ieskaņot ierakstus – no solistiem līdz kamermūzikai un orķestrim. Līdz šim ierakstu veicis Liepājas Simfoniskais orķestris, plānoti arī pianista Daumanta Liepiņa un klavieru kvarteta “Quadra” ieraksti, ceru, ka taps arī “Schola Cantorum Riga” ieraksts.”
Salonkoncerts 20 skatītājiem
KATRĪNA GUPALO, pianiste, dziedātāja, komponiste: “23. maijā “Hanzas peronā” mēs kopā ar Andreju [Osokinu] beidzot atkal satiksimies ar klausītājiem, veselas trīs reizes vienā vakarā. Lielajā zālē ikreiz būs tikai 20 cilvēki – tas ir kaut kas ekskluzīvs, ļoti intīms un ļoti citādāks nekā parasti. Es to salīdzinu ar salonkoncertu.
Domāju, ka tā būs kolosāla sajūta, jo visi – gan mēs, gan klausītāji – esam nogaidījušies un nocietušies pēc dzīvā koncerta emocijām. Šķiršanās ar klausītājiem bijusi par ilgu. Maijā man un Andrejam bija paredzēta koncertturneja Izraēlā, kas nu ir pārcelta, bet iekšēji gatavošanās “draivs” ir palicis.
Pirmoreiz šajā formātā un kombinācijā izpildīsim Edītes Piafas repertuāra dziesmas, franču klasisko mūziku, kā arī amerikāņu kino un džeza mūziku no 20. gadsimta 20. līdz 60. gadiem. Skanēs arī kāds manis pašas komponēts skaņdarbs, ko izpildīšu solo, dziedot un spēlējot klavieres.
Vismaz viens skaņdarbs būs klavierēm četrrocīgi – iespējams, ar horeogrāfiski akrobātiskiem elementiem. Šis formāts, protams, nav ilgtermiņa risinājums, un ļoti ceru, kas tas drīzumā pakāpeniski mainīsies.”
