Kad noziedznieks noslēpies internetā 0
Autors: Žils de Keršovs, ES terorisma apkarošanas koordinators, un parakstījuši vēl 15 dalībvalstu 28 prokurori
Piekļuve elektroniskajiem datiem, ko bieži dēvē par elektroniskiem pierādījumiem vai e-pierādījumiem, kriminālizmeklēšanā ir kļuvusi tik svarīga, ka patlaban saskaņā ar aplēsēm tā ir nepieciešama aptuveni 85% no visiem šādiem gadījumiem.
Bieži šāda veida pierādījumi ir pirmais izšķirošais solis likumpārkāpēja identificēšanā.
Daudzos gadījumos, piemēram, izmeklēšanā saistībā ar ārvalstu kaujiniekiem teroristiem, šie digitālie pierādījumi, tostarp “Facebook” ieraksti, “Whatsapp” tūlītējās ziņas, “Skype” zvani, “Youtube” videoieraksti, fotogrāfijas e-pastā vai “Instagram”, dokumenti, kas noglabāti “Dropbox”, var būt vienīgais pierādījums, kas liecina par viņu līdzdalību “Da’esh” vai “Al Qaeda” noziegumos. Tāpēc mūsu drošības nolūkos un arī organizētās noziedzības un kibernoziedzības apkarošanas nolūkos esam pilnībā atkarīgi no piekļuves šādiem pierādījumiem.
Kad tiesībaizsardzības iestāžu uzmanība tiek vērsta uz noziedzīgām darbībām tiešsaistē vai kad “bezsaistes” izmeklēšanas gaitā tiek atklāti svarīgi e-pierādījumi, izmeklētāju pirmais uzdevums bieži vien ir precīzi noteikt, kas noticis un kurš par to ir atbildīgs.
Ja aizdomās turētais vai cietušais izmanto tradicionālus saziņas līdzekļus, piemēram, sarunu pa tālruni vai īsziņas, tiesnesis var pieprasīt operatoram, kurš vairumā gadījumu atrodas teritorijā, kur veikts pārkāpums un kur notiek izmeklēšana, iesniegt datus.
Procedūrā, protams, ir aizsardzības līdzekļi, un vairums cilvēku apstāklī, ka operators ir spiests sadarboties un darīt to ātri, nesaskata nekādu problēmu.
Viens no jautājumiem ir tāds: kādēļ gan lai piekļuve tai pašai informācijai tāda paša veida izmeklēšanā būtu ievērojami lēnāka, apgrūtinošāka un dažos gadījumos neiespējama vienkārši tāpēc, ka aizdomās turētais vai cietušais ir zvanījis vai sūtījis īsziņas, izmantojot “Whatsapp”, nevis, piemēram, mobilo tālruni?
Arvien vairāk savienotā pasaulē uz pakalpojumu sniedzējiem un izmeklēšanas iestādēm reti attiecas viena un tā pati valsts jurisdikcija.
Tāpēc divās trešdaļās pieprasījumu izmeklēšanas iestādēm ir jāiesaistās pārrobežu sadarbībā ar pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr pašreizējais tiesiskais regulējums nenodrošina ātru un efektīvu piekļuvi, kas ir nepieciešama, lai paātrinātu izmeklēšanas norisi visā Eiropā. Tiesu iestāžu sadarbības procedūras, piemēram, savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumi un Eiropas izmeklēšanas rīkojums, ir arvien sliktāk pielāgotas digitālajam laikmetam vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, tās var būt pārāk laikietilpīgas pat attiecībā uz visvienkāršākajiem pieprasījumiem, un var paiet vairāki mēneši, līdz atbildes sasniedz izdevējiestādi.
Otrkārt, to pamatā ir datu atrašanās vietas kritērijs, kas ir novecojis laikmetā ar vēl nebijušu datu mobilitāti, kurā datus varētu viegli glabāt viens un tas pats operators vienalga, cik daudzās valstīs.
Treškārt, šādas procedūras sākotnēji tika izveidotas, lai aizsargātu citas valsts suverenitāti, tomēr bieži vien minētās citas valsts vienīgā saikne ar pašu noziegumu ir pakalpojuma sniedzēja galvenā biroja atrašanās vieta.
Šī neefektivitāte nepārprotami ierobežo cīņu pret noziedzību un terorismu, jo īpaši, ja attiecīgie dati, piemēram, pierādījumi, kas liecina par saikni starp aizdomās turētajiem, pazūd, pirms tos var iegūt tiesībaizsardzības iestādes. Tas ir īpaši satraucoši, jo lielākajā daļā gadījumu izmeklēšanas mērķis atrodas tajā pašā valstī, kurā atrodas izmeklēšanas iestāde; lietas starptautiskums ir atvasināts tikai no pakalpojumu sniedzēja galvenās uzņēmējdarbības vietas.
Tā rezultātā 2018. gada aprīlī tika iesniegts Eiropas Komisijas priekšlikums regulai par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai krimināllietās. Tas bija pamatojums arī ar to saistītajai direktīvai, kurā visiem pakalpojumu sniedzējiem, kas neatkarīgi no to galvenā biroja atrašanās vietas izvēlas piedāvāt pakalpojumus Eiropas Savienībā, ir paredzēts pienākums sadarboties ar izmeklēšanas iestādēm. Šo tiesību aktu pieņemšana ir iespējama Eiropas Savienībā kā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kurā attiecīgās tiesu iestādes darbojas saskaņā ar savstarpējas uzticēšanās pamatprincipu.
Šie pasākumi mums ir vajadzīgi, tāpēc mēs aicinām likumdevējus nekavējoties pieņemt šo paketi, nodrošinot prokuroriem efektīvu rīku.
Pēc tam kad savienības likumdevēji tos būs pieņēmuši, tie nodrošinātu efektīvu izmeklēšanas rīku tiesu iestādēm Eiropas Savienībā, vienlaikus aizsargājot pamattiesības un gādājot par juridisko noteiktību, lielāku pārredzamību un atbildību, kas vienlīdz jāuzņemas iestādēm, pakalpojumu sniedzējiem un iedzīvotājiem.
Tā kā izmeklēšanas iestādēm ir vajadzīga ātra piekļuve datiem pirms to dzēšanas, mēs atbalstām arī ierosinātos termiņus, kuros pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums atbildēt uz pieprasījumiem ne vēlāk kā desmit dienu laikā.
Savām tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu iestādēm mums ir jānodrošina 21. gadsimta rīki, kas nepieciešami, lai sauktu pie atbildības šos noziedzniekus un teroristus, kas pašlaik mums ir soli priekšā. Mēs mudinām visas iesaistītās personas šo dosjē atzīt par prioritāti un censties izveidot efektīvu rīku, kas ļautu izmeklēšanas iestādēm vērsties pret pastāvošajiem draudiem, nodrošināt taisnīgumu cietušajiem un panākt mūsu iedzīvotājiem drošāku vidi
