Kad notika pirmais izpletņlēciens no lidmašīnas pasaulē? 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 110 gadiem ASV armijas kapteinis Alberts Berijs kļuva par pirmo cilvēku pasaulē, kurš izlēcis ar izpletni no lidojošas lidmašīnas. Iepriekš līdzīgi eksperimenti bija veikti tikai no nekustīga gaisa balona. Lēciens notika, lidaparātam lidojot ar ātrumu 90 km/h 457 m augstumā virs armijas bāzes Sentluisas apkaimē, ASV Misūri štatā.
Berijs nebija izmēģināmā izpletņa konstruētājs – tas bija aviokonstruktora un aviācijas entuziasta Tomasa Veslija Benoista un lidotāja Tonija Džanusa patentēts izgudrojums, kura izmēģinājumam turklāt konstruēja īpašu divplāksni. Izpletni ievietoja metāla konteinerā pie lidmašīnas ar aprēķinu, lai cilvēks lēkšanas brīdī izrautu to ar savu svaru.
Berijs lidojuma laikā sēdēja uz īpašas trapeces zem lidaparāta. Izpletni viņš sev piestiprināja īsi pirms lēciena. Brīvais kritiens bija 150 metru, līdz no kokvilnas auduma izgatavotais 11 metru diametra kupols pilnībā atvērās. Kaut viss beidzās labi, Berijs pēc tam paziņoja: “Nekad vairs!” Tomēr 10. martā viņš triku atkārtoja.
Paralēli amerikāņiem ar izpletņiem tajā laikā eksperimentēja arī citās zemēs. Piemēram, Francijā. 1912. gada 13. martā “Jaunās Latviešu Avīzes” rakstīja: “Kāds Bonnē izgudrojis jaunu krītamo širmi gaisa kuģotājiem. Apmēram no 50 asu augstuma izgudrotājs izmetis no balona “aeroplānu”, kurā bijis iesēdināts apmēram 185 mārciņas smags lellis un tam piestiprināts krītamais širmis. “Aeroplāns” tūliņ nogāzies zemē, bet lellis ar krītamo širmi ar līkumu lēni nolaidies.” Kompaktu izpletni kā lidotāju glābšanas līdzekli sāka izmantot tikai pašās Pirmā pasaules kara beigās. Tiesa, līdz tam ar izpletņiem jau ekipēja novērošanas balonu komandas.
