Ja vainīgi alergēni 11
Augi. Ne katrs var mierīgi atlaisties pļaviņā, jo alerģisku reakciju mēdz izraisīt pat ārstniecības augi ar nomierinošām īpašībām, piemēram, kumelītes. Visbīstamākais ir latvānis, kas rada pūšļveida alerģisku reakciju, pat apdegumu. Ādas virskārtu var sakairināt arī nopļauta zāle un siens, tāpat citkārt tik noderīgā alveja.
Insekti. Kukaiņu koduma vietā reakcija var būt ļoti individuāla. Parasti to izraisīta nātrene ātri pāriet, uzsmērējot antihistamīnu saturošu ziedi. Jāuzmanās tiem, kam veidojas stipra iekaisuma reakcija – tā var beigties ar elpceļu tūsku. Tad jānēsā līdzi ārsta ieteikti medikamenti.
Cītīga kasīšanās pēc odu kodumiem, it īpaši bērniem, ja uzplēstajā ādā iekļūst mikroorganismi, var izraisīt infekciju, kas pāriet mikrobu ekzēmā. Rodas sīki, niezoši izsitumi, apsārtums, mistrošanās, smagākos gadījumos var pievienoties arī drudzis.
Saule. Visbiežāk alerģiska izpausme ar niezošiem izsitumiem atklātajās ķermeņa vietās no pirmajiem saules stariem parādās pavasarī. Tad jālieto līdzekļi ar augstu aizsargfaktoru (SPF 50) un pēcsauļošanās kosmētika.
Medikamenti. Alerģisku reakciju var izprovocēt jebkuras zāles, tostarp samērā bieži izmantotas – aspirīns, paracetamols, antibiotikas un citas. Īpaši jāuzmanās vasarā, jo daudzi medikamenti, it īpaši ziedes, nedraudzējas ar sauli. Savstarpēji reaģējot medikamenta ķīmiskajai vielai un ultravioletajam starojumam, var rasties ādas iekaisums, kas izpaužas ar izsitumiem un pūšļiem. Vēlams izvairīties arī no daudzu pretpumpu līdzekļu lietošanas.
No sintētiska, alerģizējošas vielas saturoša materiāla gatavots apģērbs un citi izstrādājumi. Pēdējā laika bubuļi ir niķelis, kas nereti izmantots pogās, jostās, zobu taisnojamās breketēs, bižutērijā un krūšturu aizdarē, kā arī latekss, kas ir cimdu, zeķbikšu, gumijas izstrādājumu, elastīgu apģērbu sastāvā. Tad reakcija vispirms izpaužas saskarsmes vietās ar miesu un, kairinājumam turpinoties, organisms kļūst arvien jutīgāks. Saules iedarbībā šīs reakcijas var pastiprināties.
Pārtika. Pieaugušajiem visbiežāk ādas kairinājums rodas, ēdot vēžveidīgos, zivis, riekstus, olas, augļus. Ja ir zināms, kuri produkti kaitē, problēmu var atrisināt pavisam vienkārši – tos neēdot.
Kosmētikas līdzekļi. Jāizvērtē, vai tie atbilst ādas tipam. Tiem, kuri ir īpaši jutīgi, labāk izvairīties no mājās gatavotu ādas kopšanas līdzekļu lietošanas – priekšroku vajadzētu dot testētai kosmētikai. Jāatceras, ka nepanesība var būt arī pret saules aizsargkrēmu.
Niez, jo slima āda
Atopisks dermatīts ir hroniska slimība kopš bērnības, kas liecina par ādas pārspīlētu reakciju uz normāliem kairinātājiem. Tad niezoši izsitumi veidojas galvenokārt uz ekstremitāšu salieču virsmām, kakla un sejas. Āda no hroniskā iekaisuma kļūst sabiezējusi un sarkanīga.
Psoriāzes jeb zvīņēdes gadījumā veidojas pablīvi, ar biezām zvīņām klāti perēklīši, visbiežāk uz elkoņiem, ceļgaliem un galvas ādas, ko nereti pavada nieze. Tie var būt arī netipiskās vietās – uz plaukstām un pēdām, ādas krokās.
Sarkano plakano mezgliņēdi ierosina dažāda veida stress, kas izsit organismu no līdzsvara, piemēram, trauma, pārkaršana, pārsalšana, emocionāli pārdzīvojumi. Plakanie, zilgansārtie mezgliņi izteikti niez. Visbiežāk tie veidojas uz apakšdelma vai apakšstilba, bet var būt izvietoti arī citur.
Rozā ēdes gadījumā parasti vispirms izveidojas lielāks niezošs mātes pleķis un pēc tam pa visu ķermeni – sarkanbrūni plankumi. To var izraisīt pārkaršana, svīšana. Raksturīgi, ka pēc peldes un citām ūdens procedūrām nieze un izsitumi pastiprinās. Taču kopumā vairumam hronisko ādas slimnieku vasarā, uzturoties saulē un peldoties jūrā, ādas stāvoklis uzlabojas.
Sēnīšu infekcijas bieži skar tuklus cilvēkus, ieperinoties cirkšņos, padusēs un sievietēm zem krūtīm, kur mitrumā un siltumā sēnītēm ir vislabvēlīgākie apstākļi. Infekcijai kļūstot hroniskai, tiklīdz gadās mazliet pasvīst, āda kļūst sārta un mitrojas, rodas izsitumi. Izteikta iekaisuma gadījumā var veidoties biezpienveida aplikums, plaisas.
Sievietēm nereti niez ārējo dzimumorgānu āda un gļotāda. Vasarā šīs problēmas iemesls var būt pārkaršana, staigāšana slapjā pedkostīmā. Tā liecina par vaginālo kandidozi jeb piena sēnīti, ko izraisa arī antibiotiku lietošana, imunitātes izmaiņas un citi iemesli.
Kašķis ir viena no izplatītākajām niezošajām ādas kaitēm. Tas nebūt neliecina par higiēnas neievērošanu – to ierosina mikroskopiska ērcīte, ar ko var inficēties saskarē ar citu cilvēku, sarokojoties, transportā un citur. Izsitumi un nieze bieži vien atgādina alerģisku ādas reakciju, ko dažkārt mēģina neveiksmīgi ārstēt, līdz kasās visa ģimene, bet beigās izrādās, ka vainīgs ir kašķis. Tam raksturīgas niezes un izsitumu vietas ir pirkstu starpas, salieču virsmas, vēders un paceles. Pumpiņas izvietotas pa pāriem. Nieze uzliesmo, dodoties pie miera, siltumā zem segas, kad kašķa ērcītes jūtas īpaši komfortabli. Tad jālieto specifiskas zāles, jāveic dezinfekcija un āda īpaši jākopj.
Īstais iemesls – iekšķīga vaina
Nereti no niezošiem izsitumiem cieš tie, kas sirgst ar kādu aknu, nieru, vairogdziedzera un vielmaiņas slimību, piemēram, cukura diabētu. Šajos gadījumos niezes cēlonis bieži vien ir izteikts ādas sausums, toksisku vielmaiņas produktu nokļūšana asinsritē, arī medikamentu lietošana. Tad kutinošo sajūtu vislabāk mazinās pamatkaites ārstēšana.
Vasarā mēdz uzliesmot tā sauktais stāzes dermatīts, kad saasinās limfas un venozās atteces traucējumi. Ja āda netiek pilnvērtīgi apasiņota, veidojas izsitumi. Tad jācenšas vairāk kustēties un, ja nepieciešams, jālieto ārsta izrakstīti medikamenti.
Nereti par niezi sūdzas grūtnieces, jo palielinātais vēders nospiež žultsceļus, kā arī var veidoties toksiska reakcija uz bioloģiski aktīvām vielām un augļa vielmaiņas galaproduktiem, kas rodas organismā grūtniecības laikā. Šī problēma pēc bērniņa piedzimšanas pāries.
