Kad nomoka ādas nieze: noskaidro vainīgo! 11
Autors: Indra Ozoliņa, AS “Latvijas mediji”
Ja pazīstat sajūtas, kas rodas, pieskaroties nātrei, zināt: ne velti kņudošus un dedzinošus izsitumus dēvē par nātreni. Dažkārt pumpiņas ir citādākas, bet niez tikpat nepatīkami.
Nātrene ir asinsvadu reakcija, kad no tiem apkārtējos audos izdalās niezi, apsārtumu un tūsku izraisošas bioloģiski aktīvas vielas. Ja iemesls ir tiešs kontakts ar alergēnu, tā parasti pazūd bez pēdām jau vidēji pusstundas laikā, taču alerģijas gadījumā ar katru nākamo reizi reakcija var pastiprināties. Iekaisumam pastāvot ilgstoši, āda sabiezē un kļūst raupja. Taču ar atbilstošu kopšanu un ārstēšanu nepatīkamās izpausmes iespējams mazināt, atzina dermatoloģe Līga Jaceviča.
Ja problēma atkārtojas, jānoskaidro niezošo izsitumu iemesls. Nereti pat jāraksta dienasgrāmata, atzīmējot, kam nācies pieskarties, kas ir apēsts, vai ikdienā nav kaut kas mainījies, kad kaite saasinājusies.
Lai noteiktu iespējamo alergēnu, jāveic speciālas asins analīzes. Jāņem vērā, ka to rezultātus var ietekmēt antihistamīnu saturošu medikamentu lietošana.
Diagnozes noskaidrošanai izmanto arī kontakta alergēnu testus, mugurai uz 48 stundām pielīmējot speciālus plāksterus ar biežāk sastopamajiem alergēniem un nosakot agrīnu un vēlīnu reakciju.
Ja ir pieņēmums, kas varētu būt vainīgais, veic tā saukto skrāpējumu testu, ievadot ādas virskārtā aizdomas radošās vielas niecīgā daudzumā. Tiesa, dažkārt problēmas cēloni tā arī neizdodas atklāt.
Kaitnieki – saule un ūdens
Vasarā diezgan bieži rodas tā sauktā sviedrene, kad sasvīstot parādās sarkanas niezošas pumpiņas, visbiežāk vietās, kur ķermenis nospiests, piemēram, zem cieši piegulošām drēbēm, rokas pulksteņa ķēdītes vai jostas.
Ādu sausina saule, peldes jūrā vai baseinā. Ja kopjot āda netiek mitrināta, tā kļūst daudz jutīgāka pret dažādiem kairinājumiem un tajā vieglāk iekļūst mikrobi, vīrusi, alergēni, kas izraisa iekaisumu.
Biežāk niez nevis netīrības, kā pierasts domāt, bet pārāk cītīgas mazgāšanās dēļ, jo tad āda zaudē dabīgo aizsargslānīti. Katru dienu nevajadzētu visu ķermeni mazgāt ar ziepēm vai dušas želeju. Vannu ieteicams izmantot tikai dažkārt ķermeņa palutināšanai un ārstnieciskos nolūkos, nevis mērcēties tajā ik dienu.
Pēc mazgāšanās vai peldes svarīgi kārtīgi noslaucīties. Daudzi to nedara, jo domā, ka labāk iedegs, taču šādi āda zaudē mitrumu. Tad ieteicams lietot losjonu, kas atjauno izšķīdināto aizsargslāni.
Bieži vien problēmas novēršanai pietiek ar ādas pareizu kopšanu. Vasarā, ja vien āda nav izteikti sausa, jāizmanto vieglas konsistences kosmētika. Ādas stāvokli var uzlabot linolskābi un citas taukskābes vai urea saturoši līdzekļi.
