“Kad noenkurojāmies Eirosavienībā, vakaros spēlējam golfu un sūcam “pino grigio”!” Egila Līcīša feļetons 5
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš 2004. gadā noenkurojāmies Eirosavienībā, noticis akurāt, kā proklamēja iestāšanās aktīvisti – materiālie apstākļi arvien uzlabojas, nu arī latvieši vakaros spēlē golfu, sūc “pino grigio”, čurkstina medniekdesiņas uz mangaliem.
Mūsu mazā zemīte, kurai rusifikatori vēlēja ciešāku kooperāciju ar Krieviju, projektēja kā otro banku Šveici, paredzēja spožas izredzes kā tranzīta tiltam starp Austrumiem un Rietumiem un kuru ieraudzīja kā Singapūras ceļa gājēju no maza zvejniekciema līdz nozīmīgam starptautiskās tirdzniecības centram, tomēr vislabāki jūtas brālīgo 28 eiropeisko valstu saimē – Briselē kā dieva ausī.
Taču pašlaik Strasbūrā sākusies konference, kurai sarežģīts uzdevums – nolemt par Eiropas nākotni, iezīmēt robežas privileģētajā telpā, kā tālāk kopā tusēsim. Lai nebūtu soļošana uz labu laimi vai pēc zodiaka zīmēm, pulcēti vizionāri ar plaša politiskā apvāršņa redzējumu no galējā Portugāles zemesraga līdz tālīnai skujkoku joslas Latvijai pašā Austrumeiropas nostūrī šķetināt idejas, apkopot vienā kamolī.
Paredzēts ar dzēšgumiju izdzēst vecās, norakstītās savienības lappuses, iezīmēt jaunās Eiropas kontinenta kopdzīves kontūras. Tas tiks darīts bez forsēšanas pa galvu, pa kaklu. Procesu gari saskaņos, diskusijā iesaistīs daudzos eiropiešu miljonus, noskaidros, ko par to saka pravietis Muhameds, kāda ir Vatikāna pozīcija, kāds – Vīzentāla centra viedoklis. Sola ieklausīties arī Latvijas pilsoņu domās.
Mūsu avangardisti Eirosavienības altāru atjaunošanā Strasbūrā ir parlamenta Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Tērauda, Ārlietu komisijas frontmens Rihards Kols, kurus pavada kāds pa vidu iespraucies saskaņietis.
Nosūtītie pārstāvji gādāšot, lai Latvijas balss izskan jo skaļi nākotnes plāna saietā. Viss trio stāvēs sardzē par valstiskām interesēm kā strēlnieki Vanags, Miķelsons un Konrāds, bet uzstāšanās ievērojamas eiropiešu auditorijas priekšā būs nopietns kontroldarbs mūsu atslēgas figūrai Tēraudai, kura atgriezusies senču dzimtenē no Amerikas.
Komisijas priekšsēdētāja Vita uzrakstījusi cienīgu un principiālu runu, ko dāvājusi tēvijai, par kuru stāvēs tikpat stingri kā Margarēta Tečere un kas būs mūsu valsts vizītkarte internacionālajā forumā. Iztēlojieties, kā majestātiska izskata kundze, Eiropas mēroga globālā spēlētāja elegantā šampanieša krāsas bikškostīmā tēraudcieti, akcentēti skalda no katedras eiropiešu kolēģiem – “mēs neklausīsimies Rietumu mentoros, nebūsim Eiropai par kājslauķiem un grīdaslupatām, nepakļausimies zviedru banku diktātam, mūsu valsts pamats būs latviskums, kļūsim paši saimnieki savā zemē un būsim konservatīvo vērtību balsts!”. (Runa konspektēta koncentrētā veidā.)
Protams, lai mēs neierautos sevī, neieskābtu dziļā Austrumeiropas provincē, neiekūņotos un nepārkoksnētos šauri nacionālā dzīvesvietā, bet būtu pilnvērtīgi ES projekta dalībnieki, nepieciešama sadarbība. Mums nebūs pa ceļam ar radikāliem politiķiem, kuri iet pretī gaišzilai nākotnei un sauc pēc Eirosavienības federalizēšanās.
Latvijai nepatiks spiediens uzņemt pasaules staigātājus migrantus, bet neiebildīsim, ja kāda ES dalībvalsts, kuras vadītājiem vadiņš galvā atlodējies, vēlas – lai uzņem kaut vai veselu bēgļu bangladešu. Turpretī latvieši būs stabilitātes klints un piekritīgi tiem, kas nākotni saskata brīvu, nacionālu valstu vienībā, kur katrā zemē valda pašizdoti likumi un kārtība.
Pa satelītšķīvjiem redzam nordisko modeli, ziemeļu dzīvesveidu ar ultraliberālām vērtībām, svabadu praidu kustību, iekļaujošām sabiedrībām – diez vai tas domāts mūsu arāju tautai. Bet kādiem Briseles regulējumiem mēs varētu pakļauties?
Tādiem, kas sniegtu arī mīļiem latviešiem biezāku sociālās drošības spilvenu un augstāku labklājību. Okei, tādēļ mēs vides aizsardzībā par labu zaļākai Eiropai varētu atgriezties pie veļas mazgāšanas ar pelniem, aizvietojot kaitīgām ķimikālijām piepičkātos pulverus, un pārietu pie zālēšanas, atmetot senseno cepamgaļas lietošanas uzturā ieražu. Vēl mums derētu akceptēt dogmatu, ka sievietes kā cilvēces labākā daļa ir vērtīgākas par vīriešiem.
Rīt Rīgā ierodas eiropiete nr.1 Ursula fon der Leiena, lai nofotografētos ar Kariņu un Levitu, ar vietējiem čaļiem izrunātu, kā apsaimniekot un nenospēlēt zolītē ES atveseļošanās fonda skanošo. Eirokomisijas prezidente apskatīs depo žogmalē nezālēs ieaugušo, rūsējošo, ar ūdeņradi darbināmo trolejbusu.
Pēc tam Ursula metīsies līgošanā, zaļumos lēks pār ugunskuru, saēdīsies jāņusieru, uzdzerot tērvetnieku no lielā kausa, ka otrā rītā nepaglābs pat “Asiņainā Mērija”. Īsā Jāņunakts ir īstais brīdis līgotājiem vērsties pie augstās komisāres ar savu redzējumu par Eiropas plānu.
