“Kad nevari pasargāt cilvēku no saslimšanas, tad to nevajag darīt un tērēt resursus,” skaidro krīžu vadības eksperts Druvaskalns 96
Ja saslimstība ir ārkārtīgi plaša, vai ierobežojumiem nav jēgas?
“Lietussargs pasargā no lietus, ja iekrītat ezerā, lietussargs no samirkšanas nepasargās,” TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum.” viedokli izsaka Kaspars Druvaskalns, krīžu vadības eksperts.
“Iespējama tik liela sabiedrības saslimstība, ka valsts resursi jāpārbīda uz citu lietu. Labu laiku atpakaļ SPKC minēja, ka laba kontaktpersonu izsekošana var būt pie 3% pozitīva īpatsvara. Mums jāsaprot, ka tagad mēs nevaram visiem izskriet līdzi un nokontrolēt,” Druvaskalns skaidro.
Šobrīd šis rādītājs ir apmēram 14-17%. “Visticamāk, ka pēc nedēļas, divām tas būs vēl lielāks un izsekošana zaudēs jēgu. Cilvēku sargāt no saslimšanas, kad to nav iespējams izdarīt, to droši vien arī vairs nevajag darīt un tam tērēt resursus, jo tam būs citas blaknes, kas pēc tam būs jārisina,” krīžu vadības eksperts teic.
Viņaprāt, šobrīd svarīgākais ir būt gataviem noturēt veselības aprūpi visos līmeņos, lai tā spēj funkcionēt, un otrs – vitāli svarīgu funkciju veikšanas, lai mums neapstāts dzīve, sākot no valsts pārvaldes, beidzot ar enerģētiku un pārtiku.
Viņš skaidro, ka no valdības puses koncentrēšanos uz šiem riskiem un īpašu uzmanību nemana.
“Vairāk iet runa par maskām, visu laiku tiek kladzināts balstvakcīnām, bet cilvēki nesaprot, kas notiks, ja viņa bērnu auklīte saslims, kur atstāt bērnus? Kas notiks, ja piemājas veikaliņš aiztaisīsies ciet, jo tur nav kam strādāt? Kas notiks, ja kāda loģistikas ķēdes vieta nokļūs karantīnā – tur ir tās konsekvences, jo mēs nevaram ietekmēt saslimstību, ja mēs skaidri zinām, ka saslimsim, tām taktikām būtu jāatšķiras pie katra līmeņa,” Druvaskalns uzskata.
