Ultrakreisie Rīgā radījuši antisanitārus apstākļus, kad nāsīs cērt ekskrementu smaka. Egila Līcīša feļetons 15
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šajās dienās lucavsaliešiem, kuri laistīšanai izmanto upes ūdeni, izkalst dārzi. Makšķernieki baidās copēt Daugavā pat gumijzābakos un uzkāruši pīckas vadzī. Ne mazuļi plunčājas seklumā, ne jaunekļi lec līdaciņā no līcīša moliņa, ne vecie ļaudis bādējas ūdeņos.
Rīdzinieki, ar vieglo autiņu vai troleju braucot pāri Salu tiltam, sajutuši tikpat stipru aromu kā no eikalipta ēteriskās eļļas un tikpat pazīstami latvisku smaciņu kā no piemājas lupstāja, nekavējoties nobultē salonu logus. Fui, smird!
Jo Daugava ir netīra, piedraņķēta un smako pēc ķemmerķīna.
12. jūlijā pēc ilgstošiem un intensīviem lietiem “Rīgas ūdens” darbinieki, nespēdami tikt galā ar notekstraumi, atvēra avārijas lūkas un upē iebrāzās 77 tūkstoši kubikmetru neattīrītu kanalizācijas ūdeņu. Tulkojumā – Daugavā palaida 77 tūkstošus kubikmetru sūdu!
Tā ir gadsimta dabas katastrofa, grandioza kataklizma, bioloģiska apokalipse, latviešu likteņupes piesārņošana! Visa dzīvā bojāeja! Ūdens novadsistēmas ilggadējākie atsūknētāji neatceras tādu slūžu vaļā raušanu!
Tikai pēc Valsts vides inspekcijas prasības Rīgas dome nolaida zilo karogu un uzstādīja brīdinājuma zīmes ar miroņgalvu un sakrustotiem kauliem Lucavsalas peldvietās. Īpaši bīstami sagandētajiem ūdeņiem tuvoties bērniem un sirmgalvjiem.
Toksikologi zina teikt, kādus bojājumus spēj nodarīt e-coli nūjiņas un zarnu enterokoki, visas šīs sīkbūtnes un mikroorganismi – sākot no vēdergraizēm, grūti dzīstošiem ādas čūlojumiem un beidzot, ka tevi parauj kaulainā!
Nila Ušakova iekārtotā pilsētnieku atpūtas vietā sīkie arī nereti piekakāja ūdeni, tomēr ekoloģiskā katastrofa notikusi Rīgas jaunās, zaļās, progresīvās pārvaldes laikā.
“Progresīvo” partijas firmas zīme arvien bijusi cīņa pret globālo klimatisko sasilšanu un ogļskābās gāzes izmešiem atmosfērā, par ko sniegta masīva informācijas plūsma. Jādomā, pilsētas tēvu uzmanību piesaistījusi arī ārkārtas situācija ar 77 tūkstošiem kubikmetru mēslu noplūdi, un Rīgas galvenais ekologs, Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis jau uzrotījis bikšu galus vai izmeties peldbiksītēs, iebridis Daugavā un pūlas glābt kas glābjams – smelt sūdus un vilkt bonas.
Bet nekā! Rīgas jaunā vara uzskata – nevajag par katru nieku tūdaļ satraukties un noskumt. Nulle informācijas publiskajā telpā. TV žurnālisti no Cepurīša kā ar korķu viļķi izvilkuši ziņu, ka nodrošinoties pret pārplūšanām, derētu būvēt papildu krājrezervuāru – kā Viļņā uzbūvēts. Bet dārgi, 40 miljoni maksā, laikam nebūšot rezervuāra.
Atveru tviterlenti – “Progresīvo” burbulī arī pilnīgs klusums par traģēdiju Daugavā.
Parastās čauksteņu čalas, sīkie prieciņi, ka “Positivus” festivāla dalībniekiem (uz Lucavsalu!) pievests dabisks dzeramais ūdens no mucām, priekšvēlēšanu kampaņošana un ne vārda par sūdu smaku no vides zinātņu doktores Janas Simanovskas, ievērojamās politiķes Justīnes Panteļejevas, domes publiskās ārtelpas komitejas vadītājas Alijas Turlajas, pilsētas politikas noteicēja Mārtiņa Kossoviča puses.
Savukārt zaļēšanas un vegānisma inspektore Mairita Lūse svaigāk pieejamā tviterierakstā sasitusi plaukstiņas – beidzot Latvijā parādījusies makaronu paka bez plastmasas vāciņa!
Rīdzinieki progresīvos politiķus pamatīgi strostē kopš ziemas, kad pilsēta tika iekalta ledusvaļņos un ielas pārvērstas slīdkalniņos. Arī lauku apvidos “Progresīvie” nav mīlētākais zīmols, bet partija jau redz sevi Saeimas solos!
Nu kā lai te neraksta satīru, zīmulis pats noasinās par pļaujamsirpi, rakstot par tādu partiju – karikatūru.
Ultrakreisie Rīgā radījuši antisanitārus apstākļus, kad nāsīs cērt ekskrementu smaka. Gadiem ilgi nesekmīgi mēģina bruģēt Ģertrūdes ielu. Zaļā kursa gājēji nokļūs pie varas Latvijā – klozetā nolaidīs arī valsts nākotni! Pie viņiem aizsērēs veselības ūdens avotiņi, likvidēs gaisu piesārņojošus govju ganāmpulkus, iznīcinās zvērkopību, jo šai organizācijā gods un slava tam, kurš ar žileti sagriezis vairāk nerca un sudrablapsas dāmu kažokus.
Tādi vadītāji būtu gatavi otrreiz noslīcināt arī Staburagu un nojaukt dr. Kārļa Ulmaņa statuju, izmest bildi no Rīgas pils Valsts prezidentu galerijas, kā to vēlējies “Progresīvo” vēlēšanu topkandidāts Andris Sprūds.
