Kad naudu pakaļ nemetīs, tad ies un meklēs darbu 0
Riebiņu novada domes priekšsēdētājs Ilmārs Meluškāns pievienojas viedoklim, ka Latvijā izaugusi paaudze, kuras mantojumā darba tikuma vairs nebūs. Dāsnā pabalstu sistēma cilvēkus ir pieradinājusi nestrādāt. Taču pašvaldībai ir sava iecere, kā mēģināt mainīt situāciju.
Novadā izsludināta atbalsta programma uzņēmējiem, lai ieinteresētu pieņemt darbā tieši garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu prasītājus. Uzņēmējs nodrošinātu darba algu, savukārt pašvaldība maksātu iedzīvotāju ienākuma un sociālo nodokli. Pašvaldība cer, ka ar tādiem un līdzīgiem pasākumiem varētu kaut nedaudz ierobežot GMI naudas plūsmu. Pagaidām gan neviens šai programmai nav pieteicies. Vietējie uzņēmēji pārāk labi pazīstot šos pabalstu prasītājus, kas darbā parasti iztur līdz pirmajai algai.
Bērniem lielāka atbildības izjūta
“Manos skolas gados visa ģimene gājām uz mežu, gādājām kurināmo. Bet 13 cilvēku ģimenei, kas nepārtraukti ir sociālā dienesta uzmanības lokā, ziemai nebija sagatavota ne malkas pagale. Ģimenē 11 bērni – jaunākajam seši mēneši, vecākajam jau 17 gadi. Laukos dzīvojot, sagādāt malku, iestādīt kartupeli, turēt gotiņu – tik lielai ģimenei tas ir izdarāms. Vismaz būtu paēduši. Bet nē, vieglāk aiziet uz pašvaldību pēc pabalstiem. Nedomāju, ka mūsu novads ir oriģināls. Tādas ģimenes ir visur,” pārliecināts Riebiņu domes priekšsēdētājs.
Sociālā dienesta vadītājas pienākumu izpildītāja Ilze Mičule gan tik kritiski nespriež. Ar minēto ģimeni strādājot sociālā darba organizatore, regulāri sekojot līdzi, lai bērni būtu paēduši, apģērbti, sagādāti nepieciešamie skolas piederumi un aizgājuši uz skolu. Mutes bērniem viņa nemazgā, mudina to darīt pašiem. Mamma gan esot “nolaidusies”, atzīst I. Mičule. Viņa arī pamanījusi nelielas, pozitīvas izmaiņas.
Kad minētās ģimenes mammu brīdinājuši, ka pašvaldība lems par bērnu nogādāšanu kādā no aprūpes iestādēm, pusaudži – 12 un 14 gadus vecie puikas – iebilduši, sakot – mazos varat ņemt, bet mēs paliksim mājās. Kas tad kaziņas kops, ja mūsu te nebūs? “Abiem puikām lielāka atbildības izjūta nekā mātei,” secina I. Mičule.
Kad izsaku vēlmi tikties ar ģimeni, sociālā darbiniece attur – atbrauciet pēc gada, tad daudz kas būs mainījies uz labo pusi.
Riebiņu novadā ir ģimenes, kurām sociālās darbinieces uzticas, zina, ka nauda tiks izlietota pārdomāti. “Bet ar tiem, kam problēmas, sarunājam tā – daļu naudas viņi saņem, bet pārējais paliek pie mums. Pēc nedēļas atnāk pēc nākamās daļas. Tādā veidā jau pieminētā deviņu bērnu mamma sakrāja naudu skolas piederumu iegādei. Pašvaldība piešķīra autobusu, un mammu ar visiem viņas skolēniem aizveda uz pilsētu iepirkties,” stāsta Ilze Mičule.
Pēc pabalsta – ar mašīnu
Riebiņu novada domes priekšsēdētājs I. Meluškāns uzskata, ja reiz pašvaldībai jānodrošina pabalstu izmaksa no sava budžeta, tad tai arī jāatļauj izlemt, kuram to piešķirt un kuram ne. “Kad viņam nemetīs naudu pakaļ, ies un meklēs darbu!”
Pašvaldības vadītājs sašutis, ka daļa ar mašīnām atbrauc pēc pabalstu naudas. Noteikumi paredz, ka GMI pabalsta saņēmējam drīkst piederēt automašīna, ja tas saistīts ar cilvēka pamatvajadzību nodrošināšanu. Piemēram, ja citādi netiek uz darbu kā vien ar paša braucamo.
Tāpat zemes īpašuma kadastrālā vērtība nedrīkst pārsniegt 2000 latu. Ja tā ir lielāka, pabalstu atsaka. Šāds noteikums ierakstīts Riebiņu novada saistošajos noteikumos.
Zemes īpašums šādā vērtībā ir apmēram 5 – 10 ha. Daži pārdodot īpašumus, bet tā, lai atlikusī daļa nepārsniegtu noteikto kadastra vērtību 2000 latus…
Jāradina pie darba
“Visvairāk uztrauc, ka praktiski visa GMI atvēlētā nauda lielākoties tiek iztērēta cilvēkiem, kuri negrib paši par sevi parūpēties. Tas, kurš nenāk un neprasa, iztiek ar naudas daudzumu, kas ir divas trīs reizes mazāks nekā mēs, rupji runājot, grūžam tajā bezdibenī,” skarbi teic I. Meluškāns. Vismaz 10 – 15% iedzīvotāju esot tādi, kuriem var dot un dot, bet nekas nemainīšoties.
Ko darīt? Arī priekšsēdētājs uzreiz atbildi nezina. Laikam esam pārāk dziļi purvā. Cilvēks vispirms jāradina pie darba. Uz šiem principiem arī jābalstās, piešķirot pabalstus. Lai atnāk, sastādām programmu ar konkrētiem soļiem, ko darīt, lai pēc kāda laika tomēr tiktu pie darba.
Bezdarba situācijā vajadzētu pieķerties jebkuram darbam, strādāt un vienlaikus meklēt labāku ar lielāku algu. Ja GMI pabalstu izmaksa tā turpināsies, pašvaldībai nebūs naudas citām vajadzībām, saka I. Meluškāns.
“Negribu apgalvot, ka Latgalē neviens necenšas. Cenšas, bet iedzīvotājiem nav iespēju saviem spēkiem atrast piemērotu darbu. Bet satraucoši, ka arī jaunās paaudzes audzināšanā netiek uzsvērta darba vērtība. Dažs ar pūlēm beidz pamatskolu, tālāk nemācās, strādā par minimālo algu un dusmojas uz tiem, kas dzīvē veiksmīgāki. Bet nepadomā, kādu iemeslu dēļ paša cerības nepiepildās.”
Uzziņa Riebiņu novada iedzīvotāju skaits 2013. gada janvārī – 6000; trūcīgās personas statuss – 2835 iedzīvotājiem; GMI pabalstus saņem 1433 jeb 23% iedzīvotāju. Kādus pabalstus nodrošina Riebiņu novada dome Trūcīgām ģimenēm ar bērniem jauna mācību gada sākumā – Ls 10. To nepiešķir ģimenēm, kuras saņem GMI pabalstu. Brīvpusdienas pašvaldības izglītības iestādē un pirmsskolas sagatavošanas grupās. To saņem daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kurām piešķirts trūcīgās ģimenes statuss, bet nesaņem GMI pabalstu. Pabalstu piešķir ne ilgāk kā uz trim mēnešiem. Audžuģimenēm, kas uzņēmušās novadā deklarētu bērnu audzināšanu, – Ls 100. Vienreizējs pabalsts Ls 25 personām, kuras atbrīvojušās no ieslodzījuma vietas. Apbedīšanas pabalsts – Ls 80. Pacienta iemaksu daļējai segšanai – Ls 50. Malkas iegādei Ls 50 vientuļajiem pensionāriem un pirmās grupas invalīdiem, ja pensija nepārsniedz ls 110. Ziemassvētkos tiek sagādātas dāvanas. Agrāk novadā tika izmaksāts arī pabalsts jaunajām ģimenēm, pabalsts invalīdiem veselības uzlabošanai, pabalsts skolu absolventiem, ko vairs nepiešķir. |