Māra Libeka: Kad nauda kūst, bet gripa pie durvīm 0
Gripas epidēmija vēl nav sākusies, bet jau esot pie durvīm, ziņo infektologi. Skolēnu brīvdienas beigušās, un tieši skolas ir vīrusu koncentrēšanās vietas, lai pēc tam tie nokļūtu pie skolēnu vecākiem un vecvecākiem, bet savukārt ne viens vien no viņiem – slimnīcās, kur inficē citus. Jau tagad universitāšu slimnīcu uzņemšanas nodaļas ir pilnas ar pacientiem, kuri cieš no noro vīrusa jeb ziemas vemšanas slimības vai akūtām respiratorām vīrusu infekcijām.
Daudzviet ģimenes ārsti nav pieejami tad, kad slimniekam viņi ir nepieciešami.
Sava darba laika akūtajās stundās visus pacientus nepaspējot pieņemt, bet garajās svētku brīvdienās viņu telefons klusē, jo ir taču dežūrārsti, steidzamās medicīniskās palīdzības punkti un slimnīcu uzņemšanas nodaļas. Bet, piemēram, Vidzemē visu diennakti pieņem tikai viens dežūrārsts, un viņš strādā Alūksnes slimnīcā.
Daudz labāka situācija nav arī citur. Kurzemē visu diennakti dežūrārstu var sameklēt vienīgi Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī, bet līdz septiņiem vakarā šāds speciālists ir pieejams Dobeles un apkārtnes slimnīcā, kā arī Jelgavas pilsētas slimnīcā. Bet kā lai tur nokļūst lauku cilvēks?
To pašu var teikt arī par steidzamās palīdzības punktiem. Šāds trešā līmeņa punkts ar trim ārstiem (ķirurgu, anesteziologu un internistu) ir atvērts tikai trīs Latvijas vietās – Bauskā, Saulkrastos un Talsos. Tātad izvēles iespējas ir samērā šauras, ja ģimenes ārsts nav sazvanāms vai “akūtajās stundās” viņš nolēmis strādāt noteiktu stundu skaitu, nevis līdz brīdim, kamēr pieņemts pēdējais pacients. Tāpēc liela daļa joprojām izmanto iespēju izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādi, lai nokļūtu slimnīcas uzņemšanas nodaļā un vispirms tieši universitātes slimnīcā.
Pagājušajā gadā, piemēram, P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā ar gripu inficējušies vairāk nekā simt pacientu. Latvijā ir rekordaugsta kardiovaskulārā mirstība, un gripa ir viens no miokarda infarkta cēloņiem. Valsts galvenais infektologs Uga Dumpis zina, ka visā Eiropā valsts atvēl valsts budžeta naudu, lai pret gripu vakcinētu cilvēkus, kuri sirgst ar sirds un asinsvadu slimībām. Izņēmums ir vienīgi Latvija un Igaunija. Piemēram, pat Anglijas slimnīcas nebaidās paziņot, ka gripas laikā slimnīcām ir liela slodze un ka tās vairs nespēj nodrošināt pacientiem drošu vidi. Bet mūsu valstī mēs uzzinām, ka pirms gada no gripas radītajām komplikācijām nomira 90 cilvēku.
Infektologs Dumpis stāsta, ka šī iemesla dēļ viņsaulē noteikti aizgājis vairāk cilvēku, jo tie, kas nomirstot no gripas izraisītā miokarda infarkta vai insulta, tiekot reģistrēti citos reģistros.
Bet kur cilvēkam likties, zinot, ka slimnīcas vide gripas laikā ir nedroša, bet ģimenes ārsta telefons klusē?
Veselības aprūpes administratoriem ir izdevīgi runāt par to, ka ārstniecībai piešķirtie miljoni tiekot tērēti lietderīgi, jo dārdzības dēļ naudas vajag arvien vairāk. Bet, kad ieskatās, kas notiek slimnīcu palātās, sacītais apgriežas kājām gaisā. Lielo Rīgas slimnīcu vadītāji ir satraukti, ka netiekot vaļā no pacientiem, kuriem universitātes slimnīcās nevajadzētu atrasties. Bet viņi tur ir, it īpaši gripas laikā un it īpaši cienījama vecuma kopjami rīdzinieki, kurus neņem pretī galvaspilsētas sociālās aprūpes centri, jo to trūkst un jau esošajos nav vietu, bet universitātes slimnīcas uz ielas viņus neizliks. Lūk, pavisam ikdienišķa situācija.
Pacientei gados, kas guvusi smagu traumu, veselības stāvoklis pasliktinājies tik tālu, ka viņa nespēj pati sevi aprūpēt – viņai nepieciešama kopšana, taču nav piederīgo. Viņa “diemžēl” ir pierakstīta Rīgā, bet galvaspilsētas sociālās aprūpes centri ir pārpildīti.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ir ap 30% slimnieku, kuriem būtu jāatrodas vai nu aprūpes slimnīcā, vai sociālās aprūpes centrā. Gada griezumā šo aprūpes pacientu izmaksas ir milzīgas. “Atved, nomet, kopiet! Veci cilvēki, atmiņu zaudējuši, par sevi nespēj parūpēties, bet Rīgas dome par to neko nevēlas zināt un vairāk sociālo gultu netaisās nodrošināt. Situācija ir dramatiska,” atzīst ārsti, uzsverot, ka gripas laikā aizņemtās gultas ir īpaši vajadzīgas.
Diemžēl šāda situācija atkārtojas gadiem, un tai nav nekāda sakara ne ar efektīvu ārstēšanu, ne arī efektīviem naudas tēriņiem. Tai ir sakars ar rūpēm pret saviem tuviniekiem, ar Rīgas pašvaldības attieksmi pret saviem iedzīvotājiem un arī politiķu pieņemtajiem greizajiem lēmumiem, likvidējot iespēju hroniskajiem slimniekiem ārstēties vismaz Rīgas 1. slimnīcā.
