Kad logu rāmji rādās līki. Uzzinām vairāk par tīklenes deģenerāciju 0
“Kas ir acs tīklenes deģenerācija? Vai to iespējams likvidēt, ierobežot vai procesu aizkavēt?” JĀNIS IKŠĶILĒ
Tīklenes distrofijas jeb senilās mākulas deģenerācijas gadījumā šīs acs daļas audos nogulsnējas dažādi vielmaiņas galaprodukti, visbiežāk holesterīns un dažādi lipīdi. Slimība parasti skar abas acis, taču vispirms sākas vienā.
Saslimšanas riska faktori ir vecums, iedzimtība, paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis asinīs, smēķēšana, kas izraisa asinsvadu sašaurināšanos un pasliktina acu apasiņošanu, tāpēc audi kļūst vājāki. Pētījumi liecina, ka slimības attīstību var veicināt arī saules ultravioleto staru ietekme.
Sausā un mitrā forma
Tā sauktās sausās formas gadījumā ir nedaudz pasliktināta centrālā redze, rodas burtu kropļošanās, grūtības lasīt, krāsu redzes un kontrasta pārmaiņas. Redze pavājinās pakāpeniski daudzu gadu laikā, jo nogulsnes veido tīklenē atrofiskus perēkļus, kuros iet bojā redzes šūnas. Zinātniekiem pagaidām nav izdevies radīt zāles, lai apturētu slimības sausās formas attīstību, tāpēc īpaša ārstēšana nav iespējama. Kaut gan ne vienmēr tā pāriet mitrajā formā, svarīgi regulāri apmeklēt acu ārstu, lai laikus atklātu slimības progresēšanu.
Nogulsnes asinsvadu sieniņās pamazām rada defektus jeb caurumiņus, pa kuriem tīklenē ietek šķidrums. Tad strauji pasliktinās centrālā redze, sāk izteikti kropļoties attēls, piemēram, izskatās, ka loga rāmis veido loku. Lai kontrolētu redzes pārmaiņas, katrs var veikt vienkāršu testu, aizverot vienu aci un raugoties, vai durvju malas un rūtiņas uz papīra lapas izskatās taisnas.
Vēl acu priekšā parādās pelēcīgi melns plankums, jo tīklenē ieplūstošais šķidrums izraisa tūsku, attēla kropļošanos un redzes zudumu. Pazīmes liecina, ka sākusies tīklenes distrofijas mitrā forma. Zem tīklenes krājas šķidrums, kas izdala tā sauktos asinsvadu augšanas faktorus, un šeit veidojas rēta. Ārsts parastā apskatē pārmaiņas acīs var nepamanīt, tāpēc nepieciešami papildu izmeklējumi – optiski koherentā tomogrāfija vai fluorescentā angiogrāfija.
Injekcijas acī
Ja atklāta tīklenes distrofijas mitrā forma, vienīgā iespēja, lai nezaudētu redzi, ir iespējami drīzāk veikt tā sauktās intravitreālās injekcijas, ievadot asinsvadu augšanas faktorus bloķējošus medikamentus stiklveida ķermenī. Jo ātrāk tās sāks, jo lielākas cerības gūt uzlabojumu.
Manipulācijai jānotiek sterilos apstākļos, tāpēc to lielākoties izdara operāciju zālē. Pirms katras injekcijas un trīs dienas pēc tās jālieto antibiotiku pilieni. Atsāpināšanai izmanto pilienu anestēziju. Visnepatīkamākās ir sajūtas no gaismas, ko spīdina acī, nevis no dūriena.
Pasaulē aptuveni 50% gadījumu šim nolūkam izmanto nevis acu, bet gan citu orgānu ārstēšanai paredzētos preparātus, jo oriģinālie ir ļoti dārgi – viena injekcija maksā ap 1000 eiro. Acīm domātie preparāti ir drošāki, taču, ja tos nevar atļauties, labāk lietot lētākas zāles nekā nekādas. Injekciju cena atkarīga arī no klīnikas, kur tās notiek, vai to dara operāciju zālē, cik pārklāju izmanto un tamlīdzīgi. Pašas lētākās maksā 100–160 eiro.
Tūska mēdz izzust jau nākamajā dienā, un līdz ar to uzlabojas redze, taču ar vienu injekciju nekad nepietiek. Medikamenti jāievada atkārtoti, parasti ik pa četrām vai sešām nedēļām, vismaz trīs reizes. Ja process tikko sācies, to var apstādināt jau pēc trim injekcijām, bet citreiz, lai gūtu uzlabojumu, ārstēšana jāturpina ilgāk. Lai izvērtētu, vai tai būs nozīme, tiek veikts speciāls izmeklējums optiski koherentā tomogrāfija, kurā iegūst ļoti skaidrus tīklenes šķērsgriezuma attēlus. Lielākajai daļai pacientu ārstēšanas kurss ilgst divus gadus, taču, to beidzot, nereti distrofijas process turpinās.
Pēc injekcijas ir ļoti svarīgi neaiztikt acis ar nemazgātām rokām, jo tajās pa mazo caurumiņu var viegli ieberzēt infekciju. Kā komplikācija atsevišķos gadījumos var rasties stiklveida ķermeņa strutains iekaisums, tīklenes atslāņošanās vai traumatiska katarakta.
KONSULTĒJUSI P. STRADIŅA KLĪNISKĀS UNIVERSITĀTES SLIMNĪCAS OFTALMOLOĢIJAS KLĪNIKAS VADĪTĀJA, RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTES PROFESORE GUNA LAGANOVSKA