– Bet atgriezīsimies pie filmas. Smagi piekauts, reanimācijā, filmas galvenais varonis dakteris Vincents pats sev iešļircina rokā nāvējošas zāles. Skatītāju zālē dzirdēju visdažādāko šīs ainas izpratni. Viņš šķiras no dzīves tādēļ, ka arī viņa mīļotā sieviete Ieva ir sākusi spēlēt vai arī tādēļ, lai viņa uzvarētu, jo, izrādās, visa Ievas nauda likta uz to, ka Vincents neizdzīvos. 4
– Lai viņa uzvarētu. Jo Vincents taču ir spēlmanis, un šo spēli viņš nospēlē pēdējoreiz. Banālā frāze “dzīve ir spēle” kļūst par ironisku parafrāzi “nāve arī ir spēle”. Es, piemēram, pats domāju, ka filmas izskaņa, kad Ieva ļaujas jūras viļņiem, ir gaiša. Šo ainu filmējām Klaipēdas ostā pie jūras. Metaforiskā izpratnē tā ir robežšķirtne starp ūdeni un zemi. Tāds ģeogrāfiskas atskaites punkts palīdz norādīt uz mūsu varoņu iekšējās pasaules lūzumu. Kaut arī par ļoti dārgu cenu, taču Ieva iemācās peldēt šajā dzīvē. Un vai visa dzīve nav viena vienīga spēle?
Radošā vizītkarte
IGNS JONINS
Dzimis 1971. gadā Viļņā un studējis televīzijas režiju Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā. Vēlāk apmeklējis arī Amsterdamas filmu skolu un Kšištofa Zanusi seminārus Varšavā. Strādājis par režisoru, scenāristu un aktieri teātrī, kino un reklāmas filmu industrijā. Pabeidzis A. Vienožinska mākslas skolu, saņemot televīzijas režisora bakalaura grādu un Lietuvas mūzikas akadēmijā ieguvis teātra režisora maģistra grādu. Strādājis par dīdžeju radio. Iesaistījies arī mūzikas grupā “Bango Collective”. Iestudējis vairāk nekā desmit izrāžu, uzņēmis vienu dokumentālo filmu un divas īsfilmas. Viņa īsfilma “Šokantis kirminas” (Dejojošais tārps) ieguva publikas simpātijas Venēcijas “Circuito Off” festivālā 2007. gadā un piedalījās citos starptautiskos kinofestivālos Brestā, Berlīnē, Parīzē (“Les Lutins du Court-Métrage”) un Londonas Īstendas filmu festivālā. Jonina iepriekšējais darbs “Sunday as it is” piedalījās Bilbao īsfilmu festivālā 2004. gadā. Papildus dokumentālajam kino un īsfilmām guvis panākumus arī kā reklāmas filmu režisors.
