Kad Latvijas karogs plīvos virs Gaiziņa? Skatīšanai valdībā virza dāvinājuma projektu 0
Uz valdību tiek virzīts projekts par Gaiziņkalna dāvinājuma pieņemšanu, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes vadītājs Juris Jātnieks. Sarežģījumi dāvinājuma līguma noslēgšanā bija saistīti gan ar nepieciešamību atdalīt Gaiziņa virsotni no kopējā īpašuma, gan arī ar dāvinājuma nosacījumiem. Ņujorkā dzīvojošā trimdas latviete Inese Apele vēlējās izpildīt tēva gribu un uzstādīt virsotnē Tālavas taurētāja skulptūru.
Viens no nosacījumiem ir arī tas, ka Gaiziņā atkal jābūt skatu tornim, kurā plīvotu Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs.
“Latvijas Avīze” jau pirms diviem gadiem publikācijā “Dāvina Gaiziņu valstij” (“LA”, 2016. g. 8. septembris) jau vēstīja, ka Gaiziņkalna īpašniece Inese Apele kopā ar brāļiem un māsu, redzot, cik aktīvi Vidzemes pusē īpašumus iegādājas Krievijas pilsoņi, vēlas Latvijas valstij un tautai dāvināt Latvijas augstāko kalnu, taču šajā nodomā saskārusies ar šķēršļiem. Izrādās, saskaņā ar noteikumiem no plašā vairāku desmitu hektāru īpašuma nebija iespējams nodalīt virsotni, jo tā esot pārāk maza.
“Tas iznāca komplicētāk, nekā varēja domāt,” telefonsarunā atzīst I. Apele. “Man ieteica iesniegt valdībā dāvinājuma līguma iesniegumu, kur ir mani piedāvājumi. Es gribu paturēt tiesības uzlikt Tālavas taurētāja statuju, jo tā bija mana tēva vēlme.”
Tālavas taurētājam esot jāstāv sardzē Latvijas augstākajā kalnā par savas tautas brīvību un laiku laikos jāatgādina, ar cik daudziem upuriem tā nākusi un ka brīvība mums pašiem jānosargā. Tēlnieka Ģirta Burvja izstrādātais Tālavas taurētājs Gaiziņa virsotnē nebūs ne eglē, ne tornī, bet atradīsies uz liela laukakmens, kurš atrasts turpat netālu – Smeceres silā grants karjerā.
Pieminekļa pamatakmens sver apmēram 12–15 tonnas, un tas vēl nav nogādāts virsotnē.
Gaiziņa virsotnē būs arī saules pulkstenis – tā, kā tas bija iecerēts jau Ulmaņa laikos. “Vēl tur ir daži nosacījumi – ka tikai Latvijas karogs var plīvot virsotnē un skanēt tikai latviešu mūzika,” pastāstīja I. Apele. “Latvija tomēr vēl dažreiz izliekas nestabilā situācijā.”
Sagaidot valsts simtgadi, 18. novembrī Madonas pašvaldība virsotnē uzvilka Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. Sešpadsmit metrus augstais karoga masts uz Gaiziņu atvests no Mežaparka lielās estrādes Rīgā, kur tajā plīvoja karogs arī 25. Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos. Karoga vieta izvēlēta tā, lai, rīkojot pasākumus, netraucētu cilvēkiem pulcēties un lai karogu redzētu plašākā apkārtnē.
Attiecībā uz skatu torni, I. Apelei neesot noteikumu. Viņa cer, ka pašvaldība vai valsts to uzbūvēs par saviem līdzekļiem. Vienīgi, kad būs tornis, tad karogam jāplīvo tajā, jo nevar būt tornis augstāks nekā karogs mastā. “Mana vectēva laikā torni Gaiziņā uzcēla valsts, un no 1935. gada līdz 1940. gadam tajā plīvoja Latvijas karogs.”
Pieņemt dāvinājumu traucējis arī pacēlājs virsotnē “Dāmu paradīzes” slēpošanas trases galā.
“Es teicu, ņemiet to nost, tikai samaksājiet man par izdevumiem,” stāsta Gaiziņa īpašniece.
Šobrīd “Dāmu paradīze” ir slēgta, Gaiziņā apmeklētājiem pieejamas trases kalna ziemeļu nogāzē – “Lielais un Mazais Golgāts”. Juris Stradiņš, atpūtas kompleksa “Gaiziņš” saimnieks, pastāstīja, ka šodien “kalns atkal ir vaļā”. Vaicāts, vai būtu ar mieru uzņemties arī “Dāmu paradīzes” apsaimniekošanu, J. Stradiņš teica, ka rokas esot par īsām, lai tik lielus darbus uzņemtos.
“Būtu ļoti priecīgs, ja kāds tur nāktu un darbotos, tad varētu Gaiziņu pasludināt kā vienotu kompleksu.” Slēpot var arī Krievijas uzņēmējam Jurijam Šefleram piederošajā Viešūra kalnā, tiesa, kamēr tur uzturas pats īpašnieks, trases ir slēgtas.
Gaiziņš ir Latvijas augstākā virsotne, pārmērīšanā konstatēts, ka tas ir augstāks, nekā līdz šim domāts. Gaiziņkalna oficiālais augstums tagad ir 311,94 metri virs jūras līmeņa.
