Kad Latvijas ekonomikai pienāks labie laiki? “Priekšnosacījumi ir vairāki,” uzmundrina ekonomists Strautiņš 0
“Vislabākais papildu budžeta izdevumu avots ir lielāka ekonomika. Un ar to mums pēdējos divos, trijos gados nav īpaši labi gājis, tur, protams, visādi objektīvi apstākļi,” tā atzina bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš, atbildot uz jautājumu, kur Latvija ņems tik daudz naudu, lai tuvākajos gados palielinātu izdevumus aizsardzībai 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kam šogad valsts budžetā paredzēti 3,45% apmērā no IKP.
“Man patīk pajokot, ka Latvijas ekonomikai pienāks [labi] laiki pēc diviem gadiem, bet šis skaitlis visu laiku ir konstants – tas visu laiku ir pēc diviem gadiem…” ironiski piebilda Strautiņš. “Nevienam to nesakiet, bet pēdējā pusgada laikā man ir sajūta, ka tas brīdis vairs neattālinās. Tagad ir varbūt mazāk nekā divi gadi… Bet nu tiešām – ir priekšnosacījumi, lai šis gads būtu labāks par iepriekšējo, un nākamais 2026.gads būtu ievērojami labāks par 2025.gadu,” sprieda ekonomists.
Kas ir šie priekšnosacījumi, kas liek domāt, ka ekonomiskā situācija Latvijā uzlabosies?
Uz to Strautiņš atteica, sīkāk paskaidrojot: “Priekšnosacījumi ir vairāki. Viens no tiem – notiek reālo algu pieaugums. Trīs gadu nogrieznī no 2021.gada līdz 2024.gada beigām, otrai pusei faktiski bija reālo algu stagnācija, pirktspējas stagnācija – tad nokritās, tad pieauga, bet nekur tālu netikām divos, trīs gados, kas ir neparasta situācija, jo iepriekšējos desmit gados līdz tam katru gadu demit gadus pēc kārtas bija bez izņēmuma reālo algu kāpums. Tagad situācija patērētājiem uzlaboties – algas turpina augt, cenas arī turpina augt, bet lēnām procentu likmes krīt, ir mazāki maksājumi par kredītiem, tātad – uz patēriņa rēķina,” skaidroja Strautiņš TV24 raidījumā “Preses klubs”.
Vienlaikus Strautiņš norādīja, ka eksporta tirgos šobrīd krīze turpinās, bet tā “nebūs mūžīga”. Pie tam priekšnosacījums ekonomikas izaugsmei un labākiem laikiem vēl esot Eiropas fondu “milzīgie apjomi” 2025.gadam un 2026.gadam, kad būs pieejamas “lielākas summas, nekā jelkad ir bijušas”.
“Tas dos papildu stimulu – tiešā ietekme būs uz investīcijām, tad, protams, no turienes izplūst visa nauda ekonomikā caur algām, caur patēriņu un tā. Tātad budžetā būs vairāk naudas, pieaugs naudas apgrozība un nodokļu ieņēmumi. Jā, ir jātērē vairāk aizsardzībai, un tas nozīmē, ka droši vien nevarēs tik daudz tērēt, piemēram, algu palielināšanai sabiedriskajā sektorā,” atzina bankas “Luminor” ekonomists Strautiņš. Tāpat viņš ieteica domāt par atteikšanos “no liekajām funkcijām valsts pārvaldē”, kas arī dotu papildu finansējumu valsts budžetā.
Plašāk skatieties pievienotajā video!
