Kad Latvijā būs ES sociālie standarti 7
“Mūsu pārmērīgā pieķeršanās savai unikālajai sociālajai situācijai, vajadzībām un modelim nav pamatota, jo, kā redzams, mūsu valstij nav unikāla izrāviena. Tāpēc varbūt pienācis laiks kļūt atvērtākiem, pienācis laiks pieņemt, ka var un varbūt arī vajag citādi,” spriežot par to, vai vajadzīgs vienots standarts Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sociālajām politikām, pauda sociālās jomas eksperte Ruta Zilvere.
Lai gan dažādu ekspertu konsilijs Latvijas Zinātņu akadēmijā pagājušonedēļ tika sasaukts ar mērķi saprast, ko Latvijas iedzīvotājiem nozīmē Eiropas sociālo tiesību koncepcijas īstenošana, diskusijā tomēr virsroku ņēma jautājums, vai Latvija maz kam tādam ir gatava.
Ko mainīt un par kādu naudu
Vairāki eksperti ir vienisprātis, ka Latvijai sākotnēji vispār jāsaprot, ko vēlas sociālajā jomā mainīt un, otrkārt, jāpanāk, ka pašu spēkiem budžetā tam arī tiek iekasēti līdzekļi, jo cerēt, ka kāds no malas maksās Latvijas iedzīvotājiem pensijas un bezdarbnieku pabalstus, būtu naivi.
“Latvijā varētu vēlēties vairāk naudas un labākus sociālos pakalpojumus. Jautājums tikai, ko mēs gribam no Eiropas – lai mums pasaka, kādu izveidot pašiem savu sistēmu vai lai mums par to maksā? Bet jāsaprot, ka nedz Vācija, nedz kāda cita ES dalībvalsts nemaksās par mūsu sociālajiem pakalpojumiem. Mums jādzīvo ar saviem līdzekļiem un arī sociālā politika jāveido par tiem līdzekļiem, kas pieejami mums. Tad kam mums vajadzīgs sociālais pīlārs, ja reiz paši esam atbildīgi vērtēt, kur sistēmā ir kļūdas un uz ko vairāk jākoncentrējas,” kategorisks ir Finanšu ministrijas pārstāvis Nils Sakss.
Eiropas Komisijas pārstāvis Latvijā Mārtiņš Zemītis gan iebilst, norādot, ka diskusijās, kas līdz šim notikušas Eiropas sociālo tiesību pīlāra sakarā, iezīmējas fakts, ka dažādas Latvijas sabiedrības grupas vēlētos sociālā stāvokļa konverģenci starp Austrumeiropu un Rietumeiropu. “Tas arī ir tas, uz ko jātiecas – vienlīdzīgas iespējas piekļūt darba tirgum, taisnīgi darba nosacījumi un ilgtspējīga sociālā aizsardzība visā Eiropā,” piebilst Zemītis, uzsverot, ka Eiropas sociālais modelis patlaban ir kaut kas ļoti abstrakts, bet pīlāra mērķis ir iezīmēt jaunos izaicinājumus sociālajā jomā un saprast, kā tam pielāgot tiesības.
Labklājības ministrija (LM) piekrīt, ka sociālā tiesību pīlāra idejas ir apspriešanas vērtas, bet ir rezervēta pret tā tiesisko rāmi. “Pīlāra juridiskais formāts aizvien ir gana neskaidrs. Nav zināms, cik saistošas būtu šīs normas, turklāt – par kādu naudu to visu sasniegt. Jo jau tagad rekomendāciju ir daudz, tomēr pašreizējā situācijā tās visas nevaram izpildīt, nenoņemot nost līdzekļus kādai citai sfērai,” skaidro LM valsts sekretārs Ingus Alliks.
