Kad Latvijā beigsies “mērnieku laiki”? Cik ilga vēl būs zemes reforma? 18
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nenosakot termiņus un atbildīgos par zemes reformas pabeigšanu, pirms trīsdesmit gadiem Latvijā iesāktā zemes reforma ilgs vēl vismaz divdesmit gadus.
Tā prognozē Ekonomikas ministrija (EM), 15. novembrī ziņojot valdībai par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai saprātīgā termiņā.
Šī prognoze neatšķiras no jau šī gada 15. februārī Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā paustās. Toreiz VK nosauca arī vairākus iemeslus, kuru dēļ zemes reformas pabeigšana ieilgst. Nevienai valsts pārvaldes iestādei nav noteikta atbildība par zemes reformas plānošanu un īstenošanu.
Tās pabeigšanai nav noteikti termiņi. Valsts pārvaldei trūkst gan ticamu datu par zemes reformas gaitu, gan pārdomāta plāna, kā varētu paātrināt tās pabeigšanu.
Valsts nav pildījusi saistības
Viens no būtiskākajiem iemesliem ir arī tas, ka valsts nav izpildījusi tās saistības, kuras pirms trīsdesmit gadiem pati bija uzņēmusies.
Zemes reformas likumos noteikts, ka par valsts budžeta naudu zeme jāuzmērī bijušajiem zemes īpašniekiem, viņus pārdzīvojušajiem laulātajiem, bērniem un mazbērniem, politiski represētajiem un cilvēkiem ar 1. grupas invaliditāti. Diemžēl līdz šim šo pienākumu valsts pildījusi tik gausi, ka liela daļa agrāko zemes īpašnieku savas dzīves laikā tā arī nav sagaidījusi padomju okupācijas laikā atņemto īpašumu atdošanu.
2021. gada sākumā no 3800 personām, kurām zeme bija jāuzmēra par valsts naudu, 1300 jeb 34% jau bija aizgājuši viņsaulē. Savukārt vēl dzīvajiem uz zemes uzmērīšanu jāgaida četrpadsmit gadi.
Tikai 2022. gadā sāka uzmērīt to zemi, kas bija iekļauta par valsts naudu uzmērījamo zemes gabalu sarakstā līdz 2008. gadam.
Pēc Valsts zemes dienesta (VZD) datiem, no vairāk nekā 10 000 zemes īpašumu, uz kuriem to bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem jāatjauno īpašuma tiesības, nav uzmērīti vairāk nekā 7000 zemes īpašumi.
Atduras pret finansējumu
EM norāda, ka pašlaik zemes uzmērīšanai par valsts naudu VZD novirza aptuveni 0,14 miljonus eiro, kas ļautu uzmērīt no 160 līdz 170 zemes gabalu gadā.
EM ziņojumā atzīts, ka no valsts budžeta piešķirtās naudas nepietiek, lai pabeigtu zemes uzmērīšanu kaut cik saprātīgā termiņā. Lai arī kāds būtu šis saprātīgais termiņš, EM ziņojumā tas tiek minēts ar piebildi, ka zemes uzmērīšanai no valsts budžeta turpmāk jāparedz lielākas summas.
Pēc Latvijas Mērnieku biedrības aplēsēm, no valsts budžeta turpmāk ik gadu piešķirot 0,4 miljonus eiro, zemes uzmērīšanu varētu pabeigt sešos gados. No valsts budžeta atvēlot 0,9 miljonus eiro gadā, zemi varētu uzmērīt vēl ātrāk – līdz 2026. gada beigām.
VK lēš, ka zemes uzmērīšanai par valsts budžeta naudu būtu nepieciešami aptuveni 2,8 miljoni eiro. Tā nepavisam nešķiet tik liela summa, lai valsts nevarētu izpildīt saistības, kuras pati uzņēmās, uzsākot zemes reformu.
Jāizrāda politiskā griba
Drīzāk tas bijis nevis naudas, bet politiskās gribas trūkums, kas tagad būs jānovērš tai valdībai, kuru vēl tikai veido un kurai jāapstiprina budžeta izdevumi 2023. gadam.
Cits būtisks jautājums – kam un cik lietderīgi šī nauda tērēta. Diemžēl līdz šim gan VZD, gan SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs POSSESSOR” (līdz 2019. gadam – Privatizācijas aģentūra) bijuši nesamērīgi lieli administrēšanas izdevumi salīdzinājumā ar to, cik daudz zemes bija uzmērīts par valsts budžeta naudu un cik jauni zemes izpirkuma līgumi bijuši noslēgti. Kā atklāj VK, 2021. gadā no valsts budžeta uzmērīšanai piešķirtajiem 70 000 eiro vairāk nekā pusi VZD iztērēja šī pasākuma organizēšanai.
Ziņojumā valdībai EM piedāvājusi turpmākās rīcības plānu zemes reformas pabeigšanai. Bez jau pieminētā ierosinājuma par papildu finansējumu zemes uzmērīšanai ierosināts noteikt, ka privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņš ir 2026. gada 31. decembris, vienlaikus paredzot, ka par jau uzsākto īpašumu privatizāciju, kas nebūs pabeigta līdz privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņa beigām, būtu jāmaksā naudā. Tāpat ierosināts, ka dzīvojamās mājas vairs netiktu nodotas privatizācijai. Turpmāk visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas un tajās esošie dzīvokļi būtu jāpārdod par naudu.
Noteiks jaunus termiņus
Vakar valdība uzdeva EM līdz 2023. gada 1. aprīlim sagatavot jaunu Dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumu, kā arī nepieciešamos grozījumus spēkā esošajos privatizāciju regulējošos likumos.
Līdz 2023. gada 1. aprīlim Tieslietu ministrijai uzdots noteikt termiņus zemes uzmērīšanai par valsts naudu, īpašuma tiesību atjaunošanai un zemes pirkuma līgumu noslēgšanai.
Par papildu finansējuma piešķiršanu zemes uzmērīšanai (turpmākajos trijos gados 297 950 eiro gadā) Ministru kabinets izlems, skatot likumprojektu “Par valsts budžetu 2023. gadam” un likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”. Bet ar mazu, zīmīgu piebildi – atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām…
