Kad labos ceļu uz novada centru 0
Aizvadītā gada nogalē Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) skaidrošanai organizētajās diskusijās VARAM pārstāvji cita starpā informēja iedzīvotājus, ka reģionālo ceļu uzlabošanai reformas gaitā būšot paredzēti 300 miljoni eiro.
Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits pagājušā gada izskaņas preses konferencē informēja, ka Satiksmes ministrijas prioritāte transporta nozarē 2020. gadā būšot valsts autoceļi, kuru uzturēšanai plānots novirzīt 255,3 miljonus eiro budžeta līdzekļu.
Tā kā ceļu stāvoklis daudzviet ir kritisks, satiksmes ministrs plāno meklēt papildu finansējuma avotus to sakārtošanai, kā vienu no iespējām minot aktīvāku diskusiju ar pašvaldībām, tās aicinot pārņemt ceļus savā pārziņā. “LA” centās noskaidrot, vai un kā šie pasākumi sasaucas ar ATR solītajiem ceļu uzlabošanas miljoniem.
Priekšlikums par 300 miljoniem eiro trīs gadu laikā
Vienīgais dokuments, kurā izskanējušais solījums par 300 miljoniem eiro reģionālo ceļu uzlabošanai pagaidām fiksēts oficiāli, ir valdībā 2019. gada 5. novembrī izskatītais informatīvais ziņojums “Par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā”.
Tajā minēts, ka, izmantojot kvalitātes, noslodzes un citus kritērijus, “identificēti apmēram 800 km valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.
Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami ap 300 miljoni eiro, kas būtu sabalansējams ar vidēja termiņa valsts budžeta iespējām, paredzot finansējumu 2021. gadā 74,8 milj. eiro, 2022. gadā 123,8 milj. eiro un 2023. gadā – 101,4 milj. eiro apmērā. Indikatīvais nepieciešamais finansējums 800 km valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai ir noteikts, ievērojot, ka aptuvenās vidējās 1 km izmaksas šo ceļu pārbūvei un atjaunošanai ir 0,375 milj eiro, ņemot vērā valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” sniegto informāciju par izmaksu aprēķiniem.”
Nākamos četrus ēnešus konsultēsies ar pašvaldībām
Kam un kā plānoto finansējumu paredzēts dalīt, “LA” skaidroja Madars Lasmanis, ministra Jura Pūces padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos: “Ministru kabinetā pērn izskatītais informatīvais ziņojums ir plānošanas dokuments, uz kura pamata VARAM Finanšu ministrijai jāiesniedz savi priekšlikumi 2021. gada budžeta projektam. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir jau aprīlis, tādēļ šogad līdz šim mēnesim notiks konsultācijas par to, kā optimāli uzlabot ceļus jaunajos novados.
Plānojam, ka VARAM un VAS “Latvijas valsts ceļi” (“LVC”) pārstāvji četru mēnešu laikā varētu noskaidrot visu tagad esošo pašvaldību vajadzības, šīs tikšanās organizējot pastāvošajos plānošanas reģionu centros Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un Rīgā.
“LVC” jau ir izstrādāts savs prioritāri uzlabojamo reģionālo ceļu saraksts, taču tajā kā galvenie kritēriji ņemti vērā tikai šo ceļu noslodze un kvalitāte. ATR kontekstā tikpat svarīgs kritērijs ir arī tas, lai novada iedzīvotāji līdz jaunajam administratīvajam centram varētu nokļūt pa labu ceļu.
Priekšlikuma izstrādes sapulcēs ir piedalījušies arī Satiksmes ministrijas pārstāvji, jo “LVC” ir šīs ministrijas pārziņā esošs uzņēmums. VARAM un pašvaldības faktiski piedalīsies remontējamo ceļu izvēlē. Kad būs rasts kopsaucējs, “LVC” organizēs reģionālo ceļu remontu pēc jaunā saraksta.”
Netic, ka ceļiem būs papildu nauda
Cik informētas par šiem plāniem ir pašvaldības, “LA” gadu mijā aprunājās ar kādreizējo reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Induļa Emša vadītajā valdībā (2004. g.), tagadējo Durbes novada priekšsēdētāja vietnieku Andreju Radzeviču:
“Lasot un klausoties šīs valdības solījumus, uzreiz raisās pārdomas arī par to, ka atsevišķas apņemšanās, kas bija iestrādātas pat likumos, tomēr netiek pildītas. Turklāt šis solījums nekur jau nav iebalsots – par to zinu tikai no valdības informatīvā ziņojuma, kas tur pieņemts zināšanai.
“LVC” ceļus reģionos remontē arī tagad, nekur jau nav minēts, ka šie 300 miljoni eiro būs papildu nauda. Jau esošos līdzekļus pārsauks par ATR programmu, iespējams, piesaistīs vēl kādu naudu no ES struktūrfondiem nākamajā plānošanas periodā, un viss.
Par šādu reģionālo ceļu uzlabošanas programmu vispār jau runājam diezgan ilgi. Ar iepriekšējo valdību Latvijas Pašvaldību savienībā jautājumu par reģionālo ceļu stāvokli un nodošanu pašvaldībām skatījām vairākas reizes.
Tad figurēja saraksts ar tādiem ceļiem, kuros pēdējo 20 gadu laikā faktiski nekas nebija labots. Izskatījās kā mērķtiecīga valsts politika – kopt minimāli, lai pēc tam nodotu pašvaldībām. Pie šīs valdības pagaidām nekas tāds vēl nav runāts, taču ticamība finanšu ietilpīgiem solījumiem ir ļoti maza, jo nekas jau tāpat netiek pildīts.”
