Kad kritiens var būt liktenīgs… Padomi, kas būs noderīgi cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma 0
Autors: Regīna Olševska, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Vecumdienās – pēc 65 gadiem, palielinās kritienu risks, un sievietes cieš biežāk nekā vīrieši. Bieži vien negadījuma sekas ir lauzti kauli, īpaši, ja senioram ir samazināts kaulu minerālais blīvums vai jau attīstījusies trauslo kaulu slimība – osteoporoze. Ļoti nopietnas sekas var būt augšstilba kaula lūzumam, kura dēļ vecais cilvēks var palikt uz gultas vai pat vēl ļaunāk. Kritiens šajā vecumā ir viens no biežākajiem ārējiem jeb ar slimībām nesaistītiem nāves cēloņiem.
Kritienu veicinātāji
Ar gadiem cilvēka redze, koordinācija, uzmanība un līdzsvars sāk mainīties. Pētījumi liecina, ka aptuveni 10% cilvēku vecumā no 60 līdz 70 gadiem ir gaitas un līdzsvara traucējumi, bet pēc 80 gadiem šādi traucējumi jau ir vairāk nekā pusei. Pakāpeniski samazinās muskuļu masa, īpaši tad, ja seniors ir mazkustīgs, pasliktinās propriorecepcija jeb uztvere par ķermeņa novietojumu un kustību telpā, kā arī spēja to koordinēt.
Tie ir biežākie iemesli, kāpēc līdz ar vecumu paklupt gadās arvien biežāk. Staigāšanu vēl vairāk apgrūtina dažādas hroniskas slimības, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, glaukoma un citas acu slimības, kas ietekmē redzi, deģeneratīvas izmaiņas locītavās, liekais svars.
Īpaši nelabvēlīgi pārvietošanos ietekmē neiromuskulārās slimības: insults, perifērās neiropātijas, multiplā skleroze, Pārkinsona slimība, muskuļu distrofija.
Tās izraisa izmaiņas vai bojājumus galvas vai muguras smadzenēs, arī perifērajos nervos vai muskuļu šķiedrās, izraisot līdzsvara un koordinācijas traucējumus, kā arī samazinot muskuļu tonusu un spēku. Izmaiņas nervos un muskuļos neļauj laikus reaģēt uz maņu orgānu raidītajiem signāliem un izvairīties no kritiena.
Lai izvērtētu krišanas risku senioriem, speciālisti mēdz izmantot vienkāršu testu, palūdzot senioru bez roku atbalsta piecelties no krēsla un veikt sešu metru distanci jeb trīs metrus turp un atpakaļ, bet pēc tam atkal apsēsties. Uzņemot laika atskaiti no piecelšanās līdz apsēšanās brīdim, var spriest par kritienu risku. Ja testam nepieciešams vairāk par 13 sekundēm, risks ir paaugstināts.
Reti kritienu izraisa tikai viens iemesls. Visbiežāk tas notiek, kad sakrīt vairāki riska faktori: gan slimības un kustību traucējumi, gan nedroša apkārtējā vide, piemēram, slidena ietve vai grīdas segums, šķēršļi, aiz kuriem aizķerties, to skaitā mīļdzīvnieks, piemēram, kaķis, kurš nemitīgi pinas pa kājām. Biežākie kritienu veicinātāji mājās ir grīdas virsma un faktūra, piemēram, vaskota parketa vai flīžu grīda, nenostiprinātas grīdsegas, mēbeļu izkārtojums, vājš apgaismojums, kāpnes, pakāpieni, augsti sliekšņi.
Ja gadījies pakrist, ir liela varbūtība, ka kritiens atkārtosies. Pētījumi liecina, ka ap 60% senioru pusgada laikā piedzīvo atkārtotu kritienu.
Kaulu lauzēja osteoporoze
“Kauls ir unikāls, jo nemitīgi aug, noārdās un atjaunojas. To nodrošina divas šūnu grupas – osteoblasti un osteoklasti. Vienām šūnām daloties, kauls aug biezumā un resnumā, bet otras noārda vecos kaulaudus. Desmit gados kauli pilnībā nomainās. Līdz 25 gadu vecumam notiek kalcija uzkrāšanās un kaulu masa palielinās, bet pēc tam sākas kaulu masas samazināšanās. Sākumā tas notiek ļoti lēni, bet pēc 35 gadu vecuma gan vīriešiem, gan sievietēm katru gadu zūd ap 0,3% no kopējās kaulu masas. Menopauzes laikā sievietes organismā samazinās sievišķo hormonu estrogēnu līmenis. Kad rodas estrogēnu deficīts, kaulu masu atjaunojošo un noārdošo šūnu līdzsvars tiek izjaukts, un sieviete gadā var zaudēt 0,5–3% kaulu masas,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas galvenais speciālists, profesors Aivars Lejnieks.
Sievietes kritisko robežu, kuru pārsniedzot sākas osteoporoze, sasniedz daudz agrāk nekā vīrieši, jo viņām kauli nav tik masīvi, proti, kaulu masas apjoms ir par 20–30% mazāks. Pēc 70 gadu vecuma kaulu masas zuduma temps gan vīriešiem, gan sievietēm izlīdzinās.
Osteoporoze ir kaulu slimība, kas nemanāmi attīstās vairāku gadu garumā un kurai raksturīga samazināta kaulu masa un struktūras izmaiņas, kuru dēļ kauli vairs nav stipri un var lūzt pat niecīgas traumas dēļ. Iespēju ar to saslimt palielina iedzimtība, ķermeņa uzbūve – viegli un smalki veidoti kauli, ginekoloģiskās operācijas (olnīcu, dzemdes izņemšana), agra menopauze (līdz 45 gadu vecumam), biežas dzemdības, dažas endokrīnās sistēmas, kuņģa un zarnu, nieru slimības, ilgstoša dažu medikamentu, piemēram, glikokortiko-steroīdu, lietošana.
Osteoporozes smagākā komplikācija ir kaulu lūzumi. Tipiskās lūzumu vietas ir plaukstas locītavas pamatne, augšdelms, mugurkaula skriemeļi, augšstilba kauls un augšstilba kaula kakliņš, turklāt bieži vien pirmajam lūzumam seko vēl citi. Saskaņā ar Starptautiskās Osteoporozes asociācijas datiem piektā daļa pacientu pēc gūžas kaula lūzuma nomirst pirmajā gadā, 30% rodas kustību traucējumi, invaliditāte vai pat pilnīga nespēja sevi aprūpēt.
PADOMI
Kā vecumā sevi pasargāt:
• sievietēm pēc 65 gadu vecuma, arī visām sievietēm menopauzē, kurām ir papildu risks saslimt ar osteoporozi, kā arī vīriešiem, kuri sasnieguši 70 gadu vecumu, vajag noteikt kaulu minerālo blīvumu – veikt osteodensitometrijas izmeklējumu un, ja diagnosticēta slimība, to ārstēt;
• pat ja kaulu minerālais blīvums nav samazināts, profilaktiski jālieto kalcija preparāti ar D vitamīnu;
• jāpievērš uzmanība redzes korekcijai, citu slimību, piemēram, neiroloģisko, ārstēšanai, ikdienā lietoto medikamentu blaknēm, kuras var ietekmēt līdzsvaru;
• ikdienas aktivitātes jāveic drošākā veidā, izvairoties no pārmērīgas saliekšanās, stiepšanās vai pakāpšanās, piemēram, uz ķeblīša;
• pēc ārsta ieteikuma jāizpilda vingrojumi, kas uzlabo muskuļu tonusu, kaulu un muskuļu spēku, izturību un līdzsvaru;
• gan mājās, gan ārpus jāvalkā atbilstīga izmēra apavi ar zemiem papēžiem un neslīdīgu zoli, ja nepieciešams, jālieto spieķis vai citi tehniskie palīglīdzekļi, nevajag doties pastaigā, ja ielas un ceļi ir slideni;
• gādājiet par droši vidi mājās: nomainiet bojātus paklājus, nostipriniet tos, novietojiet mēbeles tā, lai tās neaizšķērso ceļu, vannasistabā un virtuvē pie izlietnes noklājiet gumijas paklājiņus, netaupiet uz apgaismojuma rēķina.
