Nepatīkamu starpgadījumu lavīna gāžas pār Latviju. Egila Līcīša feļetons 17
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadīta starptautiskā melnā kaķa diena, šermuļiem skrienot pār kauliem, jāatzīmē helovīna svētki, kaut kur kalendārā priekšā rēgojas nelaimi vēstošā piektdiena, 13. datums, un televīzijas skatītāji ar šausmām gaida šo vakaru – pirmdienu, pulksten 19.10, kad no Zaķusalas sāks darbu revolveržurnālistikas pārraide “Aizliegtais paņēmiens”, dalot belzienus un pļaukas.
Var tikai minēt, kam šoreiz būs sastādīts apsūdzības raksts – vai ceturtās varas patiesības meklētāju sods un atriebība nāks pār vegānu aizvainotājiem, kuri atļāvušies dažādot vakariņu ēdienkarti ar olām un gaļas atgriezumiem, vai pār novecojušās tradicionālās ģimenes piekritēju naida runu, kuri netic, ka ir kas skaistāks par divu vīriešu mīlestību.
Vai vienkārši tiks eksponēts un tiešraidē publicēts žurnālistiskais pētījums par ārkārtējo situāciju ar rasisma uzliesmojumu Latvijā.
Ir veļu laiks, un nepatīkamu starpgadījumu lavīna gāžas pār mūsu zemīti. Maza traģēdija ar lielu tautas sašutuma vilni notikusi Mārupē, jaunbūves projektā “Dižozolu nami”, kur gaišā dienā, dzīvā vietā, pretī skolai nogāzts simtgadīgs ozols, teju piecu metru apkārtmērā.
Tas nav svaigi cērtams kociņš, tādam makanam huskvarna neies pāri žvīku žvāku un ātri vien garzems. Zāģis jādarbina labu brīdi, bet neviens neko nav redzējis, nav manījis.
Kurās aprepējušās strādnieka rokās bijis motorzāģis, kurš uzvalciņā ģērbies vīrs bijis melnā darba pasūtītājs – izmeklē policija.
Projekta attīstītāji, dzīvojamo namu rindas būvuzņēmēji mazgā rokas nevainībā un izrāda savus autiņus sausus – nav bijuši objektā no pavasara, arī neko nezina.
Kas nozāģējis simtgadīgo zemzarīti – poliči izvirza versijas, ka zāģeri bijuši no pretvalstiski noskaņotu elementu aprindām un otrs ticamākais variants, ka tie bijuši atnācēji marsieši, attīrot starpplanētu kosmosa kuģim piemērotāko nolaišanās laukumu Mārupes teritorijā. Bet bez nopietnas pārbaudes neviens netiks apvainots un vilkts uz tiesu.
Tikām, ne īpaši ticot policijas detektīvu kompetencei un sekmēm kokgāzēju atrašanā, vietējie kaimiņi izsludinājuši atlīdzības prēmiju 1000 eiro apmērā zinātājiem par informāciju, un karstasinīgākie labās sabiedrības pārstāvji vij virves un vāra ziepes, gatavojoties linča tiesā pakārt cilpā pašrocīgi notverto vainīgo aiz vārīgās vietas kādā savrup augošā kokā.
Bioloģijas, dendroloģijas, ekoloģijas, vides speciālisti un vienkārši interesenti apspriežas par soda bardzību un piemērošanas veidu. Neraugoties uz to, ka par dabas pieminekļa bojāšanu draud augstākais pants līdz pieciem gadiem pārmācības namā, tautas balss pieprasa papildus visas mantas konfiskāciju, nogāztā ozola vietā iestādītu parku un ar PVA līmi pielīmēt dižkoku atpakaļ pie celma.
Cilvēki taisnīgi pieprasa – jaunceļamās mājas jānojauc, nedrīkst pieļaut ar simtgadnieka asinīm aptraipītu “Dižozolu namu” nodošanu ekspluatācijā.
Bali salā Indonēzijā, piemēram, kā stāsta latviešu ceļotāji, lai nocirstu lielu, simtgadīgu koku, īpašniekam jāsaņem visa ciema, kopienas piekrišana, jo kokā ir liela enerģija un dvēsele.
Šeit bez aptaujas un atļaujas ierūcina zāģi un dzīvai, zaļai miesai, varenam stumbram un lapotnei pāri. Šeit par notikušo traģēdiju nekas nav sakāms vadošajām dabas aizstāvju organizācijām – kuras par tādām uzdodas.
Par dižkoka nociršanu vajadzēja trakot dusmu negaisam, bet Zaļā partija cieš klusu. Tāpat kā katru reizi tai nerūp ne “dāčas” izbūve liedaga kāpu zonā, ne upes piesārņošana un dzīvo radību nobendēšana notekūdeņu noplūdē.
Mute ciet un ne vārds nav bilstams arī zaļo jaunuzņēmumam – Rīgā valdošajiem “Progresīvajiem”.
Negadījums ar ozolu noticis otrpus Kantora ielai, aiz galvaspilsētas robežas, kur vairs “Progresīvo” vara nesniedzas. Tāpēc velti gaidīt, ka aktīvie jaunieši, saskaitušies līdz baltkvēlei, protestēs – līdzīgi kā ārdījās, kad kokus izcirta vecā velotreka nožogojumā Brīvības ielā.
Zaļo klusuciešana ir neglīts blakus efekts, bet piedodams. Jo abām partijām svarīgāki un aktuālāki darbi darāmi. Āre, Tavara uzņēmumam jāiejūtas apvienībā ar jaunajiem līdzgaitniekiem un jāpabeidz valdības sastādīšana, kamēr Briškena kompānijai jāgatavojas būt jaudīgākajā opozīcijā kopš grēku plūdu laikiem.
Nav vaļas protestēt, kad krīt nieka dižozols.
Lai skalda un utilizē malkā simtgadīgus kokus, lai izcērt ābeles, ķirškokus, kastaņas, kas ik rudenī dāvā bērniem brūnus bumbuļus, lai zāģē priedulāju Valsts prezidenta Jūrmalas rezidences apkaimē, lai no Gaujas Nacionālā parka pāri paliek kailcirte – it neviens zaļais neiepīkstēsies pret, neviens nepieķēdēsies kokam, sargājot no iznīcības, kā praktizētu brālīgās partijas pēc ārzemju standartiem.
