Kad kovids norimies, infektologi sāk runāt par jaunu vīrusu! Cik bīstamas ir pērtiķu bakas? 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kad sabiedrība jau pamazām sākusi atradināties no ikdienas trauksmaino ziņu saņemšanas par kovidu, epidemiologi un infektologi nāk klajā ar jauniem uztraucošiem paziņojumiem par citu vīrusu – vairākās Eiropas valstīs, ASV, Kanādā, Austrālijā un citviet izplatoties pērtiķu bakas.
Vispirms pagājšnedēļ par to sāka vēstīt ārvalstu mediji, bet vakar par šo jautājumu Latvijas sabiedrību informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs un profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) infektoloģijas galvenā speciāliste Ludmila Vīksna.
Līdz šim epidemiologiem un infektologiem bija zināms, ka ar pērtiķu bakām var inficēties, tikai ceļojot pa Āfrikas valstīm, galvenokārt Centrālāfriku un Rietumāfriku. Bet Pasaules Veselības organizācijas 21. maijā apkopotā informācija uzrāda, ka šī infekcijas slimība laboratoriski apstiprināta 99 cilvēkiem 12 valstīs ārpus Āfrikas, no kurām astoņas ir Eiropas valstis. Izņemot vienu saslimušo personu, neviens no saslimušajiem neesot bijis Āfrikā. Tas nozīmē, ka infekcijas pārnēsāšana notiek Eiropas un arī citu valstu iedzīvotāju vidū, savstarpēji kontaktējoties. 32 gadījumi esot ierindoti tā saukto aizdomīgo gadījumu skaitā, kuru izmeklēšana vēl turpinās.
Pagaidām gan neesot precīzi konstatēts, kas tieši pārnēsā šo infekciju, tāpēc, kā brīdināja infektoloģe L. Vīksna, nevajadzētu gulēt vienā gultā ar saviem mīluļiem kaķīšiem un sunīšiem. Esot vien zināms, ka atsevišķi pērtiķi un arī daži citi dzīvnieki varētu būt infekcijas pārnēsātāji.
Taču, neraugoties uz to, ka saslimušo nav daudz, tomēr ir radušās zināmas bažas, vai, beidzoties kovida pandēmijai, sāksies jaunas infekcijas uzliesmojums?
J. Perevoščikovs mierina, kaut gan slimība esot lipīga, tomēr ir nepieciešams diezgan tuvs kontakts ar infekcijas avotu, lai inficētos, turklāt tā izplatoties lēni. Pirms daudziem gadiem bijis satraukums, ka ar pērtiķu bakām inficējušies vairāki cilvēki, kas Āfrikā iegādājušies eksotiskus dzīvniekus un tos atveduši uz Eiropu, taču lielam satraukumam neesot bijis pamata, jo šī slimība nebūt nav tik lipīga kā kovids.
Šis vīruss esot diezgan līdzīgs jau sen pasaulē apkarotajam baku vīrusam, kurš pazudis, pateicoties vakcinācijai. J. Perevoščikovs: “1980. gada maijā Pasaules Veselības asambleja izsludināja baku likvidāciju. Nebija vajadzības turpināt vakcināciju tikai tādēļ, ka Āfrikā ir sastopams baku vīruss, kurš neizraisa ļoti lielu un nopietnu cilvēku saslimstību un mirstību, tāpēc arī Latvijā tika izbeigta vakcinācija pret bakām. Šai vakcīnai ir 85% aizsardzība arī pret pērtiķu baku vīrusu. Tomēr jāatzīst, ka apdraudējums ir saistīts ar to, ka daudz iedzīvotāju, kas nav vakcinēti, nav pietiekami aizsargāti. Iespējams, ka mēs redzam kaut kādu aisberga virsotni un daudz ko neredzam, tāpēc ka daudziem cilvēkiem primārie kontakti nav noskaidroti.
Lielākā daļa no saslimušajiem ir gados jauni vīrieši, kuri apliecināja, ka pirms inficēšanās viņiem esot bijušas dzimumattiecības ar citiem vīriešiem, turklāt dažreiz partneru skaits esot bijis diezgan liels. Daudzi no viņiem bijuši ceļojumā, kuru laikā bijuši šie kontakti.”
Pērtiķu bakām esot raksturīgi izsitumi, kas pārveidojas par pūslīšiem, kuri pēc tam pārtop par krevelēm. Kad kreveles ir atdalījušās, cilvēks vairs neesot infekciozs.
Perevoščikovs pastāstīja, ka pērtiķu baku vīruss no cilvēka uz cilvēku var izplatīties arī gaisa pilienu veidā. Bet atšķirībā no kovida infekcijas šajā gadījumā ir nepieciešams ilgstošs kontakts ar inficēto. Infekcijas ieejas vārti organismā ir mutes dobuma, deguna un acu gļotādas. Trešais infekcijas izplatības ceļš esot inficētās personas piesārņotie priekšmeti – gultas veļa un citi biežāk lietotie.
Šie trīs izplatīšanās ceļi liecina par to, ka pērtiķu baku vīruss nav tomēr tāds, kas varētu izraisīt masveida saslimšanu un izplatīšanos sabiedrībā, secināja Perevoščikovs.
