Nepieejamības aura 0
Kolka ir viņas dzimtā vieta un “Ūši” ir dzimtas mājas. Bērnībā Dženeta ar vecākiem dzīvoja ciemata centrā, bet bieži ar draudzenēm devās apciemot vecomāti, kura dzīvoja šajās mājās.
“Man jau kopš bērnības bija interese par zīmēšanu un adīšanu. Apadīju lelles un pati sevi. Pēc pamatskolas beigšanas iestājos Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, kur izmācījos par trikotāžas apģērbu modelētāju. Pēc diploma saņemšanas es neredzēju iespējas strādāt Kolkā, tāpēc paliku Rīgā un par manu darba vietu kļuva kombināts “Māksla”. Lai arī dzīvoju Rīgā, mana sirds bija šeit – Kolkā. Taču savulaik, kad Kolka atradās slēgtajā zonā, nebija tik vienkārši atbraukt uz dzimtajām mājām, nācās iegūt iebraukšanas atļauju. Kad pieauga dēls Kristaps, nesaskatīju vairs vajadzību palikt Rīgā. Atguvām īpašumu – četrarpus hektārus piemājas zemītes, kas pirms tam bija sadalīta mazdārziņos. Nedzīvojām kā mucā, raudzījāmies, kas notiek apkārt. Sākām sadarboties ar “Lauku ceļotāju”, jo pati vieta jau noteica, ka šeit var attīstīt lauku tūrismu. Jūra atrodas tepat aiz sētas, līdz Kolkasragam viens kilometrs, māja liela. Tolaik Kolkai vēl piemita nepieejamības aura, daudzi vēlējās apskatīt bijušo slēgto zonu. Sākumā vēl ceļotāju nebija tik daudz, tāpēc ziemas pavadīju Rīgā un tikai vasaras Kolkā. Sāku arī mācības Vidzemes Augstskolā, apgūstot tūrismu. Rats sāka griezties neilgi pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, tad ārzemniekiem radās pastiprināta interese par jaunajām dalībvalstīm. Tagad no viesiem puse ir ārzemnieki un puse mūsējie. Ārzemju tūristi ir sajūsmā par Kolkasragu un mieru, kas šeit valda. Es viņiem stāstu par to, kas šeit ir īpašs, par lībiešu krastu, kultūrvēsturi. Reizēm ar ceļotājiem gadījušies arī joki. Mājas viesu galā atrodas malkas plītiņa, taču malku pie tās nedrīkst atstāt, jo viesi tad sadomā to iekurināt un var sanākt nepatikšanas. Ne tikai ārzemnieki, bet arī mūsu pašu pilsētnieki neiedomājas par krāsns šīberi. Reiz jau bija pilna māja ar dūmiem, griesti melni, un tad sākās atrakcija ar ūdeni. Bet viesi jau tāpat pamanās atrast kādu skaliņu vai pat atvelk mājās zarus no meža. Daži ir mēģinājuši nocelt no plīts riņķus un izmantot to kā kamīnu. Taču es jau atrodos tepat līdzās un jūtu, kas mājā notiek,” par viesu izdarībām stāsta saimniece.
