Kad jāvēršas pie proktologa? 0
Autors: Anda Hailova, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Par diskrētās zonas kaitēm nemēdzam skaļi runāt, un arī proktologu, kas ārstē taisnās zarnas un starpenes problēmas, apmeklējam nelabprāt. Diemžēl neārstētas hroniskās kaites iet uz priekšu, turklāt aiz diskomforta sajūtas it kā hemoroīdu dēļ var slēpties kaut kas nopietnāks, stāsta proktologs, Dr. med. AIGARS MARTINSONS.
Kādas ir visbiežākās sūdzības
Pie proktologa – taisnās zarnas, resnās zarnas, starpenes zonas slimību speciālista – pacienti visbiežāk vēršas ar sūdzībām par hemoroīdiem, ko var raksturot kā izspīlējušos mezglus taisnās zarnas izejas daļā. Šajā zonā atrodas labi apasiņoti audu spilventiņi, kuri kādu iemeslu dēļ ir paplašinājušies, izraisot simptomu buķeti: diskomfortu, dedzināšanu, sāpes, asiņošanu atkarībā no hemoroīdu attīstības smaguma. Hemoroīdiem var būt gan iekšējie, gan ārējie mezgli. Pēdējos ir viegli pamanīt, jo tie veidojas anālās atveres ārpusē, taču par hemoroīdiem taisnajā zarnā cilvēks var pat nezināt. Ir arī gadījumi, kad pacients atnāk pie proktologa, domājot, ka viņam ir hemoroīdi, kaut patiesībā tas ir vēzis.
Samērā bieži jākonstatē, ka pacientiem ir taisnās zarnas gļotādas plīsumi – ļoti nepatīkama un sāpīga problēma. Tās cēlonis var būt ilgstoša spiešanās vēdera izejas laikā, piemēram, regulāru aizcietējumu dēļ.
Kā nākamo problēmu, par ko sūdzas pacienti, ķirurgs min dažādus veidojumus, piemēram, kondilomas, polipus. Tie var ļoti apgrūtināt ikdienas higiēnu, un tie noteikti jālikvidē.
Arī sastrutojumu jeb tā saukto anālo fistulu ārstēšanā ķirurgs proktologs var palīdzēt ambulatori.
Izmeklējumu laikā pacientiem tiek atklātas arī iekaisīgo zarnu slimības, piemēram, Krona slimība, čūlainais kolīts, bet tālāka šo slimību ārstēšana jau ir gastroenterologa pārziņā.
Noteikti jāmin tāda delikāta problēma kā fēču smērēšanās vai to nesaturēšana, ko diagnosticē un ārstē proktologs. Šādos gadījumos no izmeklējumiem pacientam tiek nozīmēta slēdzējmuskuļa pārbaude, manometrija, lai pārbaudītu zarnu spiedienu, taisnās zarnas ultrasonoskopija. Ņemot vērā rezultātus, tiek ieteikts ārstēšanas plāns.
“Katrā ziņā, ja cilvēkam ir sūdzības par veidojumiem, diskomfortu, niezi anālās atveres rajonā, ja ir sāpīga vēdera izeja vai sāpes pēc tās, ja viņš pamana svaigas asinis pie vēdera izejas, noteikti jāvēršas pie proktologa,” uzsver Aigars Martinsons. “Ja būs nepieciešams, pacientam nozīmēsim arī izmeklējumus: kolonoskopiju, apakšējo zarnu ultrasonogrāfiju, datortomogrāfiju vai arī kādu specifisku funkcionālu pārbaudi, lai precizētu diagnozi.”
Vispirms diagnoze, pēc tam – zāles
Nav noslēpums, ka mūsu cilvēkiem raksturīga uzticēšanās tautas medicīnai un aizraušanās ar bezrecepšu līdzekļiem. Cik droši lietot aptiekā pieejamās svecītes, krēmus, ja ir aizdomas par hemoroīdiem? “Saviem pacientiem parasti saku tā: ja tev sāp zobs, tu taču arī nemocīsies, bet paņemsi pretsāpju tableti. Pēc tam gan ieteicams iet pie zobārsta. Ar to dibena lietu ir tieši tas pats. Gan svecītes, gan krēmi satur atsāpinošas vielas ar pretiekaisuma efektu, īslaicīgi uzlabojot pašsajūtu, taču neārstē pašu problēmu, un tas nozīmē, ka hemoroīdi nekļūst mazāki. Šie līdzekļi tikai noņem simptomus. Hemoroīdus iespējams likvidēt, vienīgi iedarbojoties uz tiem, piemēram, ar hemoroīdu barojošā asinsvada piededzināšanu, ko veicam, izmantojot lāzeru. Īpaši sākuma stadijā tam ir labi rezultāti,” skaidro ķirurgs un piebilst, ka ne pacients pats, ne aptiekārs nevar pateikt, vai viņam tiešām ir hemoroīdi. “Bieži vien sākumā ļaundabīgajam audzējam simptomi ir tādi paši kā hemoroīdiem – tā ir rūgtā dzīves pieredze no mūsu prakses. Tāpēc labāk atnākt pie proktologa, veikt pārbaudes un saņemt atbilstošu ārstēšanu.”
Kā sagatavoties vizītei
Jautājums, kas svarīgs pacientam, – vai pirms tam mājās jātaisa klizma? “Nē, tas nav nepieciešams, nemaz nerunājot par kādu caurejas līdzekļu lietošanu – tad līdz ārstam var nemaz netikt,” atbild ārsts. Vienīgi izteikta aizcietējuma gadījumā, iespējams, būs vajadzīga mikroklizma, kas nopērkama aptiekā.
Nav arī pamata bažām, ka vizīte pie proktologa sagādās nepatīkamas sajūtas, jo šis speciālists rēķinās ar pacienta vēlmi pēc diskrētuma, tāpēc, piemēram, apskate ārsta kabinetā notiks aiz aizslietņa.
Līdzīgi kā pie jebkura cita speciālista proktologs vispirms noskaidros pacienta sūdzības, to smaguma pakāpi, ārsts gribēs zināt, kāda pacientam ir vēdera izeja un vai tās laikā manītas svaigas asinis, vai ir kādi veidojumi…
Uz vizīti ieteicams paņemt līdzi izmeklējumu datus, ja, piemēram, bijušas proktoloģiskas operācijas. Vajadzēs arī pastāstīt par citām slimībām un lietotajiem medikamentiem.
Savukārt pati apskate notiks ļoti diskrēti, izmantojot atsāpinošu lubrikantu. Līdz ar to izmeklējums nav sāpīgs, lai arī var būt nedaudz nepatīkams. Proktoloģiskā izmeklēšana notiek ar cimdotu pirkstu, pēc tam arī īpašu ierīci proktoskopu.
Ja vēl kaut kas būs palicis nenoskaidrots vai aizdomīgs, ārsts var pacientu nosūtīt uz kādu papildu izmeklējumu. Ja tas nebūs vajadzīgs, proktologs uzreiz varēs izrunāt jautājumu par pacientam labāko ārstēšanas metodi.
Zināšanai
Dažas A. Martinsona atziņas
• Hemoroīdi nav ļoti bīstama diagnoze, tomēr, ja to izraisītām sāpēm, niezei pievienojas asiņošana, var izveidoties mazasinība. Tad cilvēks ierodas pie proktologa bāls kā papīrs. Galvenais ir neielaist hemoroīdus. Sākuma stadijās to ārstēšana ir daudz vienkāršāka un vieglāka. Bet, protams, tā ir pacienta izvēle – ārstēties vai ne.
• Ar hemoroīdiem biežāk slimo tieši jaunākas paaudzes (30–40 gadu veci) cilvēki, viņiem arī raksturīgākas iekaisīgo zarnu kaites. Gados vecākiem ļaudīm lielākais bubulis ir onkoloģiskās slimības, dažādu pakāpju nesaturēšana, zarnas gļotādas noslīdējumi, izslīdējumi, kad arī var palīdzēt proktologs. Ar hemoroīdiem vecumā slimo retāk.
Uzziņa
Cilvēkiem pēc 50 gadiem pieaug risks saslimt ar ļaundabīgiem resnās zarnas audzējiem – tā ir veselības problēma, ko proktologi baidās palaist garām, jo rektālās pārbaudes laikā redz tikai nelielu daļu resnās zarnas (aptuveni 10 cm). Savukārt kolonoskopijā jeb apakšējā endoskopijā resno zarnu iespējams izmeklēt daudz dziļāk un atklāt vēzi, Krona slimību, čūlaino kolītu. Tās laikā var noņemt polipus vai citus aizdomīgus veidojumus, paņemt audu paraugus laboratoriskai izpētei.
