Kad jādzīvo aukstumā un tumsā…Egila Līcīša feļetons 8
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau septembrī beidzies tveicīgais dienvidus, cits pēc cita rītos krīt aukstuma rekordi, Toma Briča prognozes neko labu uz priekšdienām nevēstī, saulīte parādās ar zobiem – tuvojas ziema.
Šoruden Latvijas silainēs, gāršās un vēros pārvietojamies sastopamas tusnījošas cilvēku grupas visai solīdā apģērbā, uzvalciņos un bēšīgos kostīmos.
Ļaudis nav nākuši bekot vai brūkleņot, tie ir ministriju un padotības iestāžu kantoristi, kuri nokomandēti uzlasīt meža veltes – kritalas, sausņus, koku zarus, lai sagādātu valsts ēkām kurināmo materiālu un nodrošinātu siltumu ziemai.
“Latvijas Avīzes” speciālkorespondents uzrunāja vienu nespēcīgu, briļļainu intelbeņķi, un, lūk, ko uzrunātais pastāstīja. Lai izraustos no nepatikšanām apkures sezonā un ietaupītu energoresursus, mūsu vadība nolēma organizēt “meža meklētāju grupas”, savukārt otra daļa kolektīva palika darbavietā naglot šķūnīti savāktai malkai un iekārtot skaidienu.
Vietas ministrijā daudz, gaiteņi gari, pietiks veselam malkas placim.
Kur iespējams, tiks dedzinātas plītis, kamīni, krāsnis un citas kurtuves, kas gadiem stāvēja neaiztiktas. Kabinetos un lielajā foajē kurs ugunskuru no malkas šķilām un birokrātiskās mašinērijas saražotajām papīru grēdām, lai sārtā jautri sprakšķ pagales un līdz pat griestiem ceļas dūmu stabi.
Lai gan politiķi kā cilvēki, kas būvēti no stiprāka, izturīgāka materiāla nekā parastie ierindas pilsoņi, ir ar biezāku ādu un tāpēc mazāk salīgi, tomēr, aukstuma vilnim nākot, ekonomikas ministrei ar kolēģi labklājības nozares vadībā sākas migrēna, asinsspiediens te krīt, te ceļas, piemetas nervozitāte.
Sāpīgi, ka Viļņas pilsētas mērs paziņojis, ka šosezon apkures tarifi kaimiņu galvaspilsētas iedzīvotājiem būšot zemāki nekā pērn!
Kā Latvijā segt izmaksas pieaugošas apkures dārdzības apstākļos?
Sensori reaģē uz ūdens temperatūras svārstībām radiatoros, termovārsti strādā automātiski, lai gāzes patēriņš būtu kā zilumzāles, nevis kā agrāk apsildes katli tika darbināti turbo – effecto režīmā.
Ar globālās sasilšanas efektu neviens vairs nerēķinās, sala laikā kuriķi metīs ugunī dēļus un ēveļskaidas, lāpstos ogles un kūdru, lies kurināmās ierīcēs soļarku un mazutu, lai tik būtu siltāks.
Pastāvot elektrības, gāzes deficītam un enerģētisko resursu cenu anomālijām, būdami rūpīgi, gādīgi saimnieki, valsts un pašvaldību iestāžu vadītāji, kam strādā fantāzija, dalās labajā praksē un pozitīvajā pieredzē.
Pēc valdības maiņas, kad partijas izlēņos apsaimniekojamās sfēras un jomas, ik pa trim ministrijām sarūmēsies vienā. Darbiniekiem būs telpās jāsablīvējas un jāsaspiežas ciešāk, lai būtu ka biezs – paņemt daiļāko meiču klēpī ārkārtas apstākļos netiks uzskatīts par seksismu.
Visiem klerkiem atļauts dienā ieņemt pa 100 gramiem sasildīšanās un veselības stabilizēšanas nolūkā. Pieeja stikla zāļu skapītī ieslēgtam stiprajam, grādīgajam alkoholam būs departamentu direktoriem un īpaši nozīmētiem administrācijas pārstāvjiem.
Ierēdņiem izsniegs vatētas darba drēbes, tos, kuri regulāri izraus elektrotehniku no rozetēm un promejot izslēgs gaismu, Ziemsvētkos prēmēs ar termoforiem. Darbavietās izvietos karsta dzēriena padeves automātus ar iespēju sasilt, malkojot bezmaksas tēju ar citrona šķēlīti vai mežrozīšu padzērienu.
Tiks veicināti sīvi ķīviņi, jo, nolaižot tvaiku, pirmajam niknumam pārskrienot, apmēram par grādu ceļas ķermeņa temperatūra. Katrā valsts iestādē algos iekšālaidēju dežurantu, kam jāuzrauga, lai durvis nestāv vaļā un pusviru, tādējādi dzesējot gaisu visā namā.
Reklāmas aģentūrām tiks pasūtītas aģitējošas kampaņas ar plakātiem, kam vajadzētu uzmundrināt salstošos civildienestniekus ar saukli – “Aukstumā gaļa ilgāk saglabājas svaiga!” Valdības locekļi, paaugstinājuši sev algas līdz lielgabarīta izmēriem, vairs nekavēsies ar atomelektrostacijas būvi. Tas, domājot par energoneatkarību tālākā perspektīvā.
Neraugoties uz energoefektivitāti kāpinošiem taupības pasākumiem, bažas, ka Inčukalna gāzes glabātavas rezervju avots var izsusēt un ka pieejamais kurināmais ne katram būs pa kabatai, – paliek.
Tāpēc apkopoti ieteikumi sabiedriskām ēkām – likvidēt siltumnīcas, ziemas dārzus, izdzēst laternas pilsētu ieliņās un slēgt peldbaseinus, kuru apsildei izlieto sevišķi daudz strāvas.
Cilvēkiem ziemas salā jāņem vērā senais bezpajumtnieku paņēmiens – ietīties avīzēs un tādējādi uzturēt ķermenisko siltumu.
Atļaujiet šo artiķeli noslēgt ar patapinātiem ukraiņu prezidenta Zelenska vārdiem – aukstums, bads un tumsa mums nav tik nāvējoši kā draudzība un brālība ar krieviem.
