
“Kad izmirdz valodiņu” 1
Dzejnieks un grāmatu izdevējs Uldis Auseklis (1941) ir viens no iecienītākajiem bērnu autoriem Latvijā.
Viņš dzimis Madonas rajona Mētrienas pagasta “Ataugās”, mācījies Ļaudonas vidusskolā. Dzejot sācis jau pamatskolas laikā un 1959. gadā Madonas rajona avīzē “Stars” publicējis pirmos dzejoļus. Izlaiduma – 11. klases – pavasarī U. Auseklis tika uzaicināts uz jauno autoru semināru, kur viņu nopietni vērtēja Mirdza Ķempe. Jaunībā bijis celtnieku nometnē Kazahijā. Dzejnieks studējis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē Latviešu valodas un literatūras nodaļā, vairākus gadus strādājis Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā par zinātnisko līdzstrādnieku. Pēc tam bijis mūzikas un mākslas redaktors izdevniecībā “Liesma”, vēlāk tajā pašā izdevniecībā bērnu literatūras redaktors, apgāda “Sprīdītis” galvenais redaktors, bet 1992. gadā nodibinājis privātapgādu “Garā pupa” – tā savulaik sauca arī Ulda Ausekļa aprūpētu ikgadēju bērnu dzejas almanahu.
Izdevis daudzas (vairāk nekā 30) grāmatas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Viņa bērnu dzejoļos bieži viens no galvenajiem varoņiem ir runcis Francis, arī pagājušajā gadā izdotās nelielās izlases nosaukums ir “Man ir runcis Francis”. Daudzus – aptuveni simts – Ulda Ausekļa dzejoļus dziesmām izmantojis komponists Uldis Fridrihsons, ar viņa vārdiem daudz rakstījuši dziesmas arī Agita Kaužēna, Juris Krūze, Mārcis Kalniņš, Adrians Kukuvass, Ēriks Eglītis u. c. Viņa grāmatas regulāri iekļautas Bērnu žūrijas sarakstos. 1997. gadā saņēma Pastariņa prēmiju par dzejoļu krājumu bērniem “Kaķis ada zeķes zaķim”.
Patlaban Uldis Auseklis gatavo iznākšanai uzreiz vairākas dzejas grāmatas un tur īkšķus par mūsu olimpiešiem, īpaši hokejistiem, bobslejistiem un skeletonistiem.
– Vai izjūtat garīgu radniecību ar savu gandrīz uzvārda brāli, arī vidzemnieku un dzejnieku Ausekli?
U. Auseklis: – Krogzemju Miķelis pieņēma Ausekļa vārdu. Viņš tā juta pasauli. Jā, jaušu garīgu radniecību ar gandrīz brāli. Mūs saista Vidzeme un vēl kāds smalks, netverams gaismas gēns. Ne vārds nav tāpat vien.
– Daudz lasāt savu dzeju bērnu auditorijās visā Latvijā – ko bērni visvairāk gaida, par ko visvairāk priecājas?
– Bērni gaida dabiskumu, smejas vai smaida par dzīviem, atraktīviem vārdiem, apklust un ieklausās nopietnos dzejoļos. Priecājas, ja dzejoļus lasa no galvas, priecājas, ja sirms dzejnieka onkulis lūdz atļauju nolasīt arī kaut ko skolotājām, labprāt kādu īsāku dzejolīti atkārto. Dzejoļi jau trenē atmiņu, trenē valodas izjūtu.
– Kā par vienu no galvenajiem tēliem dzejā kļuva runcis Francis? Vai tas ir īsts, dzīvs kaķis vai tomēr iedomu tēls?
– Runcis Francis pie manis atnāca pirms pāris gadu desmitiem, laikā, kad daudzi aizrāvās ar savu radu rakstu vākšanu. Runcim Francim gribējās uzzināt, kā pa Parīzes ielām klīdis viņa vectēvs, arī runcis Francis, ko tur jutis, kā nodzīvojis mūžu. Protams, runcī Francī var atrast gan mana pirmā bērnu dienu kaķa Mura, gan daudzu citu manu kaķu iezīmes, bet patiesībā tas ir pārvērties par tēlu, kam viss kaķiskais un cilvēciskais vienlīdz tuvs un sargājams. Šoreiz gan nepiedāvāju dzejoļus par runci Franci, bet no jaunākajām, nupat rakstītām grāmatām, kas, iespējams, drīzumā nonāks pie lasītājiem.
zīlīte un ezis
zīlītei
jaunās kurpes spiež
tomēr ar ezi
vieglu valsi griež
ezim
jaunās adatas dur
tomēr viņš drošu
dejas soli tur
abi spēlmaņi spoži
likstas sīkums sīks
tikai grīda
zem to soļiem čīkst
kad izmirdz valodiņu
skaitāmvārdi
pilni brīvas spēles
brīvi
spēlējas uz mēles
dāvā
dažu gudru ziņu
izmirdz
manu valodiņu
ripa un gripa
ripo puikas ripa
ripo zaķim līdzi ļipa
bet kad pieripo gripa
puika guļ un ripa
zaķis guļ un viņa ļipa
ripo tikai gripa
asaka un pasaka
asa asa
tava asaka
basa basa
mana pasaka
asa asa
tava asaka
kā lai nesaduras
mana pasaka
paslēp paslēp
aso asaku
ja tu gribi
manu pasaku
skripu skripu
skripu skripu skripu
pelēns sieru skripina
un pa kumosiņam mutē
gardi ripina
skripu skripu skripu
visu nakti skripina
tik kad pulkstenis sit pieci
pelēns projām tipina
tipu tipu tipu
pelēns projām tipina
bet pa priekšu kumosiņu
vēl uz alu ripina