“Kad izaugs liels, viņš man nopirkšot ļoti daudz skaistu kleitu,” grūtībās esoša mamma lūdz palīdzību dēla sapņa piepildīšanā
0
Ikviens vecāks allaž cenšas savam bērnam nodrošināt iespējami labāko, taču gadās brīži, kad tas tomēr īsti neizdodas. Un nav viegli lūgt palīdzību, jo ir taču tik ierasts censties ar visu tikt galā pašiem…
Šis ir stāsts arī par kādu vientuļo māmiņu Daci (vārds ir mainīts) no Vecpiebalgas puses, kura audzina 8 gadus veco dēlu Kārli (arī vārds ir mainīts).
Lai stāsts būtu pilnīgs, sāksim no paša sākuma! Dace jau ilgu laiku gribēja bērnu, taču nekādi neizdevās palikt stāvoklī. Pat bija jau samierinājusies, ka, iespējams, nekad nekļūs par mammu, taču viss izvērtās pozitīvi. Satika jauku vīrieti, starp viņiem bija intīmas attiecības un Dace saprata, ka ir stāvoklī.
Diemžēl prieku mazināja fakts, ka drīz vien viņa uzzināja, ka vīrietis ir precēts, par ko iepriekš viņa pat nenojauta, taču, tā kā bērns bija viņas sapnis, nebija pat divu domu – viņš nāks pasaulē un Dace pati par visu parūpēsies. Vīrieti informējusi, taču alimentus vai jebkādu citu palīdzību nav viņam lūgusi un neplāno to darīt. Sak’, gan jau vīrietim pašam neklājas viegli, un viņa rīcība jau lai paliek uz viņa paša sirdsapziņas.
Un Dace nekad arī nesūdzas par savu situāciju. Viņa strādā vairākos darbos un ikdienā abiem ar dēlu visa pietiek, taču diemžēl nesen salauzusi kāju, ilgstoši atrodas uz slimības lapas, un ir radušās grūtības. Klāt vēl slogs no jaunībā sastrādātajām nepatikšanām – savulaik viņa aizbraukusi strādāt uz Angliju, Latvijā atstājot parādus, taču vēlāk te atgriezusies, bet parādu slogs palicis kaklā, tāpēc no konta tiek atvilkta nauda. Šobrīd abi ar dēlu izdzīvo par aptuveni 400 eiro mēnesī.
Tas neesot pavisam slikti, pārtikai un pamata lietām pietiekot, taču dēla sapņa piepildīšanai diemžēl ne, tāpēc Dace vērsās biedrībā Vecpiebalgas rūķi, lūdzot palīdzību.
“Manam bērnam ir sapnis par slēpēm, taču es tās nekādi nevaru atļauties, jo ienākumi ir ierobežoti. Viņš jau tik ilgi par to runā, taču man sāp sirds, jo zinu, ka nevaru. Tik ļoti negribas salauzt bērna ticību Ziemassvētku vecītim,” atklāta, taču manāmi sakautrējusies, lūdzot palīdzību, ir Dace.
Jums vajadzētu dzirdēt, ar cik milzīgu mīlestību sieviete runā par savu dēlu! “Kārlis ļoti labi mācās, viņam viss padodas, iet arī mūzikas skolā, šobrīd man daudz palīdz mājās. Šķiet, kopš es salauzu kāju, viņš ir kļuvis vēl izpalīdzīgāks un patstāvīgāks. Bet tāds viņš bijis vienmēr – es sāku strādāt, kad viņam bija 5 mēneši, bet bērnudārzā viņš sāka iet 1,3 gadu vecumā. Viņš ir ļoti saprotošs, šobrīd redz, ka es sev neko daudz neatļaujos, tāpēc saka, ka tad, kad izaugs liels, nopirks man ļoti daudz kleitas. Esmu mierīga, jo varu paciesties, man pēc tam būs daudz skaistu kleitu,” ar mīlestību saka Dace.
Stāstot par ikdienu, Dace nesūdzas. Viņiem paveicies, ka dzīvo ēkā, kam nav saimnieka, tāpēc komunālie maksājumi nav jāmaksā. Tik vien kā malka jāpērk, lai varētu kurināt. Un to pa ziemu vajagot diezgan daudz. Arī elektrība nav lēta – 70-80 eiro mēnesī sanākot, jo ūdens uzsildīšanai tiek izmantota elektrība.
“Nav tik traki! Malku paši sazāģējam, sanesam, skolā pusdienas ir pa brīvu, brokastis un launadziņš izmaksā 5.50 nedēļā. Kārlis arī vienmēr labi saprot situāciju, neatceros, ka kādreiz veikalā būtu kritis gar zemi un kaut ko pieprasījis. Kad kaut ko ļoti sagrib, tad saka: “Kad mums būs naudiņa, tad mēs to nopirksim.” Iespējams, es neesmu objektīva, jo viņš ir mans dēls, bet nē, arī skolotājas slavē, ka puika ir ļoti labs izaudzis.”
Un Dace cenšas iespēju robežās nodrošināt visu – reizēm arī kādu konfekti nopērk, tiesa gan, Kārlis pārāk tās neprasot, pēc Ziemassvētkiem konfektes ilgi glabājoties. Vairāk sajūsminās par kādu suliņu, bet viņiem abiem mīļākais ēdiens esot medus kūka – to paši mājās cepot, reizēm arī veikalā nopērkot gatavu. Tad ir īsti svētki.
Kad jautāju, vai Dace neapsver pārcelšanos uz kādu pilsētu, jo tur tomēr būtu iespējams nopelnīt vairāk, viņa ir kategoriska: “Laukos ir lētāk dzīvot! Man pašai ir dārzs – burkānus, sīpolus un citus labumus izaudzēju, man nekas no tā nav jāpērk veikalā. Pilsētā taču viss ir jāpērk! Arī īre un komunālie pakalpojumi tur ir daudz dārgāki. Un es ļoti priecājos, ka mans bērns aug laukos, ka man nav jābaidās par atkarībām, negodīgiem cilvēkiem utt. Laukos visi vairāk ir vientiesīši labā nozīmē – viens par otru parūpējas, neļaujas sliktām lietām. Es nekad nemainītu laukus pret pilsētu.”
“Kārlis ir manas dzīves labākā un lielākā dāvana. Mēs katru rītu samīļojamies, viņš man saka mīļus vārdus. Man šobrīd galvenais ir viņam nodrošināt visu, ko spēju,” saka Dace.
Kad izaugs liels, puika gribot kļūt par bokseri vai armijnieku, Dace gan no visas sirds cer, ka viņš vēl pārdomās, jo viņai labāk patiktu, ja viņš kļūtu par baņķieri vai vismaz mūziķi, jo mūzika puikam tiešām patīk. Ar to ir pat kāds interesants stāsts.
“Reiz mani skolotāja izsauca uz skolu, jo bērns regulāri bēgot prom no pagarinātās grupas. Satraukta devos uz skolu, lai saprastu, kas notiek. Izrādās, viņš bēg prom no pagarinātās grupas, jo skrien uz mūzikas skolu. Sēž tur malā un klausās, kā citi mācās spēlēt vijoli. Gāju un rakstīju iesniegumu, lai viņu uzņem mūzikas skolā.”
Un vēl Kārlis joprojām no sirds tic rūķiem. Mājās piekārta zeķe, kur katru rītu tiek atstāta kāda simboliska dāvaniņa, lai vieglāk sagaidīt Ziemassvētkus. Un mammas sirds sāp, ka nevarēs piepildīt dēla lielo sapni par slēpēm…
Biedrība Vecpiebalgas rūķi ir apņēmības pilna palīdzēt Dacei iepriecināt dēlu. Biedrībā valda uzskats, ka atbalsts nepieciešams ne tikai ģimenēm, kas atrodas ilgstošās grūtībās, bet arī stiprajiem un cīnītājiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ uz brīdi tiek “noņemti no trases” un nonāk grūtībās. Arī Daces kāja sadzīs, veselība sakārtosies un viņa atkal varēs strādāt gan savā algotajā darbā, gan pēc darba laika doties palīgā uzkopt netālo kaimiņu māju utt. Dace saka, ka ar darbiem laukos problēmu nav, tikai vajag veselību, tad iespējas nopelnīt būs.
Bet tikmēr biedrība Vecpiebalgas rūķi aicina jūs palīdzēt ar ziedojumiem, lai varētu atbalstīt Daci un Kārli, kā arī citas novada grūtībās esošās ģimenes, jo laukos ir daudz cilvēku, kuriem nepieciešama palīdzība svētkos un ikdienā. Palīdzēsim piepildīt sapņus! Palīdzēsim izdzīvot!
Rekvizīti:
Vecpiebalgas rūķi; Biedrība
Reģ. Nr.50008282761
AS Citadele
SWIFT kods: PARXLV22
Konts LV03PARX0022384190001
Maksājuma mērķis: ziedojums
Biedrībai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss
www.vecpiebalgasruki.lv
[email protected]
